Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.
Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.
Šos grozījumus plānots attiecināt arī uz nebanku hipotekāro patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri kredītiem mainīgo EURIBOR procentu likmi nepiemēro. FinTech Latvija Asociācija (FLA) un nebanku hipotekāro patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzsver, ka šāda likumdevēju rīcība, kuras pamatā ir populistiska dzīšanās pēc popularitātes, iztrūkstot jebkādai analīzei un ekonomiskajam pamatojumam, kā arī elementārai izpratnei par tirgū piedāvāto pakalpojumu un tirgus dalībnieku atšķirībām, rada sliktas pārvaldības precedentu, ar kādu kreditēšanas nozares spēlētāji sastopas pirmo reizi.
Politiķi pārmet bankām pārlieku kūtrumu kreditēšanā, bet vienlaikus ierosina grozījumus, kuri būtībā izslēgs no tirgus vienīgo segmentu, kas piedāvā alternatīvu banku kredītiem, kā arī jebkādu konkurenci bankām jau tā vājās konkurences apstākļos. Nebanku patērētāju kreditēšanas sektors, kas pārsvarā sastāv no salīdzinoši nelieliem vietējā kapitāla uzņēmumiem, sniedz nozīmīgu atbalstu iedzīvotāju finansiālās nevienlīdzības mazināšanā, apkalpojot tos klientus, kurus bankas neapkalpo. Kā arī nodrošina iespēju iedzīvotājiem tikt pie nepieciešamā finansējuma reģionos, kur bankas praktiski kredītus neizsniedz. Topošie grozījumi PTAL, kas noteiks 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentiem un mistisku "kredītņēmēju aizsardzības nodevu" 2% no kredītportfeļa atlikuma gadā visiem hipotekāro kredītu devējiem bez izņēmuma, draud ar miljoniem eiro lieliem zaudējumiem, kas nostādīs nebanku hipotekāro aizdevumu sniedzējus uz maksātnespējas robežas.
"Likumprojekta mērķis ir aizsargāt kredītņēmējus, kuri Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju celšanas politikas rezultātā šobrīd cieš ievērojamu kredīta cenu pieaugumu mainīgās EURIBOR likmes dēļ. Mūsu skatījumā loģiski būtu attiecināt PTAL likuma grozījumus tieši un tikai uz tiem kredītu veidiem, kuros EURIBOR tiek piemērots. Savukārt uz tādiem kredītu līgumu veidiem, kuros EURIBOR patērētāja veicamos maksājumus nav ietekmējis, rosināto regulējumu attiecināt nebūtu taisnīgi. Likumprojektu autori ignorē faktu, ka atšķirībā no bankām, nebanku hipotekāro kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji saviem produktiem nepiemēro mainīgo EURIBOR likmi. Sniedzot patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus, nebanku kredītdevēji nodrošina fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā, neatkarīgi no izmaksu svārstībām, kas tiem rodas laika gaitā. Līdz ar to piedāvātie grozījumi būtībā iejaucas jau noslēgtajos ilgtermiņa līgumos, kuru noteikumi šobrīd patērētājiem nav mainījušies, un voluntāri uzliek pienākumu pielīgtos procentu maksājumus vienkārši samazināt. Vienlaikus netiek piedāvāts nekāds risinājumu kredītdēvējiem radīto zaudējumu kompensēšanai. Šī pieeja atgādina Padomju savienību," uzsver Tīna Lūse, biedrības "FinTech Latvija Asociācija" vadītāja.
Kaut gan komercbanku un nebanku sektora hipotekāro kredītdevēju produkti pēc būtības ir līdzīgi, tomēr regulējuma noteikumi, kuros darbojas abu sektoru spēlētāji būtiski atšķiras un starp tiem nedrīkst likt vienādojuma zīmi! Neskaitot atšķirības procentu likmju piemērošanā, nebanku kredītdevēji savas komercdarbības finansēšanai neizmanto iedzīvotāju noguldījumus. Tie savu darbību finansē no aizņēmumiem kredītiestādēs un citiem finansējuma avotiem, kur EURIBOR pieaugums ir sadārdzinājis finansējuma cenu. Turklāt ārpus banku hipotekāro pakalpojumu sniedzējiem ir virkne dārgu izdevumu pozīciju, kas uzliek pietiekami augstu barjeru gan jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, gan esošo spēlētāju darbības rentabilitātei, piemēram, ikgadējā nodeva par darbības uzraudzību 55 000 eiro apmērā, izdevumi par klientu maksātspējas pārbaudēm un arī par ielūkošanos valsts reģistros, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudes. Ja šim izmaksu klāstam pievieno vēl arī kredītņēmēju aizsardzības nodevu un piespiedu atlaidi procentiem iepriekš noslēgtos ilgtermiņa līgumos, reti kurš nebanku hipotekāro pakalpojumu sniedzējs varēs atļauties turpināt komercdarbību. Tas viennozīmīgi sekmēs šo uzņēmumu skaita sarukumu jau tuvākajā nākotnē, kropļos konkurenci tirgū un vēl vairāk samazinās kredītu pieejamību Latvijā.
"AS "West Kredit" darbojas Latvijas tirgū jau teju 30 gadus un ir lielākais ārpus banku hipotekāro kredītu sniedzējs. Uzņēmuma darbības laikā apkalpoti vairāk nekā 15 000 klientu un izsniegti aizdevumi vērtībā virs 210 000 000 eiro. Mēs strādājam ar klientiem ilgtermiņā, daudziem ir atmaksas grafiki līdz 25 gadiem, un vēl nevienu klientu neesam pakļāvuši pārmērīgam finanšu riskam. Tāpēc mums nav skaidrs pamatojums "kredītņēmēju aizsardzības nodevas" ieviešanai un piemērošanai mūsu sektoram. Taisnīgi būtu šo nodevu piemērot tiem kreditēšanas līgumiem, kuros figurē mainīgā EURIBOR procentu likme, kas tieši ir tas faktors, kurš apdraud patērētāju finansiālo stabilitāti. Jāsaprot, ka 2% nodeva ir milzīga nauda, tas radīs uzņēmumam tiešus zaudējumus virs 2 miljoniem eiro pirmajā gadā. Turpmākajos gados šis cipars tikai palielināsies. Tie ir līdzekļi, ko uzņēmumi nevarēs izmantot ne jaunu kredītu izsniegšanai, ne biznesa attīstībai, nedz arī dažādu finanšu risku segšanai - šī ievērojama daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem būs vienkārši jāizņem no uzņēmuma. Tie ir pārāk lieli zaudējumi, kuru dēļ daudzi sektora kredītdevēji būs spiesti pārtraukt komercdarbību, tādējādi patērētāju finansiālā nevienlīdzība valstī tikai pastiprināsies," skaidro Artūrs Silantjevs, AS "West Kredit" valdes loceklis.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu skaits pēdējo trīs gadu laikā turpina sarukt, kas PTAC ieskatā nelabvēlīgi ietekmē konkurenci tirgū un kaitē gala patērētājiem. Jo mazākā būs konkurence tirgū, jo šaurākas būs kredītņēmēju izvēles iespējas, augstākas kredītu izmaksas un sliktāki kreditēšanas nosacījumi.
FLA uzsver, ka šādā redakcijā PTAL likumprojekts rada arī tiesvedību riskus, jo arī Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis uz nepieciešamību nodrošināt Likumprojekta atbilstību Satversmei, t.sk., Satversmes 91. pantam, no kura atbilstoši Satversmes tiesas praksei izriet, ka pret atšķirīgiem likuma subjektiem ir jānodrošina atšķirīga attieksme.