2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija. Viņa atzīst, ka Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi HoReCa nozari, kā arī mainījusi tās vaibstus.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo četru gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, sākot ar Covid-19 pandēmiju, kam sekoja HoReCa segmenta darbības ierobežojumi, bet vēlāk savu artavu deva milzīgā inflācija?
Nenoliedzami, ka HoReCa ir tā sfēra, kura ir izjutusi visus minētos faktorus, un šis ir bijis sarežģīts, neprognozējams laiks, kurā nemitīgi notiek pārmaiņas. HoReCa ir ļoti nozīmīgs Gemoss klientu loks, un tieši tāpēc visu, kas tajā un ap to notiek, arī ļoti būtiski izjūt. Nozare ir sāpīgi izjutusi visus pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus saistībā ar iespēju strādāt, kas būtiski mainīja cilvēku paradumus, praktiski neesošo tūrismu, 2022. gada inflācijas lēcienu un sekojošo pašmāju patērētāju pirktspējas kritumu. Laikā, kad kvalitatīvi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi īsti nevarēja strādāt, sazēla ātrās ēdināšanas iestādes – burgernīcas, kebabnīcas, pieauga ēdienu piegādes plastmasas kārbu apjomi atkritumu tvertnēs un ne tikai tajās, kas nebūt nav Latvijas sabiedriskās ēdināšanas seja. Diemžēl, bet šādas pārmaiņas degradē augstvērtīgo restorānu vidi.
Ja jau valdību veidojošie politiķi nolēma ieviest dabas resursu nodokli par mitrajām salvetēm 12,2 eiro/kg no 2025. gada, tad jau arī varēja būtiski palielināt šo nodokli ēdienu piegādes plastmasas kārbām, tādējādi mazinot to radīto atkritumu daudzumu vai arī ieviešot depozītu!
Jebkuriem jaunievedumiem, it īpaši tādiem, kuri izvirza jaunas vai paaugstinātas prasības, ir jābūt ar noteiktu pārejas laiku, jo, kaut ko pieņemot decembra vidū, to iedzīvināt ar janvāra pirmo dienu ir teju neiespējami. Ja patiešām šīm ēdiena piegādes plastmasas kārbām tiek būtiski paaugstināts dabas resursu nodoklis, lai samazinātu to patēriņu, tad loģisks risinājums būtu depozīta trauku sistēma, kura pašlaik Latvijā gan vēl ir tikai šūpulī. Šodien daudz runājam par ilgtspēju, Zaļo kursu, tikai uzņēmējam pašam ir jābūt ļoti attapīgam un jāsaprot, kā tad šo ilgtspēju nodrošināt, kas un kā to apliecinās, jo diemžēl ne lēmumu pieņēmēji, ne arī šo lēmumu izpildes kontrolētāji, ne arī vides aktīvisti nespēj praktiski izskaidrot, kas un kā tad jādara uzņēmējiem. Ir brīži, kad uzņēmējs bez citu palīdzības vairs nespēj saprast, kādas jaunas prasības stājas spēkā un kas jādara uzņēmumā, lai tās godprātīgi izpildītu. Ir milzīgi liela neziņa, kā rīkoties, tajā pašā laikā no ārzemju, pārsvarā Skandināvijas valstu, klientiem saņemam jautājumus, kā plānojam nodrošināt ilgtspēju. Pārsteidzoši, ka uz jautājumu, kā nodrošināt ilgtspēju, bieži skan atbilde — pieņemt darbā cilvēku! Bet vai tad tas atrisina jautājumu par ilgtspēju? Nē, neatrisina! Šķiet, ka būtiskākais ir pareiza papīru sarakstīšana un sakārtošana.
Visu interviju lasiet 20.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
