Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.
Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.
Taču šis strupceļš nav radies nejauši. Tas ir uzkonstruēts, novelkot īpašas «nesadarbošanās līnijas» starp partijām. Aldis Gobzems tagad ir sācis runāt par līniju atcelšanu. Iespējams, lai radītu iespaidu, ka Artim Pabrikam varētu būt balsis un prezidents viņu varētu nominēt kā otro premjera kandidātu, kuru tad izgāztu. Gobzems ir liels runātājs. Pirms vēlēšanām Gobzems apgalvoja, ka Strīķe un Jurašs zināja «Bunkus shēmas» un VID «zelta trijstūri», bet nekādi nereaģēja, tātad faktiski sanāk, ka to piesedza (Gob- zems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas, DB 2018. gada 12. jūnijs). Pēc vēlēšanām Gobzems paziņoja, ka atbalstīs Strīķi iekšlietu ministra amatā. Kāpēc? Kas Gobzema kungam «jaunās politikas» ietvaros lika apmest kažoku uz otru pusi?
Varbūt tas, kas vieno KPV LV un JKP, – Meroni intereses? Tikai Meroni interešu dēļ JKP un KPV LV, visticamāk, iebilst pret dzelzceļa elektrifikāciju. Ja tā netiks īstenota, tad Latvija zaudēs 350 miljonus eiro no Eiropas fondu līdzekļiem, no kuriem 300 miljonu nonāktu tieši Latgales reģionā, par kuru tā «raud» Gobzems. Taču viņš ir pret elektrifikāciju, jo pret to ir Meroni, kuram šķiet, ka elektrifikācija nav izdevīga viņa Ventspils uzņēmumiem. Tad, kad dzelzceļa attīstības plānos elektrifikācija bija paredzēta līdz Ventspilij, Meroni kontrolēto Ventspils uzņēmumu asociācija Baltijas asociācija – transports un loģistika, ko toreiz vadīja bijusī Zatlera Reformu partijas pārstāve Inga Antāne, neiebilda pret elektrifikāciju. Tā kļuva «nepamatota» tikai tad, kad tā izdomāja Meroni, kuram to caur savu ietekmi izdevās bremzēt arī iepriekšējā valdībā. Taču ne līdz galam. Tāpēc tagad ir tāda īpašā JKP un KPV LV prioritāte – pilnīgā pretrunā ar Latvijas interesēm, par kurām viņi tik daudz runā.
Taču štrunts par elektrifikāciju – tagad Meroni ir daudz lielākas problēmas. Latvijas sabiedrība ir uzzinājusi par karalisko izšķērdību Meroni sagrābtajos uzņēmumos, kuros viņš acīmredzot uzvedas tā, it kā būtu to īpašnieks, kaut ir tikai valsts iecelts arestētās mantas glabātājs tā saucamajā Lemberga krimināllietā. Latvijā ir sašutušie. Kas tie par helikopteriem, villām un jahtām, kas iegādāti par arestētu mantu? Kas tas par Meroni? Kāpēc valsts viņam uzticas? Cilvēkiem grūti saprast, kāpēc šis kungs tik daudzus gadus netiek atcelts no arestētās mantas glabāšanas, ņemot vērā, ka šaubas par Meroni rīcību pastāv jau labu laiku. Grūti iedomāties, kādai bija jābūt korupcijai, lai cilvēks Latvijas valsts arestētos uzņēmumos vairāk kā desmit gadus varētu rīkoties kā vienpersonisks īpašnieks! Kas stāv aiz Meroni? Kā tas ir iespējams? Taču ledus ir sakustējies. Ir notikušas plašas kratīšanas uzņēmumos. Meroni cerība bija vēlēšanas. Taču rezultāts tajās nav tāds, lai šo situāciju glābtu.
Meroni, šķiet, ir izmisumā un nervozē. Par to varētu liecināt arī Juraša paziņojums par to, ka no amata vajadzētu atbrīvot ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un KNAB vadītāju. Šerpi! Varēja vēl kā Ļeņins pateikt, ka «šķiras ienaidniekus» vajag bez tiesas un izmeklēšanas nošaut uz vietas. Var jau būt, ka Jurašs zināja, ka Bordānam nav nekādu izredžu. Citādi pirms valdības apstiprināšanas šāds revolucionārais paziņojums būtu pēdējā muļķība, kas nekādi nesekmē valdības apstiprināšanas izredzes.
Taču nebūsim naivi – bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs pietiekami labi kontrolē runu. Acīmredzot, viss tika pateikts pareizi. Ja grib ārkārtas vēlēšanas, tad ir nepieciešams palielināt cilvēkos neuzticēšanos valsts varai kopumā. Jo nomainīt ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un KNAB vadītāju «vienā komplektā» var tikai ar ārkārtas vēlēšanu palīdzību. Pats par sevi saprotams, ka to nevar izdarīt parlaments, kas gandrīz vienādās daļās ir sadalīts partijām ar padsmit balsīm. Šāds parlaments ir spējīgs tikai uz kompromisiem. Un tas nebūt nav slikti, jo tas nozīmē, ka nevar dabūt cauri kāda viena ietekmīga cilvēka atsevišķas, nepamatotas intereses. Nevar nobremzēt kriminālprocesu, nevar politiski šantažēt tiesu un prokuratūru. Ārvalstniekam ir vajadzīga revolūcija, gluži kā ārvalstniekiem tā savulaik bija vajadzīga Ļeņina Krievijā.
