Vēl pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozarē gandrīz pilnībā dominēja tikai privātie investori, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir visai būtiski mainījusies, jo kriptoaktīvus lielos apjomos ir sākuši iegādāties paši lielākie nozares spēlētāji.
Privātie investori lielākoties ir fiziskas personas, kas iegulda savu personīgo naudu, savukārt institucionālie investori ir galvenokārt finanšu sektora uzņēmumi, piemēram, riska kapitāla fondi, pensiju fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, investīciju bankas, kas pārvalda un iegulda savu klientu naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī citos sektoros strādājoši uzņēmumi, kuri nolēmuši savus brīvos līdzekļus ieguldīt kriptoaktīvos.
Šajā ziņā īpaši izceļas ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums MicroStrategy, kura bilancē jau ir Bitcoin aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā. Uzņēmuma Bitcoin rezerves jau šobrīd mēdz aizēnot tā pamatdarbību, un tā cenu biržā nereti primāri nosaka tā brīža Bitcoin cena, nevis paša uzņēmuma finanšu rezultāti.
Galveno pozitīvo stimulu plašai institucionālo investoru naudas ieplūšanai kriptovalūtu nozarē gada sākumā deva ASV Vērtspapīru un biržu komisijas atļauja uzsākt biržā tirgot Bitcoin ETF. Šo iespēju steidza izmantot tādi pasaulē vadošie līdzekļu pārvaldītāji kā BlackRock, VanGuard, ArkInvest un Grayscale. Pēdējais šobrīd ir pasaulē lielākais kriptovalūtu pārvaldnieks.
Aug pensiju fondu apetīte
Līdz ar Bitcoin ETF apstiprināšanu pavērās arī iespēja pensiju fondos iekļaut kriptoaktīvus. Pērnā gada nogalē ASV veiktā aptauja atklāja, ka 94 % pensiju pārvaldītāju vismaz netieši jau bija veikuši ieguldījumus kriptoaktīvos. Savukārt 19. martā arī Japānas nacionālais pensiju ieguldījumu fonds, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, paziņoja, ka pēta iespējas savam portfelim pievienot dažādas jaunas aktīvu klases, tostarp Bitcoin. Ņemot vērā to, ka Bitcoin kārtējo reizi ir sevi pierādījis kā drošības spilvens pret inflāciju, tas ir kļuvis interesants tiem pensiju fondiem, kuru mērķis ir palielināt aktīvu vērtību ilgtermiņā.
Iekļaušanās tradicionālajā finanšu sistēmā var nest stabilitāti
Prognozējams, ka līdz ar institucionālo investoru plašāku ienākšanu kriptovalūtu tirgū, tā kļūs par leģitīmu un stabilu tradicionālās finanšu sistēmas sastāvdaļu. Līdz ar to varētu mazināties līdzšinējā kriptovalūtu tirgus un Bitcoin nestabilitāte un spekulatīvais raksturs. Institucionālo investoru līdzdalība bieži tiek uztverta kā uzticības apliecinājums digitālo aktīvu ilgtermiņa dzīvotspējai, jo šiem tirgus dalībniekiem ir pieejams ievērojams kapitāls, sarežģītas tirdzniecības stratēģijas un dziļāka izpratne par tirgus dinamiku, kas savukārt var samazināt nepastāvību un veicināt stabilāku kriptovalūtu tirgus izaugsmi.
Vienlaikus jārēķinās ar to, ka institucionālo investoru ienākšana nozīmē arī lielāku regulatoru kontroli. Līdz ar lielākām naudas plūsmām kriptovalūtu nozarē, palielinās arī interese no kontrolējošo valsts institūciju puses. Tas savukārt nozīmē konkrētāku un skaidrāku normatīvo regulējumu, radot drošāku un labāk regulētu tirgu. Sagaidāms, ka institucionālo tirgus dalībnieku ienākšana var radīt jaunus izaicinājumus tādos kriptovalūtu nozarei aktuālos jautājumos kā privātums un decentralizācija.