7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.
Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.
Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.
Vai esam pat pieļāvuši domu, ka kādas stihijas laikā tas viss var vienkārši pazust? Pieņemu, ka par šādu scenāriju pat negribam domāt. Un arī nevajadzētu, ja dati tiek glabāti drošā datu centrā ar ļoti augstiem standartiem pakalpojuma nepārtrauktības uzturēšanā.
Piemēram, DEAC datu centros Rīgā, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu plūsmu un sistēmu darbību, vairākas neatkarīgas elektrolīnijas nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas padevi. Ja tā tiek pārtraukta vienlaikus visos elektroenerģijas pievados, datu centru nepārtrauktās barošanas sistēmas jeb UPS nodrošina elektroenerģijas padevi līdz vairāki gaidīšanas režīmā strādājošie dīzeļģeneratori atsāk elektrības ražošanu.
DEAC datu centros darbojas vairāki SDMO dīzeļģeneratori un APC Symmetra MW UPS sistēmas, kas iekārtām nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas padevi. Tas nozīmē, ka datu centrs spēj autonomi funkcionēt pietiekami ilgi, lai sagaidītu elektrības padeves atjaunošanu. Līdz ar to risks, ka lietotāju uzkrātie dati varētu tikt zaudēti, ir absolūti minimāls.
Arī fiziskus postījumus datu centram nav viegli nodarīt. To ēkas ir speciāli projektētas ar lielu drošības pakāpi un būvētas atbilstoši augstākajiem drošības standartiem. Piemēram, DEAC ir pirmais ISO 22301:2019 sertificētais datu centru operators Baltijā. Biznesa nepārtrauktības vadības sistēmas (Business Continuity Management System) sertifikāts ir neatkarīgs apstiprinājums, ka DEAC ir definējis un ieviesis visefektīvākās un ātrākās iespējas, kā pasargāt datu centru darbību visām savas kritiskās infrastruktūras sastāvdaļām neparedzētas avārijas situācijas iestāšanās gadījumā. Pie tam datu centru personāls ir apmācīts un trenēts dažādām krīzes un riska situācijām.
Savukārt datu rezerves kopijas ģeogrāfiski atšķirīgās lokācijās reizē ar uzticamiem un ātriem tīkla savienojumiem ļauj mūsu klientiem ieviest labākās prakses avārijas atjaunošanas plānu. DEAC datu centri Latvijā kopā ar Lietuvas Data Logistics Center datu centriem un citām partneru lokācijām Frankfurtē un Amsterdamā veido rezerves datu centru risinājumus klientiem, kuriem ir kritiska biznesa nepārtrauktība.
