Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Merks iegādājies 25% jeb 275 tūkstošus SIA Zaķusala Estates akciju, liecina Merko Ehitus paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Akcijas iegādātas no uzņēmuma pašreizējā īpašnieka AS Tritan Group. Pēc iegādes SIA Merks piederēs 75% SIA Zaķusala Estates akciju.

SIA Zaķusala Estates pamatkapitāls ir 1,6 miljoni eiro, no kuriem SIA Merks un AS Tritan Group piederēja vienādas daļas – 50% ar nominālvērtību 0,8 miljoni eiro.

Kā skaidro Merks pārstāvji, nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Zaķusala Estates tuvākais darbības mērķis ir aptuveni 126 tūkstoši kvadrātmetru lielas teritorijas attīstība Zaķusalā, un, iegūstot lielāku līdzdalību, Merks varēs labāk vadīt projekta attīstību. Šī ir Merko Ehitus Group ilgtermiņa investīcija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja lokālplānojuma izstrādes sākšanu Zaķusalas ziemeļu daļā, kur SIA Biznesa centrs Zaķusala plāno izveidot konferenču un biznesa centru, informē domes pārstāvji.

Lokālplānojuma mērķis ir precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus, kā arī izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas.

Aptuveni 22 hektāru lielā lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas ēku kompleksu. Zemi uzņēmums nomā no VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kā skaidro galvaspilsētas domes pārstāvji, attīstības iecere tiek balstīta uz savulaik iecerēto Latvijas Televīzijas ēku kompleksa būvniecības turpināšanu, uzbūvējot otro kārtu – divus torņus, ap kuriem terasveidīgi izvietojas divu līdz sešu stāvu apjomi. Plānotais multifunkcionālā centra apbūves apjoms varētu būt aptuveni 88 tūkstoši kvadrātmetru, ietverot konferenču zonu, biroju zonu, viesnīcu zonu, SPA un sporta zonu, dažādus restorānus un kafejnīcas, tostarp Skyline restorānu, kluba zonu, jahtklubu, tirdzniecības zonas, kā arī autostāvvietas.

Kultūras celtnes, uz kuru tapšanu gadiem gaida vairākas nozares, varētu būvēt Skanstes apkaimē, kuras attīstību ietekmēt tūlīt būs iespēja ikvienam, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness!

Konferenču centrs varētu tapt SIA Merks attīstāmajā teritorijā, DB apliecina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Tā kā projekts ir tikko sākts un nevar prognozēt, vai tas vainagosies ar panākumiem, viņš pagaidām atturas sniegt plašāku informāciju par ieceri.

Jāatgādina, ka tūrisma nozares profesionāļi gadiem norāda, ka Rīgai ir nepieciešamas speciāli konferenču rīkošanai paredzētas telpas, kur būtu iespējams uzņemt ap 2000 apmeklētāju. Šo telpu trūkums ik gadu Rīgai konkurences cīņā par lielu pasākumu uzņemšanu liek piekāpties citām valstīm, kas savukārt nekādi nesekmē tūrisma attīstību nesezonā. Jāpiebilst, ka konferenču centrs varētu tapt arī Zaķusalā, kur attīstību plāno SIA Eiroholdings, SIA Ave Astra, a/s Grindeks, SIA Vitalian un Latvijas Darba devēju konfederācijai piederošā SIA Biznesa centrs Zaķusala.

Saskaņā ar arhitektu vīzijām Zaķusalai ir liels potenciāls kļūt par vienu no pieprasītākajām dzīvojamām un atpūtas vietām Rīgā. Konkursā par Zaķusalas apbūvi tika iesniegti 11 projekti, no kuriem žūrija izraudzījusies trīs: dzīvojamo ēku kompleksa, biznesa centra būvniecību un zinātnes centra izveidošanu televīzijas torņa telpās.

Uzņēmums Zaķusalas Estate, kuram pieder 12 hektāru neapstrādātas zemes Zaķusalā starp televīzijas torni un Salu tiltu, plāno realizēt dzīvojamā kompleksa celtniecību ar 1500 dzīvokļiem, komercplatībām un sociālu infrastruktūru, vēsta pašvaldības portāls riga.lv.

Otrs Zaķusalā paredzētais projekts ir biznesa centrs, kas būtu novietots otrpus Salu tiltam, blakus Latvijas Televīzijas ēkai. Teritorija ir nomas zeme, kuru valsts ir izīrējusi uzņēmējiem, kuri attiecīgajā teritorijā paredz veidot multifunkcionāla biznesa centra koncepciju, kas ietver konferenču centru, viesnīcu ar 300 numuriņiem, ap 70 dzīvokļu, kā arī birojus un komercplatības. Pazemē atradīsies autostāvvieta, kas paredzēta 420 automašīnām, informē pašvaldībā.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni. Db.lv piedāvā aplūkot iespējamos arhitektūras risinājumus, kurus kolēģijas pārstāvji apbūves iniciatoriem rosinājuši vēl pārskatīt un pilnveidot.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estate Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. 13 833 kvadrātmetru plašais zemesgabala īpašnieki ir uzņēmējs Jānis Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Vairuma kolēģijas pārstāvju ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus:

- ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu;

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" pagaidām vēl neprognozē, kad varētu sākties apjomīgo Zaķusalas un Lucavsalas apbūves projektu būvdarbi, sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš norādīja, ka pagaidām nevar precīzi pateikt, kad sākses būvniecība, savukārt ar projektēšanu "Merks" ir ticis tālāk.

Lucavsalā dzīvokļu projekts ir gatavs, plānotas trīs kārtas - gan ekonomiskā, gan biznesa, kā arī luksusa klases dzīvokļi. Projekta pirmā kārta ir saskaņota būvvaldē. Projekts kopumā būs pietiekami apjomīgs un ambiciozs, uzsvēra Bišmeistars.

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro 

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas...

Savukārt Zaķusalā "Merks" intensīvi sācis infrastruktūras projektus, ir noslēdzies konkurss par pirmās un otrās apbūves kārtas projektēšanu, ko veiks arhitektu birojs "Ruume". Šis projekts vairāk tiek virzīts uz 2023.gadu, teica Bišmeistars.

Iepriekš jau ziņots, ka "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā plānotas tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kopumā Zaķusalā "Merks" plāno uzbūvēt aptuveni 2500 dzīvokļu, bet Lucavsalā - aptuveni 600 dzīvokļu.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Būvkompānija Merks uzsākusi lokālplānojuma izstrādi teritorijai Zaķusalā, informē uzņēmumā.

Arhitekti un būvniecības eksperti tajā saskata ievērojamu potenciālu, izveidojot modernu, videi draudzīgu pilsētvidi Daugavas krastos. Lokālplānojuma izstrāde var ilgt pat divus gadus.

2016. gadā, starptautiska konkursa ietvaros, vērienīgajam projektam, par labāko tika izvēlēts RUUME arhitektu attīstības vīzijas piedāvājums, kas rastu kompleksu risinājumu teritorijas apbūvei, nodrošinātu tās ilgtspējību, kā arī, attīstot Zaķusalas publisko ārtelpu, veicinātu ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai.

Tagad Merks uzsāk lokālplānojuma izstrādi, kas varētu ilgt no pusotra līdz diviem gadiem. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai lokālplāns tiks nodots arī publiskajai apspriešanai. 12 hektāru lielais zemes gabals starp Latvijas Televīzijas torni un Salu tiltu pieder būvkompānijas Merks meitasuzņēmumam Zaķusalas Estate.

Rīgas dome vairākiem īpašumiem, kurus nolēmusi pārdot kā pašai nevajadzīgus, par saviem līdzekļiem izstrādā lokālplānojumus

Apstiprinot lokālplānojumus, šo īpašumu izmantošanas iespējas būs plašākas un, iespējams, potenciālajiem pircējiem kārdinošākas. Turklāt potenciālajam pircējam tiks ietaupīti prāvi naudas līdzekļi un laiks, kas būtu nepieciešams lokālplānojuma izstrādei un akceptēšanai. Tiek lēsts, ka lokālplānojuma izstrādei vidēji nepieciešams gads līdz divi, ja ir svarīga tā redakcijas pilnveidošana.

Lokālplānojumus izstrādāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes speciālisti, taču netiek atklāts, cik lielus līdzekļus no pašvaldības budžeta tas prasīja.

Kritizē plānus būvēt ēku, kas neatbilst oriģinālajam arhitekta Andra Purviņa projektam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadiem SIA Biznesa centrs Zaķusala cenšas izkustināt apjomīgo Zaķusalas ziemeļu daļas apbūves projektu. Tā pamatā ir pagājušā gadsimta 80. gados projektētā un daļēji uzbūvētā TV un radio kompleksa iecere, kas paredzēja blakus TV augstceltnei celt otru torni radio vajadzībām. Projekta autors ir arhitekts un ilggadējais Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs Andris Purviņš (1940–2010), kurš projektējis arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Lido atpūtas centra ēkas. Par iestrēgušā projekta realizāciju ilgstoši cīnās A. Purviņa meita Dace Vulfa, kura ir arhitekta izstrādāto projektu autortiesību mantotāja.

Apstiprināts Zaķusalas ziemeļu daļas lokālplānojums, kurš paredz realizēt 1978.gadā izstrādāto projektu par TV, radio un biznesa centra kompleksa ēku izbūvi, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis bija izvērtēt UNESCO Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā esošās Zaķusalas ziemeļu daļas perspektīvās attīstības iespējas, kā arī radīt priekšnoteikumus optimālai teritorijas attīstībai atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības statusam.

Kā viens no svarīgākajiem Zaķusalas lokālplānojuma izstrādes mērķiem bija rast iespēju īstenot 1978.gadā izstrādāto, apstiprināto un daļēji realizēto TV un radio kompleksa projektu un multifunkcionāla konferenču un biznesa centra izveidi.

Tāpat uzsvars tika likts uz transporta infrastruktūras risinājumiem šajā teritorijā, un tika meklēti veidi kā veicināt ūdens teritoriju un krastmalas izmantošanu, tajā skaitā - jaunā Zaķusalas parka izveidi. «Tāpat, strādājot pie plāna izveides, bija svarīgi rast kompromisu starp nekustamo īpašumu īpašnieku un sabiedrības interesēm,» norāda Brence.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja lokālplānojuma izstrādes sākšanu 4,9 hektārus lielai teritorijai ap radio un televīzijas torni Zaķusalā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) iecerējis TV torni un tam pieguļošo teritoriju padarīt par mūsdienīgu pilsētvides sastāvdaļu, kas būtu pievilcīga tūrisma un brīvā laika pavadīšanas vieta gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Būvniecības iecere paredz TV torņa un tam piegulošā ēku kompleksa rekonstrukciju, piemēram, skatu laukuma un restorāna pārbūvi. Savukārt apkārtējā teritorijā plānots izveidot daļēji iedziļinātu, slēgtu būvi un brīvdabas zonu, kurā atrastos Latvijas modelis mērogā 1:4000 ar stilizētu reljefu, upēm, ceļiem un pilsētām. Tāpat iecerēti skatu laukumi, autostāvvietas, gājēju tuneļa pārbūve un citi uzlabojumi.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Pakāpeniski tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, lai uzsāktu Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas pirmo etapu. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Satiksmes ierobežojumi tiks uzsākti sākot no otrdienas, 26.jūnija un sākotnēji tiks ieviesti posmā no satiksmes pārvada pār Lucavsalu līdz Bauskas ielai, būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, satiksmi nodrošinot divās braukšanas joslās katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz 50 km/h.

Pārbūves laikā demontēs pārvadu segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Salu tilta pārbūves 2.kārtas pirmajā etapā tiks renovēts satiksmes pārvads pār Krasta ielu 178 metru garumā, satiksmes pārvads Lucavsalā 321 metri, tajā skaitā četras estakādes Zaķusalā 519 metri, tilts pār Bieķengrāvi augštecē 56 metri, tajā skaitā Mūkusalas aplis 584 metri un uzbrauktuve no Mūkusalas apļa centra virzienā 150 metri, estakāde pār Bieķengrāvi 1118 metri.

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2016. pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 1,49 miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir par 0,6% mazāk nekā tika plānots. SES peļņa pirms nodokļu nomaksas (EBITDA) 2016. gada deviņos mēnešos ir 1,06 miljoni eiro, kas ir par 4,1% mazāk salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir 824 miljoni eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām videopārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 69% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gada deviņos mēnešos uzrāda 3,8 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. Ienākumi šajā biznesa segmentā 9 mēnešos ir 1,02 miljoni eiro.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Salu tilta pārbūves darbu apjoms apsteidz plānoto darba apjomu – lai gan līgums paredz, ka būvdarbi jābeidz līdz 2020.gada beigām, būvnieks uzsver, ka lielāko daļu būvdarbu plānots pabeigt jau līdz šā gada beigām.

Uzņēmuma SIA ACB un Tilts būvdarbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis teica, ka, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, līdz oktobrim būs pabeigti jau 90% darbu, nākamajam gadam atstājot asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos un labiekārtošanas darbus. «Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi,» sacīja A.Sviķis.

Salu tiltam pašlaik tiek īstenota pārbūves otrā kārta, kura paredz demontēt pārvada segumu, izbūvēt jaunas hidroizolācijas, nostiprināt un atjaunot laiduma konstrukciju betona virsmas, kā arī izbūvēt jaunas deformācijas šuves.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs atzina, ka paveiktajos darbos netrūkst arī nepilnības - neesot pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē varot sadrupt daudz ātrāk, augsnei zaļajā zonā konstatēti dažādi piemaisījumi, kā stikls, akmeņi u.c. V.Reinbahs pauda bažas, ka lietus laikā tas ar laiku varētu veidot izskalojumus, bet sausā laikā radīt nevajadzīgus putekļus.

Joprojām nav beidzies konkurss par Salu tilta rekonstrukcijas turpināšanu, kas tika izsludināts jau pērnā aprīlī; būvdarbus sola sākt šovasar, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd tiek veikta iepirkuma dokumentācijas vērtēšana, tai bija nepieciešams papildus laiks, jo esam saņēmuši arī pieteikumus no pretendentiem ar ārvalstu kvalifikācijas pieredzi, kas prasa papildus laiku iepirkuma dokumentācijas izvērtēšanai. Prognozējoši – atbilstošie pretendenti varētu būt zināmi mēneša laikā, ja nebūs pārsūdzības vai papildus jautājumi. Izvēlētajiem pretendentiem tiks iesniegts plānotais pārbūves projekts, lai pretendenti varētu to izvērtēt un piedāvāt pārbūves darbu cenu,» DB saka Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola.