Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Google un piecas citas lielas kompānijas metušās uz vienu roku, lai būvētu kabeli zem Klusā okeāna, kas nodrošināšot «neticami ātru» internetu, vēsta BBC.

Kabelis, kuram dots nosaukums «Ātrāk» (Faster - angliski), savienos ASV ar Japānu un izmaksās aptuveni 300 miljonus ASV dolāru (225 miljonus eiro), informējis konsorcijs.

Pateicoties kabelim tikšot sasniegts interneta ātrums 60 terabaiti sekundē, kas ir pietiekami, lai nosūtītu vairāk nekā 2000 «nesaspiestas» HD filmas sekundē.

Kabelis sāks darboties līdz 2016. gadam.

Google sadarbojas ar Āzijas telekomunikāciju gigantiem - China Mobile, China Telecom, Global Transit, KDDI un SingTel.

Šodien Daugavpilī notiekošajā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēdē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Jaunizveidotais savienojums ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū, informē LVRTC.

Latvijas un Baltkrievijas operatoru tīklu savienojums paver iespējas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gala lietotājiem Baltkrievijā un Ukrainā saņemt datu pārraides pakalpojumus Latvijā, Zviedrijā, Somijā.

Attīstot starptautiskos datu pārraides maršrutus, šā gada vasarā LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļaus nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet šobrīd ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja savu nostāju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām par grozīto Radioiekārtu direktīvu, uzsverot nepieciešamību visu ražotāju mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un citām ierīcēm aprīkot ar vienotu lādētāju.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, pateicoties ierosinātajiem noteikumiem, patērētājiem vairs nebūs vajadzīgs jauns lādētājs un kabelis ikreiz, kad viņi iegādāsies jaunu ierīci, un visām mazā un vidējā izmēra elektroniskajām ierīcēm varēs izmantot vienotu lādētāju.

EP prasa, lai visu ražotāju mobilie tālruņi, planšetdatori, digitālās kameras, austiņas un austiņu komplekti, rokas videospēļu konsoles un portatīvie skaļruņi, kurus var uzlādēt ar vadu, būtu aprīkoti ar USB C tipa pieslēgvietu. Izņēmumi attiektos tikai uz ierīcēm, kas ir pārāk mazas, lai tām būtu C tipa USB pieslēgvieta, piemēram, viedpulksteņiem, veselības aprocēm un dažām sporta ierīcēm.

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Kopumā posmā Ventspils-Grobiņa, tajā skaitā līnijas nozarojumos uz Alsungas un Aizputes apakšstacijām, izvietoti 415 metāla balsti.

Februārī projekta realizācijas ietvaros tika veikta balstu uzstādīšanu ar helikoptera palīdzību tajās vietās, kur elektrolīnija šķērso mitras vietas un specializētajai tehnikai ir apgrūtināta piekļuve. Izmēģinājuma risinājumā uzstādīja divus balstus Grobiņas novadā. Plānotā tehnoloģija, balstus uzstādot ar helikoptera palīdzību, būvniekiem un pasūtītājam sniedza iespēju izvērtēt jauno risinājumu praksē, kas var noderēt un būs vērtīga, to izmantojot citos elektropārvades tīkla Kurzemes loks posmos, jo īpaši vietās, kurās jānodrošina videi saudzīgi izbūves darbu risinājumi, kas nebojā augsni.

No šodienas ar pilnu jaudu darbu uzsāk Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Testa periods vēl nav pilnībā noslēdzies, bet starpsavienojums savā pirmajā pilnvērtīgas darbības dienā nodrošinās 11 000 MWh lielu elektroenerģijas piegādi no Zviedrijas dienvidiem uz Lietuvu, taču vienlaikus liela daļa šī apjoma jeb 7 000 MWh tālāk tiks transportēta uz Poliju.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers komentē: «No abiem Lietuvas starpsavienojumiem mūsu reģionam nozīmīgākais ir tieši savienojums ar Skandināviju jeb NordBalt kabelis, kurš līdz šim darbojās periodiski un ar ierobežotu kapacitāti. Zinot to, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā, var droši paredzēt, ka turpmāk mūsu reģionos bieži redzēsim pozitīvas cenu tendences. Galvenokārt notiks cenu atšķirību izlīdzināšana tirgus reģionu starpā, un enerģija vairumā laika plūdīs no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu.»

Jāņa Miklaševiča telekomunikāciju uzņēmums SIA «Ērika un Co» no Vecumnieku novada Misas ciema ilgu laiku bija pazīstams lielākoties Bauskas rajona teritorijā. Tomēr ar jauno gadu uzņēmums būs pārstāvēts daudzās jaunās vietās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Nav tā, ka esmu baigais magnāts, kas pārņem citu televīziju tīklus. Vienkārši citi kolēģi sāka biznesu tādā vecumā, kāds man ir tagad. Pēc 25 gadiem viņi ir pensijas vecumā un saprot, ka trūkst dukas noturēties tirgū. Tā es ik pa laikam kādu tīklu pārņemu vai nopērku,» stāsta J. Miklaševičs. Uzņēmējdarbībā kļūst arvien sarežģītāk. Katru gadu likumdošana paredz kādas jaunas izmaksas. Tāpēc uzņēmumam ir izdevīgi kļūt lielākam, jo tā pārmaiņām pielāgoties vieglāk.

Televīzijas apraide un interneta nodrošinājums notiek gan ar kabeļu, gan bezvadu tīkla palīdzību. «Bezvadu apraide ir smags rūpals. Ar kabeļiem ir vienkāršāk, un iespējas ir lielākas,» stāsta J. Miklaševičs. Viņš skaidro, ka interneta izmaksās dārgākā ir optikas kabeļa īre. «Rīgā interneta cenas var būt pavisam smieklīgas, jo saturs nemaksā tik dārgi, cik transportēšana. Mums laukos optiskā kanāla īre ir tūkstošos eiro mērāmi cipari,» uzsver uzņēmējs.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Telia Latvia interneta un datu pārraides pakalpojumus plāno atjaunot 2 līdz 3 stundu laikā, savukārt paša bojājuma pilnīga novēršana ir ilgāks process, Db.lv informēja Telia Latvija tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs.

«Pagaidām vēl ir traucēti Telia Latvija starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumu pieejamība Latvijā. Traucējumus Telia Latvija interneta pieslēgumā ir izraisījis maģistrālā optiskā kabeļa bojājums, kas nodrošina datu satiksmi ar Eiropu un Āziju,» skaidro Puurs.

Telia Latvija tehniskie speciālisti ir devušies uz kabeļa bojājuma vietu, kur sākti līnijas remontdarbi. Optiskajā maģistrālē Rīga – Valka ir konstatēti divu neatkarīgu optisko kabeļu bojājumi.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

NordBalt ietekmē Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cenas ir samazinājušas un tagad tās ir aptuveni vienādas, paslīdot zem 30 eiro/MWH, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Latvijā pat tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš ieiešanas Nord Pool biržā - ap 18 eiro.

Runājot par turpmāko enerģētikas tirgus attīstību, viņš sacīja, ka nākotnē ir paredzēts īstenot vairākus infrastruktūras projektus reģionā, kas arī var ietekmēt cenas. Viens no tiem ir 3.starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas vēl vairāk izlīdzinās elektrības cenas atšķirības, kā arī Lietuvas un Polijas 2.starpsavienojums.

Somijā tuvākajos gados plānots būvēt jaunas atomelektrostacijas, savukārt Zviedrijā paredzēts slēgt divus atomreaktorus, kas var ietekmēt kopējās plūsmas reģionā.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.februāra ar pilnu jaudu darbu uzsāka Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada septembra mēnesī, informē SPRK.

2016.gada septembrī vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija apmēram vienādā līmenī ar augusta cenu - 34,03 eiro/MWh, kas ir vienādā līmenī ar Lietuvas, bet nedaudz augstāka par Igaunijas elektroenerģijas biržas cenu. Līdzīgi kā 2016.gada augustā, arī septembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržas cenas Latvijā ir zemākas nekā iepriekšējā gadā šajā pašā periodā.

Septembrī starpsavienojumu jaudas pārslodzes starp Igauniju un Latviju bija 26%, bet starp Somiju un Igauniju (virzienā uz Igauniju) 1%. Starp Latviju-Lietuvu starpsavienojumu jaudu pārslodžu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien, 27.augustā parakstīja līgumu ar SIA «Energoremonts Rīga» par 330 kV elektropārvades līnijas «Rīgas TEC-2 - Rīgas HES» projektēšanas un izbūves darbu veikšanu, informē uzņēmums.

Paredzams, ka 50% no projekta kopējām - 10,5 miljoniem eiro - izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

«Rīgas TEC-2 - Rīgas HES projekts ir svarīgs Latvijas iekšēja tīkla pastiprinājums Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ne tikai normālos, bet it īpaši avārijas un remontu režīmos. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā Ziemeļu - Dienvidu virzienā. Tas nepieciešams, lai veiktu Baltijas elektroenerģijas pārvades tīkla pastiprināšanu tranzīta plūsmu nodrošināšanai,» projekta nozīmi skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Turpinot elektromobilitātes pakalpojumu ieviešanu, AS "Latvenergo" ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum" ir uzsācis elektromobiļu uzlādes iekārtu mājsaimniecībām tirdzniecību.

Uzlādes iekārtas ražotas Vācijas uzņēmumā ABL, un tās ir piemērotas lietošanai jebkurā mājsaimniecībā. Iegādei pieejami arī uzlādes kabeļi, strāvas stipruma regulators, ar kura palīdzību autouzlādei var efektīvi izmantot mājas pieslēguma brīvo jaudu.

"Viens bez otra neiztiek - Latvijā vienlaikus aug gan elektroautomobiļu, gan uzlādes iespēju skaits, un prognozes liecina, ka paralēlā attīstība notiks straujāk nekā domājam. Pieprasījums ir augošs - klientu interese aug, un esam gandarīti, ka varam paplašināt savus elektromobilitātes produktus. Lai arī gada sākumā Latvijā atbilstoši CSDD datiem bija reģistrēti 658 vieglie elektroautomobiļi, kāpums pret iepriekšējo gadu ir ļoti straujš - 49 %. Tas ļauj ticēt prognozēm, ka pēc desmit gadiem elektroautomobiļu skaits Latvijā jau tuvosies 40 000, un daudziem no tiem būs sava mājas uzlādes iekārta," saka Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums "Harmony Link" tiks izbūvēts pa sauszemi līdzās Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica", ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Tagad ir panākta vienošanās, ka "Harmony Link" tiks būvēts pa sauszemi, nevis jūrā, līdzās "Rail Baltica" sliedēm," Kreivis sacīja radiostacijai "Žiniu radijas".

Tas trīs reizes samazinās elektrokabeļa būvniecības izmaksas, informēja ministrs, paskaidrojot, ka kabeļa izbūves jūrā izmaksas ir gandrīz trīskāršojušās līdz 1,7 miljardiem eiro no sākotnēji lēstajiem nepilniem 800 miljoniem eiro. "Tās ir nepieņemamas izmaksas," atzina Kreivis.

"Tika atrasts risinājums, ka tas varētu iet gar dzelzceļa sliedēm, samazinot izmaksas trīs reizes, līdz sākotnējam aprēķinam, taču, lai to izdarītu, bija jāmaina virkne Eiropas dokumentu, kas prasīja politisku vienošanos starp visām pusēm," paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Uzņēmums Telia Latvija ir atjaunojis starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumus Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Joprojām tiek veikti bojātās līnijas remontdarbi, kas var ietekmēt interneta pakalpojuma pieejamību atsevišķās vietās Vidzemes reģionā. Šobrīd Telia Latvija kopā ar sadarbības partneriem novērš tehniskos bojājumus.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Problēmas ar interneta pieslēgumu sākās pēc plkst.11. Uzņēmums Telia Latvija noskaidrojis, ka bojāts maģistrālais optiskais kabelis ārpus Rīgas apkaimes, kas nodrošinot datu satiksmi arī ar Eiropu un Āzijas valstīm. Patlaban uz bojājuma vietu esot devušies speciālisti, kas sāks līnijas remontdarbus. Interneta pakalpojumu nodrošināšanai pašlaik tiekot veikta datu plūsmas maršrutēšana caur citām līnijām.

Māršala salās ceturtdien izdevies atjaunot interneta pakalpojumus, kas šajā Klusā okeāna salu valstī gandrīz nebija pieejami trīs nedēļas saplīsuša zemūdens kabeļa dēļ.

Valsts vienīgais optiskais kabelis saplīsa decembra beigās. Telefona un interneta komunikācijas pēc tam tika pārslēgtas uz satelītiem.

Māršala salu iedzīvotāji un uzņēmēji ātri pārliecinājās par to, cik modernajai dzīvei svarīgs ir internets.

Aktivitāte sociālajos medijos krietni apsīka, jo piekļuve internetam bija ierobežota uz pāris stundām dienā. Uzņēmumi sūtīja darbiniekus fiziski nogādāt nepieciešamos dokumentus, nevarot tos nosūtīt pa e-pastu.

Māršala salu koledža bija spiesta par nedēļu atlikt pavasara semestra sākumu, jo bez interneta nevarēja nodrošināt studijas.

«Mani pamatīgi ietekmēja tas, ka tik ilgi nebija pieejams internets,» atzina otrā kursa studente Mailina Loiaka.