Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.
Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.
Šobrīd Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu dublēšanās un fragmentācija, un lielais studiju programmu skaits nav atbilstošs studējošo skaitam. Laika posmā no 2006. līdz 2016. gadam studējošo skaits ir samazinājies par 35%, savukārt studiju programmu skaits pieaudzis par 33% - no 616 programmām 2006./2007. akadēmiskajā gadā līdz 916 programmām 2016./2017. akadēmiskajā gadā.
Tāpat vairākās augstskolās tiek piedāvātas līdzīgas doktorantūras studiju programmas, kas nav ilgtspējīgs kvalitatīvas izglītības risinājums mazas valsts apstākļos un bieži nenodrošina pietiekamu kvalitāti jauno zinātnieku sagatavošanā.Lai šo problēmu risinātu, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par studiju programmu fragmentācijas samazināšanu un resursu koplietošanas stiprināšanu.
Noteikumu projektā iestrādāti ESF fonda projekta īstenošanas nosacījumi, pieejamais finansējums, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, kā arī atbalstāmās darbības. ES programmas mērķis ir uzlabot Latvijas augstākās izglītības studiju programmu starptautisko konkurētspēju un eksportspēju, nodrošināt pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un mazināt studiju programmu fragmentāciju. Finansējums ir paredzēts kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES oficiālajās valodās (kas nav latviešu valoda) izveidei, kā arī jaunu skolotāju studiju programmu izstrādei, aprobācijai un akreditācijai.
ES programma tiks īstenota divās kārtās. Pirmajā kārtā ES programmas investīcijas trīs milj.eiro apmērā paredzētas jauna, kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstoša skolotāju izglītības satura izstrādei, aprobācijai, jauno programmu licencēšanai un akreditācijai. Jaunais skolotāju izglītības saturs tiks izstrādāts, balstoties uz nozares ekspertu darba grupas priekšlikumiem un saskaņā ar augstskolu individuālo pedagoģijas izglītības attīstības plānu.
Šī ir viena no IZM iniciatīvām par pedagogu sagatavošanu konceptuāli jaunā kvalitātē, kas ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai pārejai uz kompetencēs balstītas izglītības ieviešanu Latvijā. Otrās kārtas ietvaros ES programmas investīcijas 7,1 milj.eiro apmērā paredzētas jaunu studiju programmu ES valodās un kopīgo doktorantūras studiju programmu izstrādei, aprobācijai, licencēšanai un akreditācijai. Lai augstskola otrajā kārtā varētu pretendēt uz finansējumu, tai kopā ar sagatavoto projektu būs jāiesniedz studiju programmu attīstības un konsolidācijas plāns, kas saskaņots ar nozares profesionālajām organizācijām.
Īstenojot projektu, augstākās izglītības institūcijas pārskatīs studiju programmu piedāvājumu, resursus koncentrējot uz mazāku skaitu un kvalitatīvām studiju programmām, kā arī resursu koplietošanu starp vairākām augstskolām. Svarīga būs zinātniskajā pētniecībā balstītu kopīgu doktorantūras studiju programmu veidošana, kas ir pamats augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanai.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta arī ārvalstu studējošo piesaiste, kas pozitīvi ietekmē ne tikai Latvijas augstākās izglītības sistēmu, bet arī valsts iekšzemes kopproduktu, darba tirgu, valsts budžeta ieņēmumus, tautsaimniecību un valsts attīstību kopumā.