Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?

Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?

Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.

Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.

Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.

Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.

Jāuzsver, ka likums jau šobrīd regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk. Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula šobrīd var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka. Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Igaunija pirms trīs gadiem ieviesa pensiju sistēmas reformu, nosakot dalību pensiju 2. līmenī par brīvprātīgu un sniedzot iespēju cilvēkiem pašiem izlemt, kā rīkoties ar uzkrāto naudu.

Kopš tā laika iespēju izņemt uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, turklāt absolūti lielākā daļa to izdarīja tikko pēc reformas spēkā stāšanās.

Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš šādu cilvēku lēmumu skaidro ar vēlmi apmierināt aktuālās finansiālās vajadzības vai realizēt kādus nepiepildītus sapņus. Tomēr, kā norāda eksperts, agri vai vēlu Igaunijas iedzīvotāji izjutīs šāda lēmuma finansiālās sekas, kas var diemžēl arī rezultēties finansiāli nestabilākās vecumdienās.

Dalība pensiju uzkrājumu otrajā līmenī Igaunijā bija obligāta pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1983. gada ieskaitot. Tomēr 2021. gadā ieviestā pensiju reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot ikvienam jebkurā laikā izņemt savus uzkrājumus no otrā līmeņa vai pārtraukt veikt iemaksas. Kopš tā laika dalība otrajā līmenī ir kļuvusi brīvprātīga. Saskaņā ar 2021. gada datiem pirmajos trīs mēnešos pēc reformas aptuveni 149 000 cilvēku izņēma savus uzkrājumus no nedaudz vairāk nekā 700 000 aktīvo pensiju kontu. Aprēķini liecina, ka patlaban nepilni 30% to iedzīvotāju, kuri piedalījās pensiju 2. līmenī , ir izņēmuši savus līdzekļus no tā.

“Vairo” jau iepriekš norādīja, ka arvien vairāk un vairāk faktoru liecina par to, ka ideja beigt aktīvās darba gaitas, sasniedzot 65 gadus (Latvijā 64 gadus un 9 mēnešus) vairs neizskatās reāla.

Latvijas sociālais budžets šobrīd atrodas diezgan sarežģītā stāvoklī. Tādēļ Finanšu Ministrijas nodokļu reformas kontekstā piedāvātais priekšlikums nogriezt iemaksas pensiju 2. līmenī par 33% (jeb 2% punktiem no 6%) ir vērtējams kā pensiju sistēmu apdraudošs. Kaut arī iemaksas pensiju 1. līmenī tiktu palielinātas par 1% punktu, tam nav stabila finansiālā seguma nākotnē (jo pensiju 1. līmenis tiek finansēts no tekošām sociālās apdrošināšanas iemaksām).

Pensiju 2.līmeņa iemaksu potenciālā samazināšana, kas paredz novirzīt 1% pensiju 1. līmenim, signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju 1. līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas šī brīža pensionāriem 65 gadu vecumā. Samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. Tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums.

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.