Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.

No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu.

Izstrādātie noteikumi attieksies uz koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem.

Noteikumu projektā teikts, ka koplietošanas transportlīdzekļu popularitāte un izmantošana pēdējā laikā strauji augusi, to lietotāji nereti pārkāpj ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, kā arī izturas neapdomīgi pret pārvietošanos ar koplietošanas transportlīdzekļiem, īpaši ar elektroskrejriteņiem, izturas nesaudzīgi pret minētiem transportlīdzekļiem. Proti, elektroskrejriteņi tiek novietoti vai pat nomesti vietās, kur būtiski traucē valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai, apdraud un rada neērtības citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Lai tiktu aizsargātas ceļu satiksmes dalībnieku, kas ir gājēji, velosipēdu vadītāji, autovadītāji, un citi, intereses un drošība, citu cilvēku tiesības, kā arī ievērojot sabiedrības nepieciešamību, lai neaizšķērsotu veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas, vārtus, lai novērstu negadījumus, tajā skaitā audzinātu koplietošanas transportlīdzekļu vadītāju drošu pārvietošanos, ir nepieciešams izstrādāt šāda veida transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

No trešdienas, 16.oktobra, līdz pat pavasarim vairs nekur Latvijā nevarēs braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā (km/h), izņemot Siguldas šosejas posmu, kur ļoti labos apstākļos drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 100 km/h, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

No šodienas līdz trešdienai valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem, bet jau no trešdienas visā valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums būs līdz 90 km/h.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu tur samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h.

Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tostarp strauji, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un jāievēro tie, atgādina LVC.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Spānijas galvaspilsēta Madride nolēmusi no oktobra aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu.

"Mēs atsaucam atļauju uzņēmumiem, kas izīrē skrejriteņus pilsētas ielās," paziņoja Madrides mērs Hosē Luiss Martiness Almeida, uzsverot, ka domes prioritāte ir cilvēku drošība.

Viņš norādīja, ka trīs uzņēmumi, kuriem pašlaik ir licences elektrisko skrejriteņu iznomāšanai, nav izpildījuši domes noteiktās prasības, lai garantētu gājēju, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, drošību.

Madrides dome kritizēja uzņēmumus par to, ka tie neizmanto tehnoloģiju, kas neļautu elektriskajiem skrejriteņiem braukt vai stāvēt aizliegtās vietās, un ka tiem nav atbilstošas nelaimes gadījumu apdrošināšanas.

Elektrisko skrejriteņu noma aizliegta arī Parīzē, Melburnā, Monreālā un citās pilsētās, bet citur ierobežota to izmantošana.

Jauniem un iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā (ES) no šī gada 7.jūlija ir jābūt aprīkotiem ar intelektisko ātruma pielāgošanas sistēmu jeb ISA, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam uzturēt ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot speciālu un piemērotu atgriezenisko saiti transportlīdzekļa vadītājam, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD norādīja, ka šo prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regula, taču direkcija vērš uzmanību, ka ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām, kas vadītājam ļauj ievērot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, nevis darbojas tiešā veidā kā ātruma ierobežotājierīce.

ISA sistēmu ir iespējams atslēgt pilnībā, un arī neatslēdzot nepieciešamības gadījumā pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Respektīvi ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām transportlīdzekļa vadītājam, kas informē par pārsniegto braukšanas ātrumu, skaidroja direkcijā.

CSDD jau patlaban jaunu un iepriekš nereģistrētu transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas laikā Latvijā kontrolē dažādu obligāto transportlīdzekļa sistēmu esamību un atbilstību spēkā esošajām prasībām, tostarp ISA sistēmu.

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt" zaudējumi pērn pieauguši līdz 91,9 miljoniem eiro, un tas ir par 27,3% vairāk salīdzinājumā ar 72,2 miljonu eiro zaudējumiem 2022.gadā, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies līdz 1,7 miljardiem eiro, un tas par 37,4% vairāk nekā 1,2 miljardu eiro ieņēmumi 2022.gadā. Ieņēmumu kāpumu kompānija skaidro ar darbības efektivitātes uzlabojumiem un paplašināšanos.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Markuss Villigs pauda pārliecību, ka ieņēmumu kāpums liecina par pareizu attīstības virzienu un plašāka cilvēku loka uzrunāšanu.

""Bolt" ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums, tādēļ mēs daudz esam investējuši, lai paplašinātos. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, augsto inflāciju un negatīviem valūtas kursiem, mēs 2023.gadā turpinājām izaugsmi. Mūsu spēcīgo sniegumu apliecina arī nesen labāko pasaules banku piešķirtais 220 miljonu eiro aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem," klāstīja Villigs.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Latvijā komercpārvadājumu tālāko attīstību ir diezgan grūti paredzēt, jo tā ir atkarīga no pašu pārvadātāju intereses, intervijā aģentūrai LETA sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Dins Merirands.

Atsaucoties uz pārvadātājiem, kuri ir sākuši komercpārvadājumus, pausto, Merirands norādīja, ka klientu atsaucība ir labāka, nekā bija plānots, kas varētu iedrošināt arī citus pārvadātājus pievērsties komercreisiem.

"Pirms kāda laika direkcija veica arī pārvadātāju aptauju, un tur bija vēl diezgan daudz virzienu, kuros pārvadātāji redz potenciālu darbībai uz komerciāliem pamatiem," sacīja Merirands.

Tostarp viņš skaidroja, ka pārvadātājiem ir interese par garākiem maršrutiem Vidzemē, kā arī interese ir par reisiem ne tikai uz Rīgu, bet arī par reģionālas nozīmes pilsētu savienošanu.

Merirands minēja, ka pandēmija bija galvenais iemesls, kāpēc neizdevās faktiski visi komercreisi, kuri toreiz tika sākti, jo būtiski samazinājās pasažieru skaits, kā arī bija būtiski ierobežojumi pašos transporta līdzekļos.

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Satiksmes ministrija (SM) atbalsta Iekšlietu ministrijas rosināto priekšlikumu ieviest tiesību izmantošanas aizliegumu, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē sacīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) parakstīta vēstule ar priekšlikumiem iesniegta Saeimas Juridiskajai komisijai, aģentūra LETA noskaidroja Iekšlietu ministrijā.

Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.

Savukārt, ja pārkāptais ātrums ir bijis lielāks, tad attiecīgi pieaug naudas sods un tiesību izmantošanas aizlieguma periods.

Novikova CSDP sēdē papildināja, ka plānotie priekšlikumi grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ietver arī brīdinājuma vietā par atļautā ātruma pārsniegšanu virs sešiem kilometriem stundā ieviest naudas sodu, kā arī iesniegti priekšlikumi jaunai elektroskrejriteņu definīcijai.

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Nekustamā īpašuma attīstītājs „Kaamosˮ nodevis ekspluatācijā otru “Moho Park” projekta ietvaros uzbūvēto 12 stāvu dzīvojamo ēku Mirdzas Ķempes ielā, Mežaparkā. Tajā tapuši 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Gandrīz 70% no jaunajiem mājokļiem jau atraduši savus jaunos īpašniekus.

Investējot gandrīz 15,5 miljonus eiro, kopumā “Moho Park” izbūvētas divas identiskas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem.

“Pēdējo divu gadu laikā nekustamā īpašuma nozare ir piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, kas ietekmējuši kā būvniecības procesu, tā arī mājokļu pircēju izvēles. Kamēr daļai jauno dzīvokļu meklētāju izdevies iegādāties izvēlēto mājokli, redzam, ka citi lēmumu par īpašuma iegādi ir uz laiku atlikuši, ieņemot nogaidošu pozīciju. Tomēr kopumā pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stabila, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies Mežaparkā radīt kvalitatīvus, komfortablus un ilgtspējīgus mājokļus vairākiem simtiem rīdzinieku,” norāda “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecībā atzīmēti spāru svētki, iezīmējot svarīgu posmu šī vērienīgā projekta attīstībā.

Pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība norit pēc plāna un plānots, ka 2025. gada otrajā ceturksnī tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi.

Šis būs viens no pirmajiem projektiem Rīgā, kas paredz kompaktu basketbola laukumu, futbola vārtu un brīvdabas sporta zāles ierīkošanu uz piegulošās autostāvvietas jumta. Tāpat projekta ietvaros iedzīvotājiem tiks izveidota koplietošanas siltumnīca un vairākas atpūtas zonas, kas būs piemērotas visām vecuma grupām.

“Dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība virzās uz priekšu – no kopējā projekta apjoma ir paveikti 44% un visi darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku. Esam sasnieguši pirmās ēkas augstāko punktu, kas sliecas vairāk nekā 28 metru augstumā, un varam aplūkot ēkas pilno apmēru,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervāciju.

Projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām. Šobrīd ir uzsākta pirmās kārtas K1 korpusa būvniecība un plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā būs 54 dzīvokļi. Dzīvokļu cenas – sākot no 90 000 eiro.

Attīstības projektā kopumā ietilpst trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta. “Lucavsalas” projekta pirmās kārtas, K1 korpusa ietvaros, tiks uzbūvēta viena deviņu stāvu ēka, kur būs pieejami 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām. Dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.