Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Latvenergo projekta SES 100 MW ietvaros 13.septembrī atklāta Jaunciema saules elektrostacija, kas ir lielākā Rīgā un kuras izveidē investēti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Jaunā saules stacija ne tikai atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, bet ir ari nozīmīgs ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un degradētas vides atjaunošanas sinerģijas piemērs.

Jaunciema saules elektrostacijas (SES) uzstādītā jauda sasniedz 13,44 MW – šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana ir kārtējais iespaidīgais Latvenergo solis stratēģijā noteikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, vienlaikus - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.

Jaunciema SES ir nozīmīga Rīgai ne tikai sava apjoma dēļ – tā ir izbūvēta iepriekš degradētā un piegružotā teritorijā, no iepriekš neizmantotas vietas nesot pilsētai ekonomisku labumu. Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai. Zemes vienība, kuras platība ir 16,9 ha, pirms SES izbūves bija pamesta un aizaugusi, ar nelīdzenu reljefu dzelzceļa uzbērumu vietās. Agrāk šeit cauri gāja dzelzceļš, un teritorijā atradās pamestas betona plāksnes un būvgruži, kas aizauguši ar krūmiem. Projekta realizācijas gaitā teritorija tika rūpīgi attīrīta no gružiem, noņemti krūmi un reljefs izlīdzināts, radot tīru un sakoptu vidi, kas piemērota saules parka izveidei.

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

AS "Latvenergo" dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksās 212,199 miljonu eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāri kārtējā sapulcē 29.maijā apstiprināja uzņēmuma 2023.gada pārskatu un "Latvenergo" konsolidēto pārskatu. Apstiprināts arī "Latvenergo" koncerna ilgtspējas pārskats par 2023.gadu un "Latvenergo" korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2023.gadu.

Attiecībā uz "Latvenergo" 2023.gada peļņu, kas pērn bija 331,561 miljons eiro, dividendēs valstij tika nolemts izmaksāt 212,199 miljonus eiro, bet atlikušo peļņas daļu 119,362 miljonu eiro apmērā tika nolemts atstāt nesadalītu.

Par "Latvenergo" 2024.-2026.gada pārskatu revidentu iecelta SIA "Ernst & Young Baltic". Akcionāru sapulcē arī nolemts iedalīt "Latvenergo" lielo kapitālsabiedrību grupā.

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

AS "Latvenergo" izsludina publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei, informē uzņēmums.

Pieteikumi līdz 30. augustam jāiesniedz neatkarīgajam konsultantam SIA PricewaterhouseCoopers.

Ambiciozi attīstot saules enerģijas ražotnes, lai līdz 2026. gada beigām visā Baltijā sasniegtu 400 MW jaudu, AS "Latvenergo" turpina veiksmīgo praksi, iegādājoties saules elektrostacijas un to projektus. Ir izsludināta otrā atlases procedūra, kurā attīstītāji var pieteikt savus saules parku projektus Latvijā.

Atlases ietvaros AS "Latvenergo" plāno iegādāties saules elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 200 MW, tādējādi turpinot īstenot Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi attīstīt enerģijas iegūšanu no atjaunīgajiem energoresursiem.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

AS "Latvenergo" noslēgusi īstermiņa aizņēmumu līgumu (overdrafta līgumu) ar "Swedbank" par 100 miljonu eiro aizdevumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un garantiju izsniegšanai "Latvenergo" koncerna uzņēmumiem, teikts "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Aizdevuma līgumu termiņš ir līdz diviem gadiem.

Īstermiņa aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kurā par uzvarētājiem atzīta "Swedbank".

"Latvenergo" kapitāla piesaisti veic plānoti un regulāri, savlaicīgi nodrošinot finansējumu gan kapitālieguldījumiem, gan likviditātes vadībai.

Kredītreitinga aģentūra "Moody's" "Latvenergo" ir piešķīrusi investīciju pakāpes kredītreitingu "Baa2" līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, kas liecina par "Latvenergo" koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvenergo atklājusi jau astoņas saules elektrostacijas, lai šogad attīstītu saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 100 MW.

Stacijas atrodas izkliedēti Baltijā, to jauda ir 67,8 MW un šobrīd top vēl septiņas stacijas. Latvenergo savu staciju tīklu paplašina arī iegādājoties stacijas, tāpēc paredzams, ka plānotais 100 MW apjoms tiks pārsniegts.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030.gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Būtisku daļu no tā veido saules elektrostacijas (SES). Šajā, Latvenergo 85. jubilejas gadā, koncerna mērķis ir atklāt SES ar kopējo jaudu 100 MW - tās vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.

Jaunie saules parki, kuru jauda ir no 5 līdz 15 MW, ir izkliedēti dažādos Latvijas reģionos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot sabalansētu ģenerāciju. Projekta SES 100 MW ietvaros lielākie parki ir atklāti Biržos, Jēkabpils novadā un Kūsalu (Kuusalu) Igaunijā, tos papildina SES Skultē, Bauskā, Rūjienā un Rēzeknē, kā arī stacija Lietuvā Gargždos (Gargždai), un vasaras sākumā atklātā stacija Lūganūsē (Lüganuse) Igaunijā. Tādējādi kopumā jau ražošanu uzsākuši saules parki ar uzstādīto jaudu 67,8 MW no plānotajiem 100 MW. Drīzumā elektroenerģija tiks ražota arī parkos Ķegumā, Elejā, Krāslavā un Rīgā, kā arī Lietuvā Klevečkinē (Klevečkinė).

AS "Latvenergo" izsludinājusi otro publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei ar kopējo jaudu līdz 200 megavatiem (MW), informē uzņēmumā.

Projektu pieteikšanas termiņš ir līdz 2024.gada 30.augustam. Projektu atlasi un izvērtēšanu veiks SIA "PricewaterhouseCoopers".

"Latvenergo" valdes locekle Ilvija Boreiko norāda, ka uzņēmums atjaunojamās enerģijas projektu portfeli veido dažādi - gan attīstot projektus pilnībā pašu spēkiem, gan vērtējot citu attīstītus projektus.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka "Latvenergo" prioritāte ir iegūt portfelī tādus projektus, kurus iespējams izbūvēt īsos termiņos.

Šobrīd sākta ražošana vairākos saules parkos, kas iegādāti pagājušajā gadā publiskās atlases ietvaros, - Skultē, Bauskā un Rūjienā. Šie parki ir daļa no "Latvenergo" mērķa sasniegt 100 MW saules enerģijas jaudu šajā gadā.

AS "Latvenergo" šā gada beigās plāno paplašināt eksporta tirgu, sākot eksportēt uz Poliju, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka "Latvenergo" jau pērn mēģināja ieiet Polijas tirgū, bet, tā kā bija diezgan sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads, šis process tika atlikts uz vēlāku laiku.

Pašreiz uzņēmums Polijā skatās uz elektrības ģenerācijas projektiem, jo "Latvenergo" plāns Polijas tirgū ir no sākuma ieiet ar ģenerāciju un pēc tam arī ar mazumtirdzniecību.

Runājot par eksporta tirgu, Čakste sacīja, ka "Latvenergo" bija veiksmīgi sācis gāzes eksportu uz Somiju, bet tika bojāts "BalticConnector" gāzes vads.

"Bijām jau atraduši labus, lielus klientus, ar kuriem sadarbību turpināsim pēc gāzes vada remonta. Līdz ar to eksportu mēs mēģinām izplest uz visām pusēm, un, ja uz ziemeļiem tas vairāk ir ar gāzi, tad uz dienvidiem mēģināsim iet ar elektrību," intervijā sacīja Čakste.

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā AS "Sadales tīkls" investīcijas šajā gadā plānotas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Čakste norādīja, ka lielākās investīcijas būs saistītas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un TEC-1 projektu, kā arī ar saules un vēja parkiem, kurus plānots būvēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondus, plānots veicināt elektromobilitāti un "Sadales tīkli" izbūvēs pieslēguma punktus, kuriem varēs pieteikties visi attīstītāji elektrouzlādes staciju veidošanai.

Čakste piebilda, ka "Sadales tīkls" turpina darbu pie gaisvadu elektrolīniju pārnešanas uz pazemes tīkliem, jo klimata izmaiņas līdzi nes arī arvien biežākus pārrāvumus.

AS "Latvenergo" padome par padomes priekšsēdētāju ievēlējusi Aigaru Laizānu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāru sapulce ar šā gada 1.martu no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, kurš šajā amatā bija kopš 2020.gada 10.jūnija.

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēs nominācijas procesu AS "Latvenergo" padomes locekļa amatam, teikts paziņojumā.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Kaspars Rokens, bet padomes locekļi - Toms Siliņš un Gundars Ruža.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 2,027 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90% un bija 350,2 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.