E-komercija līdz 2027.gadam veidos aptuveni 25% no pasaules mazumtirdzniecības, prognozē "SEB bankas" Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītāja Ineta Bukele.
Atbilstoši Vācijas statistikas platformas "Statista" prognozēm e-komercijas īpatsvars pasaules mazumtirdzniecības apgrozījumā līdz šā gada beigām sasniegs 20%. Ja 2017.gadā pasaulē par katru 100 eiro pirkumu e-kanālos tika iztērēti 10 eiro, līdz 2023.gada beigām šī summa bija teju divkāršojusies.
Neskatoties uz šī brīža dinamisko e-komercijas segmenta izaugsmi, tuvākajā nākotnē tās pieaugums saglabāsies viencipara skaitļa apmērā. Tas saistīts ar pēcpandēmijas norisēm, cilvēkiem labprāt iepērkoties klātienes tirdzniecības vietās.
Eiropā pieaugums pēdējo gadu laikā ir bijis pieticīgāks. Ja 2017.gadā aptuveni 10% no mazumtirdzniecības apgrozījuma notika e-kanālos un 2023.gadā tie bija 16%, tad 20% robeža Eiropā varētu tikt pārvarēta līdz 2028.gadam, uzskata I.Bukele.
E-komercijas izaugsmes līkne un tendences Baltijā kopumā korelē ar globālajām norisēm. Atbilstoši "Euromonitor" datiem 2017.gadā aptuveni 6% no mazumtirdzniecības apgrozījuma Baltijas valstīs notika e-kanālos - Covid-19 ierobežojumu veicināts, e-komercijas apmēri līdz 2023.gadam ir palielinājušies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 13%. E-komercijas apmēri Baltijas valstīs ir atšķirīgi, tostarp Igaunijā 2023.gadā veidojot 17% no kopējā mazumtirdzniecības apmēra, Lietuvā - 13%, bet Latvijā - 9%.
Baltijas e-komercijas apgrozījumā 2023.gadā dominēja elektronika un modes preces - attiecīgi 34% un 30% no kopējā apmēra. Lielākais pieaugums - vairāk nekā četras reizes - bijis pārtikas preču tirdzniecībā.
Runājot par e-komercijas tendencēm, I.Bukele min tādus globālos e-komercijas spēlētājus kā "Aliexpress", "Ebay", "Amazon", "Temu", kuri nobriedušajos tirgos veido 50% no kopējā e-komercijas darījumu apmēra. Baltijā ietekmīgākie uzņēmumi, tostarp gan globālie spēlētāji, gan Baltijas spēlētāji veido aptuveni 20-30% no kopējā tirgus, kas norāda uz to, ka Baltijas tirgus ir sadrumstalots, lielākiem uzņēmumiem ir vieglāk paplašināt ietekmi reģionā, savukārt maziem e-komercijas spēlētājiem ir iespēja vieglāk sasniegt pircēju.
Arvien vairāk cilvēku visā pasaulē labprāt dod priekšroku arī drošiem digitālo maksājumu pakalpojumiem, piemēram, "Apple Pay" un "Google Pay". "SEB bankas" apkopotā statistika par darījumiem 2023.gadā, norāda uz to, ka starp maksājumu risinājumiem visstraujāk audzis interneta karšu maksājumu apmērs - par 36%. Baltijā nozīmīgs darījumu apmērs tiek veikts arī ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu jeb caur internetbanku, šādu darījumu apmēriem 2023.gadā pieaugot par 4%.
I.Bukele atzīmē, ka pirms 12 gadiem interneta lietotāji visā pasaulē sociālajos medijos pavadīja vidēji 1,5 stundas dienā, bet pagājušā gada beigās šis rādītājs bija pieaudzis līdz aptuveni 2,5 stundām dienā. Viņa skaidro, ka sociālie mediji ir efektīva iespēja tirgotājiem pārdot produktus un pakalpojumus, un lielās platformas to sekmīgi izmanto, piemēram, piedāvājot tūlītēju iepirkšanās iespēju platformā bez novirzīšanas uz tirgotāja vietni. Ja 2020.gadā sociālajos medijos globāli tika pārdotas preces un pakalpojumi pustriljona ASV dolāru vērtībā, pagājušajā gadā pirmo reizi tika pārvarēta viena triljona robeža. Līdz 2026.gadam kopējais pārdošanas pieaugums tiek lēsts trīs triljonu ASV dolāru vērtībā.
Eksperti paredz, ka līdz 2024.gada beigām katrs piektais mazumtirdzniecības darījums tiks veikts tiešsaistē, informē I.Bukele. Digitālā paaudze jeb "Gen Z" ne tikai būtiski ietekmē sociālās norises sabiedrībā, bet arī mārketinga procesus digitālajā vidē. Tieši šī sabiedrības daļa visbiežāk iepērkas internetā un, tai ienākot darba tirgū un palielinoties to ienākumu līmenim, palielināsies arī to tēriņi e-komercijas vidē. Dati rāda, ka "Gen Z" šobrīd veido aptuveni 35% no sabiedrības, taču līdz 2030.gadam šis procents pieaugs līdz aptuveni 50%, līdz ar to mainoties paaudzēm dabiski palielināsies arī pirkumu skaits internetā.
