Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.
Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.
Jauno vairāk nekā likvidēto
Ik dienu Latvijā tiek nodibināti aptuveni 35–40 jauni uzņēmumu. Un tas šobrīd šķiet tāds dabisks jaunu uzņēmumu veidošanas apjoms Latvijā. Pētot uzņēmumu reģistrēšanas datus pēdējo 15 gadu garumā, redzam, ka uzņēmumu dibināšanai ir bijusi liela korelācija ar ieviesto mikro uzņēmuma nodokli 2011.gadā, kas aktivizēja uzņēmumu dibināšanu līdz pat 100 uzņēmumiem dienā, tiesa ne tikai uzņēmējdarbības nolūkos, un tieši tāpat arī korelē ar pakāpenisku šī nodokļa režīma ierobežošanu un izdevīguma mazināšanu.
Lursoft jau ziņoja, ka 2023.gadā reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz likvidēto uzņēmumu skaitu. Ja neskatās uz biedrībām un citām organizācijām, tad 2023. gadā ir reģistrēti 8772 uzņēmumi, bet likvidēti 7844. 2023.gadā ir likvidēti par trešdaļu mazāk uzņēmumi kā gadu iepriekš, bet ilgākā laika posmā redzams salīdzinoši liels likvidēto uzņēmumu skaits, kas saistīts ar uzņēmumu reģistra sakārtošanas aktivitātēm – neaktīvo vai tukšo uzņēmumu izslēgšana no reģistra. Uzņēmumu reģistrs gadu no gada kļūst “tīrāks“, tāpēc šī brīža dati par jaunu uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju krietni precīzāk atspoguļo patieso ainu Latvijas uzņēmējdarbībā, piemēram, to, ka uzņēmuma likvidācija norit neveiksmīga biznesa vai uzņēmumu apvienošanās dēļ, nevis tāpēc, ka uzņēmums neatklāj patiesā labuma guvējus vai ilgstoši neveic saimniecisko darbību.
Jāuzsver, ka nozīmīgāk par jaunu uzņēmumu nodibināšanas skaitu, ir šo uzņēmumu spēja strādāt ilgtermiņā. Swedbank dati liecina, ka seši no desmit uzņēmumiem pēc pirmā darbības gada veic aktīvu uzņēmējdarbību. Uzsākot savu biznesu jāsaprot, ka nozīmīga ir ne vien ideja un starta kapitāls, bet būtiska prasme ir arī projektu vadīšana, – ar to, ka cilvēks perfekti pārvalda savu nozari, piemēram, ir lielisks pavārs, nebūs gana, lai uzbūvētu lielisku kafejnīcu, kas būs sekmīga un konkurētspējīga ilgtermiņā.
2023. gadā par 25% ir pieaudzis nodibināto biedrību skaits – pērn nodibinātas vairāk nekā 1000 biedrības un nodibinājumi. Lielākais pieaugums ir dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidē, ko veicināja energoresursu cenu kāpums, kā arī aktīvi ir dibinātas biedrības, kurās apvienojušies cilvēki ar kopīgām sportiskām interesēm dažādos Latvijas reģionos. Šī ir pozitīva tendence, kas liecina par pilsoniskas sabiedrības briedumu, praksi izmantot oficiālu veidu, lai norēķinātos savos interešu pulciņos un kopīgi pārvaldītu nekustamos īpašumus.
Svarīgi faktori uzsākšanai – motivācija, sagatavotība un biznesa regulējums
Analizējot uzņēmumu reģistrācijas dinamiku gada garumā, redzams, ka aktīvākie reģistrācijas mēneši ir janvāris, februāris un marts (vairāk nekā 800 uzņēmumu ik mēnesi). Visticamāk, tas saistīts ar apņemšanos izvirzīšanu un jaunām iecerēm, sākoties jaunam gadam. Jāsaka, ka sava biznesa dibināšanai nav kāda īpaši piemērota laika, – galvenais ir ievērot visus galvenos sagatavošanās soļus un gūt iekšēju pārliecību, ka savam biznesam esmu gatavs vai gatava. Jo lielāks darbs būs ieguldīts precīzā mērķu un uzdevumu definēšanā, produkta vai pakalpojuma testēšanā, komunikācijas sagatavošanā, potenciālo klientu izpētē, jo drošāks būs biznesa sākums.
Viens no būtiskiem jautājumiem ir piemērotākā uzņēmuma reģistrācijas forma, kas izriet no diviem galvenajiem faktoriem. Tie ir: uzņēmējdarbības veids un iecerētais darbības mērogs, kā arī izdevīgākais nodokļu un tiesiskā regulējuma režīms. No visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem 88% ir bijušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, lielākoties SIA ar samazinātu pamatkapitālu (pamatkapitāls mazāks par 2800 eiro). Trešdaļai no visām pagājušajā gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA pamatkapitāls bijis vien 1 eiro vai mazāks.
Valsts rokās ir nozīmīgs instruments uzņēmējdarbības veicināšanai – tas ir tiesiskais regulējums un biznesa vides veidošana. Piemēram, 2023. gada jūlijā ir redzams šķietami pārsteidzošs uzņēmumu reģistrācijas kritums (nepilni 500 uzņēmumi). Tas skaidrojams ar izmaiņām likumdošanā, kad tika ieviesta obligāta prasība arī mazkapitāla SIA pirms uzņēmuma reģistrēšanas atvērt pagaidu kontu. Lai gan tas nemainīja vēlmi dibināt savu uzņēmumu, tas radīja īslaicīgu “aizturi” uzņēmumu reģistrēšanā, jo mazkapitāla SIA reģistrēšanas process kļuva garāks. Tiesa, vēlāk uzņēmumu reģistrēšanas tempi atgriezās ierastajā režīmā. Tomēr reģistrēšanās apjomi visa atlikušā gada laikā bija mazāki, nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka pērn bija vērojama ekonomikas sabremzēšanās daļā Eiropas, kas daļai jauno uzņēmēju, iespējams, lika nogaidīt ar savu ieceru realizēšanu.
Populāras nozares un spēja attīstīties
Analizējot uzņēmumus, kas pērn atvēruši kontu Swedbank, redzam, ka TOP 3 populārākās nozares jauna biznesa uzsākšanai bija tirdzniecība, pakalpojumi, transports un uzglabāšana. Transporta nozarē īpaši daudz ir uzņēmumu, kas nodarbojas ar taksometra pakalpojumu sniegšanu, taču izplatīta parādība ir arī šādu uzņēmumu likvidācija pēc neilga laika, un puse no šiem uzņēmējiem ir t.s. “sērijveida” uzņēmēji, pēdējo sešu gadu laikā dibinot vairākus ar pārvadāšanu saistītus uzņēmumus.
Divām trešdaļām no 2023. gadā jaundibinātajiem uzņēmumiem šis ir pirmais bizness. Swedbank dati liecina, ka visvairāk jauno uzņēmēju (tie, kuriem šis ir pirmais bizness) ir lauksaimniecības, ražošanas, tirdzniecības un būvniecības nozarēs. Šīs ir Latvijas ekonomikā plaši pārstāvētas un tāpēc plašākā sabiedrībā labi saprotamas nozares, jo daļa jauno uzņēmēju ir kādreizējie darba ņēmēji kādā no šo nozaru uzņēmumiem.
Uzņēmēju spēja “pārdzīvot” pirmos trīs, četrus gadus un uzlikt biznesu uz ilgtermiņa attīstības sliedēm ir ļoti nozīmīgs rādītājs Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā. Tie ir nākotnes eksportētāji un darba devēji, labu algu un apjomīgu nodokļu maksātāji. Savukārt par uzņēmuma “veselīgumu” ilgtermiņā liecina tā kreditējamība, ko veido uzņēmuma pelnītspēja, pozitīvs pašu kapitāls, algu maksāšanas tendences un citi rādītāji.
Biznesa pastāvēšana un attīstība ilgtermiņā ir atkarīga no daudziem ārējiem faktoriem, taču pamatā izšķiroša būs jaunā uzņēmēja sagatavotība. Piemēram, skaidri apzinoties patiesās izmaksas, ierēķinot tajā arī ieguldīto darbu un savu algu. Jo tikai tāds uzņēmums, kas spēs nosegt visus izdevums un pelnīt, spēs pastāvēt un ar laiku – augt lielāks.