Parādījusies jauna Hansabankas interneta bankas Hanzanet viltus lapa, kurā no lietotājiem mēģina izkrāpt kodu kartes datus.

Šoreiz garnadži šajā viltus lapā ir pārkāpuši jebkādas saprāta robežas. Krāpnieki vēlas, lai lietotāji ieraksta visus kodus no kodu kartes. Viltus lapas adrese ir - http://mille-et-un-services-a-la-personne.com/Hanza/hanzanetLV.htm

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušajā gadā arī tika izveidota viltus Hanzanet lapa.

Lai izvairītos no viltotām interneta bankas lapām pievērsiet uzmanību interneta vietnes adresei - šajā gadījumā, tai ir jābūt https://www.hanzanet.lv, jebkura cita adrese ir viltojums.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Šonedēļ Rīgas dome sāk realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu, informē domes pārstāvji.

Kr. Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojams, kuru jāsaglabā. Ņemot vērā, ka līdz šim būtiski un nopietni seguma atjaunošanas vai uzlabošanas darbi netika veikti, ielas infrastruktūra ir nolietojusies un nepievilcīga.

Ielas atjaunošana tiks veikta trīs etapos.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad par 2,074 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks ceļu būves kompānijas A.C.B., Binders un Ceļu pārvalde, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tostarp A.C.B. atjaunos Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu par 704,9 tūkstošiem latu bez PVN.

Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma periodiskās atjaunošanas darbus veiks Binders par 701,3 tūkstošiem latu bez PVN, bet Ceļu pārvalde veiks Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbus par 667,4 tūkstošiem latu bez PVN.

Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu un Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas segumu atjaunošanai tika saņemts viens piedāvājums katrai, bet Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma atjaunošanai – divi piedāvājumi. Konkursā tika vērtēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija tuvojas noslēgumam, tāpēc pilnsabiedrība SBRE informē par paveikto darbu pils projektā.

Īpaši izceļamas ir četras greznās pils zāles: Sūtņu akreditācijas, Baltā, Ģerboņu un Svētku zāle. Fotogalerijā pilnsabiedrība iepazīstina ar telpu atjaunošanu dažādos darbu posmos, kad tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu.

Rīgas pils projektā vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieki, un vēl ap 60 - 70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās.

No restaurācijas viedokļa viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām zālēm ir Sūtņu akreditācijas zāle, kuras lielākais izaicinājums restauratoriem bijis Anša Cīruļa 86 gadus seno sienu gleznojumu atjaunošana. Kā stāsta RE&RE restauratore, polihromijas speciāliste Sandra Priežčiekure, tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi patiesi sarežģīta, jo 1929. gadā pabeigtais sienu gleznojums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs vainagojies ar panākumiem – tika veikta griestu un sienu apdares nostiprināšana, virsmas attīrīšana, lai pēc restaurētiem fragmentiem autentiskā kvalitātē rekonstruētu un restaurētu visu sienu dekoratīvo apdari un restaurētu tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus. Telpu rotā arī jau restaurētās bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Noslēgts pirmais posms Tetera nama, Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotajos fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbos, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš šī gada 20. jūlija veic AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu pirmajā posmā tika atjaunota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā, kas turpināsies līdz šī gada beigām, notiks fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā, kā arī turpināsies ēkas jumta nomaiņa.

Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Sākti pirmie darbi, lai atjaunotu septiņas Ventspils brīvostas piestātnes Ostas ielas promenādē. Piestātņu atjaunošana nepieciešama krasta nostiprināšanai Ventspils ostā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Atjaunošanas darbi tiks veikti gandrīz 1390 metru garumā no piestātnes Nr.19 līdz Nr.25A. Piestātnes būvētas dažādos laikos no pagājušā gadsimta sākuma līdz 90. gadiem, bet pēdējā rekonstrukcija bijusi pirms 20 gadiem. Ilgajā ekspluatācijas laikā tās ir nolietojušās, zem tām skalojās smiltis, kas radīja pat nogruvumus. Šīs piestātnes kalpo arī kā ostas krasta līnijas stiprinājums, tāpēc to atjaunošana ir svarīga ostas dziļuma uzturēšanai un drošai navigācijai. Promenādes piestātnes visbiežāk izmanto Ventspils brīvostas pārvaldes flotes kuģi – piesārņoto ūdeņu savācēji, zemessmēlējs, kā arī citi kuģi, kas piestāj Ventspils ostā.

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Ar mērķi nodrošināt Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā, Rīgas pils atjaunošanas projekta ietvaros ir nodibināta Rīgas pils atjaunošanas padome.

Kā informē Finanšu ministrija, padome ir finanšu ministra izveidota institūcija, kas veiks projekta, tajā skaitā, izpētes un būvprojektu izstrādes darbu īstenošanas uzraudzību un Rīgas pils kompleksa pārvaldīšanas jautājumu (uzturēšana, apsaimniekošana, labiekārtošana) koordinēšanu.

Padomes izveidošana ir būtisks solis sekmīgai Rīgas pils atjaunošanai, norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Padomē aicināti darboties jomas profesionāļi, kas sniegs rūpīgi izvērtētus priekšlikumus pasaules līmeņa vēstures mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, ievērojot gan kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtermiņa saglabāšanas principus, gan ļoti nepieciešamos drošības pasākumus, uzsver ministrs.

Aktīvi norit SIA Rīgas meži apsaimniekošanā esošo dabas parku, atpūtas un apskates objektu sakārtošanas un labošanas darbi, vēsta uzņēmums.

Marta mēnesī jau ir pabeigti rekreācijas objektu remonta darbi Rīgas pilsētā:

· Bumbu kalniņā pie Bolderājas atjaunots informācijas stends un izveidota 100 metru gara koka pastaigu laipa no Bumbu kalniņa piemiņas zīmes līdz jaunajam skatu tornim;

· Dabas parkā Piejūra Buļļu salā uzstādīti 4 jauni soliņi;

· Šmerļa meža masīvā atjaunota laipa un tiltiņš pār Strazdupīti.

Pašlaik notiek purva laipas remonts dabas liegumā Cenas tīrelis. Tur ieplānots nomainīt laipas dēļus apmēram 4 km kopgarumā. Darbi rit raiti, bet ņemot vērā darbu lielo apjomu un specifiskos apstākļus, agrajiem pavasara dabas baudītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām purva laipas apmeklējuma laikā. Darbus paredzēts pabeigt līdz 15.maijam.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums.

Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem.

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu.

No šodienas Rīgā sāks atjaunot asfaltbetona segumu vairākām ielām, informē Satiksmes departaments.

Kopumā šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ielu seguma periodisko atjaunošanu paredzēts veikt sešpadsmit ielām.

Ielas seguma atjaunošanu veiks Zentenes ielā no Kurzemes prospekta līdz Anniņmuižas bulvārim; Lidoņu ielā no Spilves ielas līdz Daugavgrīvas ielai; Baltajā ielā no Lidoņu ielas līdz Riekstu ielai; Krustpils ielā no Šķirotavas ielas līdz pilsētas robežai un Brīvības gatves posmā no Rīgas robežas līdz rekonstruējamajam Brīvības gatves posmam pie Juglas ezera kanāla, kur tiek paplašināta brauktuve. Tupināsies arī seguma atjaunošanas darbi Eglaines ielā no Maskavas ielas līdz Kviešu ielai. Asfaltbetona seguma atjaunošanu šajās ielās plānots pabeigt augustā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Mācību gada nogalē uzsākta datorparka atjaunošana visās Rīgas skolās, lai līdz ar jaunā mācību gada sākumu izglītības iestādēs mācību process varētu noritēt pie 1395 jauniem datoriem.

2016. gadā Rīgas pašvaldība datorparka atjaunošanai galvaspilsētas skolās kopskaitā ir piešķīrusi 1 225 180 eiro, tajā skaitā 1 miljonu eiro jaunu datoru komplektu iegādei, kā arī papildu 225 180 eiro komunikācijas un tiklu modernizēšanas darbu veikšanai. Datorparka atjaunošanu veic Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātā noslēgto vispārīgo vienošanos, datoru piegādi veic SIA ATEA un Tcon piegādātāju apvienība.

Datorparka atjaunošana notiks pakāpeniski, sākot ar tām skolām, kurās nav nepieciešama tīklu modernizācija, turpinot ar skolām, kurās vispirms jāveic komunikācijas uzlabošanas darbi, kam sekos datoru pieslēgšana. Līdz ar šogad uzsākto datorparka atjaunošanu Rīgas skolu skolēni un skolotāji mācību procesā varēs izmantot jaunos datorus, turklāt datorparka atjaunošana ar jauniem datoriem turpināsies arī nākamajā un aiznākamajā gadā. Līdz pilnīgai datorparka nomaiņai skolās tiks izmantota liela daļu no iestādēs jau esošajiem vairāk nekā 10 000 datoriem, veco datortehniku pakāpeniski nododot utilizēšanai.

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis atklātu iepirkumu konkursu par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbu veikšanu 2013. gadā, par uzvarētāju pasludinot SIA Lemminkainen Latvija un SIA Tilts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka šogad ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbu veikšanai tiks atvēlēti vairāk nekā 1,45 miljoni latu. Paula Lejiņa ielas (no Anniņmuižas bulvāra līdz Rostokas ielai,) Progresa ielas (no mājas Nr.6 līdz mājai Nr.20), Ozolciema ielas (no Valdeķu ielas līdz Mežkalna ielai), Fridriha Candera ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbiem tiks atvēlēti vairāk nekā 302 tūkstoši latu un tos veiks SIA Lemminkainen Latvija. Tāpat uzņēmums veiks Pavasara gatves, Aviācijas ielas (no Rasas ielas līdz Ikšķiles ielai), Rūjienas ielas, Akadēmiķa M.Keldiša ielas (no A.Saharova ielas līdz Ilūkstes ielai) seguma periodiskās atjaunošanas darbus, kuru izmaksas ir vairāk nekā 346 tūkst. Ls, kā arī Senču ielas (no Brīvības ielas līdz Hospitāļu ielai), Pūces ielas (no G.Astras ielas līdz Stirnu ielai), Kurmju ielas, Emmas ielas (no A.Dombrovska ielas līdz Rūpnīcas ielai) seguma periodiskās atjaunošanas darbus par teju 346 tūkst. Ls.

Par to, ka koka nams drīzumā iegūs cienījamu izskatu, uz ēkas fasādes liecina vien Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) plakāts, tomēr 93 tūkst. Ls vērtie Krāsotāju ielas 12 nama atjaunašanas darbi pamazām virzās uz priekšu, un augusta beigās renovācijas darbus paredzēts pabeigt.

Db.lv piedāvā ieskatu Krāsotāju ielas nama atjaunošanas darbu norisē aptuveni mēnesi pirms nama atjaunošanas darbu pabeigšanas.

Jau ziņots, ka ēkas pirmajā stāvā projekts plānots izbūvēt biroju telpas, otrajā stāvā – muzeja telpas, kurās tiks eksponēta strādnieku dzīvokļu attīstība no 1870. gada līdz 1991. gadam.

Koka ēkas restaurācijas un labiekārtošanas otro kārtu atbilstoši iepirkuma konkursa rezultātiem veic SIA Hexo.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros paredzēta visas ēkas pilnīga atjaunošana, saglabājot vēsturisko plānojumu un izceļot tās autentiskumu. Plānots, ka līdz šā gada augusta otrajai pusei tiks pabeigta pilna koka ēkas renovācija, kas paredz demontāžas un sagatavošanas darbus, pamatu un būvkonstrukciju atjaunošanu un izbūvi, jumta, sienu un grīdu renovāciju, ēkas fasādes autentiskā izskata atjaunošanu, logu un durvju aiļu nomaiņu, ēkas iekšējo apdari.