Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.
Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.
Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.
LASI ARĪ: Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biogrāfija
Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.
Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.
No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.
Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.
2010.gadā Reirs bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet no 2002.gada līdz 2004.gadam - Saeimas sekretārs.
LASI ARĪ: Finanšu ministra Jāņa Reira biogrāfija
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Nemiro dzimis 1981.gadā. 2017.gada jūnijā Nemiro no partijas «KPV.LV» tika ievēlēts par Jelgavas novada domes pašvaldības deputātu. Savukārt 2018.gada oktobrī Nemiro no «KPV.LV» saraksta tika ievēlēts 13.Saeimā.
Nemiro ir bijusi darba pieredze valsts pārvaldē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet no 2002.gada līdz 2003.gadam bijis jurists Ekonomikas ministrijā.
LASI ARĪ: Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro biogrāfija
Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis. (no kreisās)
Linkaits ir dzimis 1970.gada 18.augustā. 1993.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista diplomu. Viņš ieguvis pieredzi virknē ārvalstu augstskolu, piemēram, 1995.gadā vasaras skolā Hārvardas universitātē un 1995.-1996.gadā Gotenburgas universitātē.
No 1992.gada janvāra līdz 1994.gada maijam Linkaits bijis Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta valsts īpašuma privatizācijas politikas nodaļas vadītāja vietnieks, un no 1994.gada novembra līdz 2000.gada maijam bijis AS «Latvijas eksportkredīts» valsts pilnvarnieks. Turklāt no 1999.gada augusta līdz 2000.gada maijam viņš bijis arī Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.
Pērnā gada jūlijā viņš pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), no kuras tika ievēlēts 13.Saeimā.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.
Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.
No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.
Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.
2007.gada decembrī viņu izvirzīja kā ekonomikas ministra amata kandidātu, un viņš tika iecelts šajā amatā Ivara Godmaņa valdībā. Ministra amatā viņš bija līdz 2009.gadam.
Otrreiz par ministru Gerhardu nominēja 2009.gada martā, un viņš kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska (V) vadītajā valdībā. Pēc 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gada oktobrī viņš šo amatu atstāja.
No 2014.gada 4.novembra līdz 2016.gada 11.februārim bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas (V) vadītajā valdībā.
Savukārt no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībā viņš ir ieņēmis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.
LASI ARĪ: Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biogrāfija
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs ir dzimis 1973.gada 21.septembrī. 1995.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu. Rinkēvičs saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē Nīderlandē 1994. un 1995.gadā.
No 1996.gada marta līdz 1996.gada septembrim Rinkēvičs ieņēma AM Politikas departamenta direktora amatu, bet no 1996.gada septembra līdz 1997.gada maijam pildīja AM valsts sekretāra vietnieka aizsardzības politikas jautājumos pienākumus.
No 1997.gada maija līdz 1997.gada augustam Rinkēvičs strādāja par AM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, bet AM valsts sekretāra amatu ieņēma no 1997.gada augusta līdz 2008.gada oktobrim. No 2002. līdz 2003.gadam viņš bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gada 25.oktobrī viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītajā Reformu partijā. Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V) un Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā «Vienotība», un joprojām turpina darboties tās valdē. 2018.gada Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Pūce ir dzimis 1980.gada 22.janvārī.
1997.gadā viņš absolvējis Āgenskalna ģimnāziju, 2003.gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet 2005.gadā - maģistra grādu vadības zinībās.
No 2006.gada februāra līdz 2007.gada janvārim Pūce bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos.
No 2009.gada septembra viņš strādājis par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) ārštata padomnieku izglītības jautājumos, bet 2010.gada sākumā ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietu.
2017.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē no partijas «Latvijas attīstībai» saraksta, bet 2018.gada oktobrī tika ievēlēts 13.Saeimā no partiju apvienības «Attīstībai/Par!» saraksta. 2002.gadā viņš kandidējis arī 8.Saeimas vēlēšanās no saraksta «Sociāldemokrātu savienība - SDS».
2014.gadā viņš ievēlēts par partijas «Latvijas attīstībai» ģenerālsekretāru un vēlāk arī par partijas valdes priekšsēdētāju un šo amatu ieņem joprojām.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Ģirģens dzimis 1980.gadā.
1998.gadā beidzis Jēkabpils 3.vidusskolu, bet 2003.gadā absolvējis biznesa augstskolu «Turība».
Ģirģens startēja 13.Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Toties pie vietas parlamentā tika viņa brālis Kaspars Ģirģens (KPV LV).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Ģirģens sevis pārstāvētajam politiskajam spēkam ziedojis tikai vienu reizi, kad pērn tam pārskaitījis 300 eiro.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks dzimis 1966.gadā. Viņš ir politikas zinātnes doktors, grādu ieguvis Orhūsas universitātē Dānijā 1996.gadā. 1992.gadā Pabriks beidzis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē. 1994.gadā Pabriks darbojies kā vieslektors Orhūsas universitātē, bet 1996.gadā bijis vieslektors LU.
1996.gada augustā Pabriks kļuva par rektoru Vidzemes augstskolā.
1998.gada aprīlī viņš parakstījis Tautas partijas (TP) manifestu. 2002.gadā Pabriks kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta.
Pabriks bija ārlietu ministrs no 2004. līdz 2007.gadam un aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014.gadam, kā arī Ministru prezidenta biedrs. Pirms ievēlēšanas 13.Saeimā Pabriks bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāts.
EP viņš bija ievēlēts no partijas «Vienotība», kuru pērn pameta un pievienojās apvienībai «Attīstībai/Par!».
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.
1994.gadā Bordāns ar «mīksto mandātu» kļuva par 5.Saeimas deputātu no partijas «Latvijas ceļš».
1995.gadā Bordāns nesekmīgi startēja 6.Saeimas vēlēšanās, bet 1997.gadā ar tādu pašu rezultātu - Rīgas domes vēlēšanās.
Politikā Bordāns atgriezās 2010.gadā, kad nesekmīgi kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta.
2011.gadā Bordāns nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) saraksta.
2014.gadā Bordāns bija viens no jaunā politiskā spēka Jaunā konservatīvā partija (JKP) dibinātājiem.
Ar šo partiju Bordāns nesekmīgi startēja 12.Saeimas vēlēšanās, taču 2017.gadā no JKP tika ievēlēts Rīgas domē.
13.Saeimas vēlēšanās Bordāns atkal bija JKP saraksta līderis un partija tika ievēlēta Saeimā ar 16 mandātiem.
2018.gada 7.novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Bordānu premjera amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei, taču 14.novembrī, pēc «Attīstībai/Par!» un VL-TB/LNNK paziņojumiem par izstāšanos no valdības veidošanas sarunām, Bordāns savu kandidatūru atsauca.
LASI ARĪ: Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biogrāfija
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Šuplinska ir dzimusi 1970.gada 16.aprīlī. 1988.gadā viņa absolvējusi Dagdas vidusskolu, pēc kā sāktas studijas Latvijas Universitātē, kur 2003.gadā iegūts filoloģijas doktora grāds.
Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) Šuplinska iestājusies neilgi pirms 13.Saeimas vēlēšanām - 2018.gada jūlijā, kļūstot par partijas Rēzeknes nodaļas vadītāju. 13.Saeimas vēlēšanās Šuplinska startējusi no Latgales vēlēšanu apgabala, kur viņa bijusi JKP saraksta līdere. Vēlēšanās JKP Latgalē saņemot 8,77% balsu, Šuplinska Saeimā ievēlēta ar 9377 balsīm, saņemot 2026 plusus un 549 svītrojumus.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija, Šuplinska piedalījusies 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, Rēzeknes vēlēšanu apgabalā startējot no saraksta, kurā bija apvienojušies vairāki politiskie spēki - Latgales partija, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un «Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība». Rēzeknes domē Šuplinska netika ievēlēta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2018.gada Šuplinska JKP ziedojusi 220 eiro, savukārt 2011.gadā mantas vai pakalpojuma veidā viņa ziedojusi 252 latus (359 eiro) Reformu partijai.
Labklājības ministre Ramona Petraviča.
Petraviča ir dzimusi 1967.gadā. Augstāko izglītību viņa ieguvusi 1992.gadā, kad pabeidza Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē «Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija».
Savu politisko karjeru Petraviča sāka 2017.gadā, kad tika ievēlēta par Saldus novada domes deputāti. Viņa kandidēja no partijas «KPV LV» saraksta.
Veselības ministre Ilze Viņķele.
Vinķele dzimusi 1971.gada 27.novembrī Rēzeknē. 2002.gadā Viņķele vadības un sociālā darba augstskolā «Attīstība» ieguvusi 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās darbinieces specialitātē, savukārt 2009.gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņa ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu. 2017.gadā Vinķele RSU ieguva savu otru maģistra grādu, šoreiz veselības vadībā.
2001.gadā Viņķele bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra preses sekretāre. Tajā pašā gadā viņa arī kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK saraksta.
2010.gadā Viņķele darbojusies frakcijā «Pilsoniskā savienība».
2010.gadā Viņķele kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības «Vienotība» saraksta un tika ievēlēta 10.Saeimā.
No 2011. līdz 2014.gadam Vinķele bija Valda Dobrovska (V) valdības labklājības ministre.
2017.gadā Viņķele pameta partiju «Vienotība», un neilgi pēc tam kļuva par vienu no partijas «Kustība Par!» dibinātājām kopā ar citiem «Vienotību» pametušajiem deputātiem.
Šogad Viņķele kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības «Attīstībai Par!» saraksta, taču daudzo svītrojumu dēļ netika ievēlēta.
Kultūras ministre Dace Melbārde.
Melbārde dzimusi 1971.gadā. Viņa ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.
No 2004. līdz 2009.gadam Melbārde strādājusi kā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos.
Melbārde kļuvusi par kultūras ministri 2013.gada 31.oktobrī Valda Dombrovska (V) valdībā, tolaik nomainot demisionējušo kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK). Ministres amatu saglabājusi arī 2014.gadā, kad darbu sāka Laimdotas Straujumas (V) valdība, kā arī 2016.gadā, uzsākot darbu Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Melbārde iestājusies 2014.gada februārī.