Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Koledža ir sprints, nevis maratons

Koledža Latvijā ir pilnvērtīga augstākā izglītība, kas no bakalaura studijām atšķiras ar vairākiem aspektiem. Koledžas programmās daudz lielāks uzsvars profesionālo kompetenču apguvi, absolvējot netiek piešķirts zinātniskais grāds, bet gan profesionālā kvalifikācija saskaņā ar Augstskolu likumu. Vēl koledžas atšķiras ar studiju ilgumu – ja bakalaurs ilgst 3 vai 4 gadus (atkarībā no tā, vai tā ir profesionālā vai akadēmiskā programma), tad studiju ilgums koledžā ir 2 vai 2,5 gadi, atkarībā no tā, vai students mācās pilna laika vai nepilna laika formā. Man patīk teikt, ka koledža ir sprints, nevis maratons, turklāt, tas ir labs veids, kā pārliecināties, vai jums patīk mācīties, un iegūt pārliecību par savām spējām.

Turpināt studijas līdzīgā programmā

Ļoti daudzi koledžas absolventi izvēlas turpināt studijas arī tālākos līmeņos. Pirms pāris gadiem tendences liecināja, ka teju puse no absolventiem strādāja un arī turpināja mācīties bakalaura līmenī. Šeit svarīgi piebilst, ka, izvēloties līdzīgu studiju programmu, ar koledžas diplomu iespējams uzsākt bakalaura studijas nevis no 1. studija gada, bet pat 2. vai 3. studiju gada. Tas, protams, iespējams tikai ar radniecīgām programmām. Gana bieži ir arī situācijas, kad koledžu absolventi izvēlas turpināt studijas, apzināti izvēloties programmu, kas nav izteikti līdzīga, bet sniedz iespēju papildināt zināšanas, piemēram, koledžā apgūstot uzņēmējdarbību, vēlāk var specializēties mārketingā, personālvadībā vai finanšu vadībā.

Strādājošie, kuri vēlas atsvaidzināt zināšanas

Kādos gadījumos visbiežāk izvēlas koledžas izglītību? Liela daļa studējošo ir strādājoši cilvēki, kuri, piemēram, uzreiz pēc vidusskolas nav devušies studēt, bet ieturējuši gada, divu gadu vai pat desmit gadu pauzi. Vēl daļa ir tādi, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši pirms krietna laika un tagad vēlas atsvaidzināt zināšanas. Īpaši aktuāli tas ir grāmatvežiem, kuriem šobrīd ir svarīgi pilnveidot digitālās prasmes, lai saglabātu konkurētspēju un veiksmīgi turpinātu strādāt izvēlētajā profesijā. Ir arī studenti, kuri savulaik pārtraukuši studijas augstskolā, bet pēc kāda laika nolēmuši atgriezties augstākās izglītības jomā un iegūt diplomu.

Iespēja pārkvalificēties

Koledža sniedz iespēju arī īsā laikā pārkvalificēties. Darba tirgus strauji mainās un attīstās, tāpēc nereti profesijas, kas iegūtas pirms divdesmit gadiem, šobrīd ir daļēji zaudējušas aktualitāti. Šādos gadījumos koledža ir piemērots risinājums – redzam, ka aizvien vairāk cilvēku, kuriem jau ir augstākā izglītība, t.sk. pat maģistra grāds, izvēlas apgūt, piemēram, IT, kas mūsdienās ir ļoti pieprasīta joma. Uzņēmumu vadītāji vai dažādu organizāciju nodaļu vadītāji nereti izvēlas studēt tiesību zinātnes koledžas līmenī, jo šīs kompetences ir nepieciešamas darbā, turklāt, studijas var ērti apvienot ar darbu.

E-studijas un mācības vakaros

Studējošo vidū nereti redzam arī jaunās māmiņas, kuras savieno mācības un bērniņa audzināšanu. Reizēm tā ir gan iespēja iegūt profesiju, gan būt cilvēkos, veidot kontaktus un socializēties, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir ļoti nepieciešams, lai neieslīgtu rutīnā. Piemēram, Alberta koledža piedāvā iespēju studēt arī e-studijās, pieslēdzoties lekcijām vakaros – daudzas māmiņas un strādājošie to atzīst par ļoti ērtu formu.

Darba devēju novērtējums

Arī darba devēji novērtē koledžas izglītību un ātru iekļaušanos darba tirgū. Koledžu absolventi – grāmatveži, programmētāji, IT administratori, komercdarbības speciālisti, tirgvedības speciālisti, juristu palīgi u.c., kas veido ekonomikas asinsriti. Darba devēji to ļoti novērtē, tāpat kā koledžu spēju elastīgi pielāgoties darba tirgus izmaiņām.