Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.
Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.
Fragments no intervijas
Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?
No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.
Otrs aspekts – divu gadu garumā esam stiprinājuši VNĪ kompetences un fokusējušies uz iespējām virzienos, kur uzņēmumam ir kapacitāte. Viena no šādām kompetencēm ir būvuzraudzība. Uzņēmumā ir pieņemts iekšējs lēmums par šīs pieredzes stiprināšanu, un divu gadu garumā šajā jomā esam papildinājuši zināšanas. Šobrīd sarežģītākajos projektos, kuros ir lielāks būvapjoms vai kultūrvēsturiskais mantojums, veicam savu iekšējo būvuzraudzību, lai nodrošinātu to, ka materiālu piegādes, risinājumi objektā ir saskaņā ar mūsu prasībām. Tā sekmējam to, ka plānotais tiek īstenots arī dzīvē un lietotājs saņem kvalitatīvu īpašumu, kas izmantošanā ir izdevīgāks. Trešā lielā joma, kur norit ilgstošs darbs, ir būvniecības digitalizācija.
Jāatzīst, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, būvniecība ir vismazāk digitalizētā nozare, tādēļ iespējas patiešām ir lielas. No otras puses – tas ir arī liels izaicinājums. VNĪ mērķtiecīgi šo jomu ir noteikuši kā prioritāti. Digitalizējamies, jo ejam līdzi laikam – galvenokārt, lai efektivizētu iekšējos procesus. Proti, lai no digitalizācijas ir skaidri saprotami ekonomiskie ieguvumi gan VNĪ, gan arī, domājot par nozari kopumā.
Mēs strādājam pie Būves informācijas modelēšanas (BIM), kur kopīgi ar Ekonomikas ministriju esam izstrādājuši vadlīnijas, kā jāpiemēro BIM prasības iepirkumos publiskajā sektorā. VNĪ organizējam arī apmācības valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem par to, kā šīs prasības ir ieviešamas. Paraugoties uz mums pašiem, VNĪ 2020. gadā īstenojām vienu projektu – prokuratūras ēkas rekonstrukciju vēsturiskajā namā Aspazijas bulvārī 7. 2021. gadā BIM vidē jau tiek īstenoti septiņpadsmit projekti. Redzam ieguvumus gan laika, gan naudas ekonomijas ziņā.
Piemēram, Aspazijas bulvāra 7 projekta gadījumā ekonomija bija aptuveni 150 tūkstoši eiro. Bija arī laika ietaupījums – savlaicīgi tika atrastas kļūdas un neprecizitātes, kuras, projektu veicot 2D vidē, nebūtu atklātas. Prokuratūras ēka bija pirmais VNĪ pilotprojekts, kas ļāva cerīgi skatīties nākotnē un stiprināt konkrēto kompetenci. Palielinoties BIM projektu skaitam, pilnveidojam digitālos rīkus, piemēram, ēkas lāzerskenēšanu. Pie tā daudz strādāts 2021. gadā – VNĪ iegādājās atbilstošu aprīkojumu, lai sarežģītākajos projektos varētu veikt telpu un ēku lāzerskenēšanu un nodrošinātu, ka vēsturiskajās ēkās visas senatnes liecības tiek saglabātas un vienlaikus telpas līdz milimetra precizitātei tiek izmērītas, tādējādi projektu var sagatavot kvalitatīvāk.
Vai arī šajā jomā, runājot par BIM projektiem, saņemat novērtējumu?
Jā. Mums uzticēti divi nozīmīgi projekti – Saeimas nama rekonstrukcija un ārējās sauszemes robežas izbūve. Mēs augstu vērtējam, ka tieši VNĪ ir uzticēta šo projektu realizācija. Abus uzsāksim ar lielu atbildību. Vēl pie pēdējo divu gadu darba rezultāta vēlos pieminēt mūsu stratēģiju. Pērn pieņēmām portfeļa stratēģiju un ieviesām to dzīvē, kas praksē nozīmē, ka pilnībā pārvaldām mums uzticēto valsts nekustamo īpašumu portfeli un lemjam, ko ar to darīsim.
Kā to saprast? Ir tādas mājas, kas valstij nav nepieciešamas?
Šī stratēģija nosaka to, vai īpašums ir nepieciešams publiskajam sektoram un ir jāattīsta, lai nodrošinātu publiskā sektora vajadzības, vai arī tas būs nepieciešams attīstīšanai nākotnē. Ja īpašums neatbilst minētajiem kritērijiem un nākotnē nebūs nepieciešams publiskā sektora vajadzībām, tad VNĪ šo ēku vai zemi virza pārdošanai publiskā izsolē. Mūsu stratēģija paredz izvērtēt katru VNĪ portfelī esošo īpašumu – visus īpašumus, kas tajā nonāk. Katru gadu VNĪ pārziņā tiek nodoti 40 līdz 50 nekustamie īpašumi, kas ir bezsaimnieku manta, vai īpašumi no ministrijām vai arī pašvaldībām, kas no īpašumiem atsakās.
Visu interviju lasiet 21.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
