Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.
Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.
Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,
Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.
Analīzes modelis izmantojams gan pašvaldību ekonomiskās aktivitātes analīzē, gan pilsētvides, transporta plūsmas un pakalpojumu attīstības plānošanā. Turklāt, atšķirībā no statistikas datiem, šis modelis sniedz iespēju datus analizēt tūlītējā laikā, atzīmēja LMT prezidents Juris Binde.
Lai demonstrētu jaunās pētījumu platformas plašās izmantošanas iespējas, tā autori LMT prezidents prof. Juris Binde, LU BVEF dekāns asoc. prof. un pētnieks Gundars Bērziņš, kā arī pētnieki prof. Irina Arhipova un Aldis Ērglis ir izveidojuši Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksu. Tas ir balstīts mobilo tālruņu zvanu un SMS statistikā, kā arī citos ekonomiski nozīmīgos datos. Pilnus pētījuma datus plānots prezentēt maijā.
«Pētījums ir piemērs tam, kā izmantojot uzņēmumu lielās datubāzes, ir iespējams izstrādāt efektīvas un ticamas metodes, kā nodrošināt valsti un pašvaldības ar informāciju, kas ļautu tām prognozēt ekonomiskās aktivitātes tendences, kā arī pieņemt datos balstītus attīstības un investīciju lēmumus. Turklāt, izmantojot izstrādātos datu apstrādes modeļus un veicot mašīnu apmācību, ir iespējams automatizēt ekonomisko prognožu noteikšanu, tādējādi ietaupot laiku un cilvēkresursus, kas nav iespējams klasiskajās statistikas metodēs,» uzsver viens no pētījuma autoriem Gundars Bērziņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Tā ir iespēja sekot līdzi tendencēm aktuālā laika režīmā, kas ļauj novērot iedzīvotāju migrāciju, aktivitātes izmaiņas noteiktos laika periodos un to cikliskumu. Veiktais pētījums ir unikāla, perspektīva un mūsdienu aktualitātei atbilstoša jauna pieeja, kas noteikti ir dzīvotspējīga un pilnveidojama. Iegūto informāciju var izmantot gan kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai, gan infrastruktūras plānošanai, gan arī uzņēmumu investīcijām.»
Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksa pētījuma autori ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš, vadošā pētniece, profesore Irina Arhipova un pētnieks Aldis Ērglis, kā arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents, profesors Juris Binde.
