Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.
Liels dīķis
Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.
"Ja vien IKP izmaiņas varētu uzzināt pa nedēļām, iespējams, ka jau šobrīd mēs redzētu augšupejošu līkni, kā liek domāt augošā satiksme Rīgas ielā," viņš piebilst.
Krīze vienlaikus sākas un beidzas — epidēmijas ietekmi ekonomikas datos tikai tagad sākam ieraudzīt, bet krīzes zemākais punkts realitātē, ļoti iespējams, ir jau aiz muguras. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs jau plāno ierobežojumu atcelšanu, visstraujāk uz to virzās Lietuva. Tas ir jādara ļoti piesardzīgi, jo ir svarīgi pasargāt eksporta nozares. Apstājoties ražošanai, zaudējumi būs lielāki nekā ieguvumi no lielāka apgrozījuma restorānos vai izklaides vietās. Ir svarīgi samazināt inficēšanās riskus. Taču iespēju robežās jārūpējas par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Vairākās valstīs ar daudz augstāku vīrusa izplatību jau ir atvērtas sākumskolas un bērnudārzi vai arī to plāno maija pirmajā pusē. Vīruss nekur nepazudīs, taču cilvēki arvien labāk iemācīsies ar to sadzīvot. Kļūs pieejami medikamenti, kas spēj ierobežot vīrusa kaitējumu. Būtu kļūda domāt par problēmas medicīnisko aspektu tīri binārā veidā — slimību ārstēt vai nu var, vai nevar. Realitāte ilgu laiku būs pa vidu.
"Šobrīd šķiet, ka prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par apmēram 10%, ko izteicu marta beigās, ir ar komfortablu "rezervi" infekcijas otrajam vilnim rudenī. Ja tas neradīs lielas problēmas, tad IKP kritums šogad būs mazāks," prognozē P. Strautiņš, piebilstot, ka SVF prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8,6% ir ticama. Taču apšaubāms šķiet SVF pieņēmums, ka Latvijas ekonomika šogad saruks vairāk nekā eirozonas. Drīzāk būs otrādi, viņš paredz, uzsverot, ka Rietumeiropas ekonomiku var salīdzināt ar modernu sporta mašīnu, kas var sasniegt lielu ātrumu uz perfekta ceļa. Taču tā var "uzsēsties" uz nelīdzenumiem.
Latvijas ekonomika ir drīzāk kā lēnāk braucošs džips, kas turpretim var tikt cauri gandrīz jebkam, salīdzina eksperts. Šādā brīdī nāk par labu arī salīdzinoši zemais valsts un privātā sektora parādu līmenis Latvijā. Saskaņā ar Eurostat provizoriskajiem datiem, ES kopprodukts 1.ceturksnī ceturkšņa griezumā samazinājās par 3,8%, bet gada griezumā par 3,3%, tātad krietni vairāk nekā pie mums. Lielāka daļa Latvijas rūpniecības izejvielu ir vietējas – lauksaimniecības, mežsaimniecības, vietējās ieguves rūpniecības produkti. Metālapstrādes un mašīnbūves vērtības ķēžu sākumpunkts daudzos gadījumos ir vienkārši standarta tērauda produkti, kurus var nopirkt no dažādiem piegādātājiem. Iedzīvotāju blīvums Latvijā ir zemāks. Visi šie apstākļi normālā situācijā ir drīzāk nelabvēlīgi, piemēram, mazāka iesaiste sarežģītās globālās pievienotās vērtības ķēdēs nozīmē zemākus ienākumus ekonomikai labvēlīgā periodā. Taču vienkāršībai ir priekšrocības brīdī, kad atklājas skaistu un sarežģītu lietu trauslums, piebilst eksperts.
Nebūs tik traki
"Tas, ka Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska un šogad gaidāma spēcīga recesija jau kādu laiku ir skaidrs, tomēr, manuprāt, ir pamatotas cerības, ka ekonomikas lejupslīde šoreiz būs mazāka nekā iepriekšējā krīzē un arī atkopšanās varētu notikt ātrāk," prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Informācija par satiksmes intensitāti un cilvēku pārvietošanos liecina, ka ierobežojumi ekonomikai Latvijā līdz šim ir bijuši mazāki nekā citur un arī pirmā ceturkšņa IKP kritums Latvijā ir bijis mazāks nekā eirozonā kopumā. Arī maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņa kritums Latvijā šobrīd nav lielāks kā, piemēram, Skandināvijā," piebilst eksperts.
Vienlaikus valsts iespējas palīdzēt ekonomikai šoreiz ir daudz lielākas nekā 2008. gadā. Baltijas valstīs līdz šim izziņoto ekonomikas atbalsta programmu apmērs ir robežās no 3,5-5% no IKP. Tā ir liela atšķirība no 2009. gada, kad ekonomikas lejupslīdes laikā Baltijas valstis mazināja savus izdevumus, taču šogad Baltijā gaidāms būtisks valsts izdevumu kāpums. Arī citu valstu valdības un centrālās bankas ekonomikas atbalstam īsteno bezprecedenta fiskālos, kā arī monetāros stimulus. Tas palīdzēs amortizēt ekonomikas lejupslīdi un veicinās atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē kopumā.
"Taču pat ar to par precīzām prognozēm runāt ir ļoti grūti. Ekonomikā šobrīd nezināmo ir vairāk kā zināmo un atkopšanās būs atkarīga no vīrusa sekmīgas ierobežošanas. Cik ātri izdosies vīrusu ierobežot? Vai gaidāmi nākošie vīrusa uzliesmojuma viļņi? Kāds ir ilgtermiņa risinājums? Kad varēsim atgriezties pie iepriekšējās dzīves? Vai dzīve pēc krīzes būs tāda pati kā pirms? Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par pašu vīrusu un modernā pasaules ekonomika ar šādu situāciju iepriekš nav saskarusies. Uz šo nenoteiktību savās jaunākajās ekonomikas prognozēs norāda arī Starptautiskais Valūtas fonds, kura ieskatā, pat ja vīrusa uzliesmojumu sekmīgi izdotos ierobežot šī gada otrajā pusē, pasaules ekonomikas izlaide šogad samazinātos par 3%," norāda M. Āboliņš.
"Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītāji aprīlī un dažādi īstermiņa ekonomikas indikatori liek domāt, ka IKP kritums otrajā ceturksnī varētu būt 8-10% robežās. Iespējams jau maijā varēsim sākt mazināt ierobežojumus ekonomikā, taču ļoti strauju atkopšanos es nesagaidu," viņš saka. Aprīlī noskaņojums būtiski pasliktinājies arī ar krīzi tieši nesaistītajās nozarēs, piemēram, būvniecībā un rūpniecībā, savukārt iedzīvotāju aptaujas dažādās valstīs liek domāt, ka cilvēki būs ļoti piesardzīgi arī pēc ierobežojumu mīkstināšanas. Tas nozīme, ka pilnīga ekonomikas atkopšanās būs iespējama tikai kad cīņā pret vīrusu tiks rasts ilgtermiņa risinājums, visticamāk, vakcīna.
Varēja būt sliktāk
Uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir "ciešams", jo varēja būt sliktāk, vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas izaugsme jau gada sākumā piekliboja. Finanšu, tranzīta sektoros sarežģījumi iesākās vēl pērn. Tāpat buksēja arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Nedaudz izbrīna vērtējums, ka ceturksnī rūpniecība ir augusi par 3%, kaut divos mēnešos bija kritums 1.8% apmērā. Turklāt ir ļoti lielas šaubas, vai martā varētu bijis tāds pieaugums, kas izvilktu plusos visu ceturksni. Visticamāk, ka apjomu samazinājums būs vērojams arī būvniecībā. Pirmā ceturkšņa dati vēl turpinās ienākt un, ņemot vērā augsto nenoteiktību, CSP dati var piedzīvot būtiskas korekcijas. Eirozonas ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī ir bijis smagāks - 3.3%, kas ir lielākais kritums kopš 1995. gada, kad šādi dati tiek apkopoti. Vācija gaida lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Ļoti krasu kritumu uzrāda visas lielās ekonomikas, kuru dati jau ir izziņoti – ASV, Francija, Spānija. Labāk veicies Lietuvai, kuras IKP pirmajā ceturksnī ir audzis par 2.6%. Šobrīd ir skaidrs, ka smagākais kritums sekos otrajā ceturksnī, kad sagaidāma lejupslīde divciparu apmērā. Un tā ir vienīgā noteiktība šobrīd. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, prognožu amplitūda ir nebijusi plaša. Pieļauju, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika var piedzīvot lejupslīdi ap 20%. Trešajā ceturksnī ekonomika ierobežotā apmērā uzsāks atgūties, taču to, cik veiksmīgi tas ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte.
Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr pasākumu efektivitāti vēl nāksies pārbaudīt, saka D. Gašpuitis. Pagaidām viņš gan atturas prognozēt vīrusa atkārtotus uzplaiksnījumus rudenī, taču ekonomikas atgūšanās ritēs lēnīgāk, nekā tika cerēts vēl salīdzinoši nesen.
Skaidrākas perspektīvas, pēc eksperta domām, iezīmēsies tieši trešajā ceturksnī, kad varēs novērtēt pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku un vīrusa izplatības gaitu. "Noskaņojums būs ļoti svārstīgs. Visticamāk, ka tas tuvākajā laikā nedaudz uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību tik ātri kā citas. Šī gada IKP prognoze ir -9%," uzskata D. Gašpuitis.