Baltijas valstu valūtu piesaistes kursi izdzīvos, teikts jaunākā SEB grupas Eastern European Outlook apskatā.

Valstis turpinās saņemt starptautisko palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES), norādījis apskata galvenais redaktors SEB Economic Research pārstāvis Mikaels Johansons. SEB eksperti paredz, ka SVF akceptēs nedaudz lielāku budžeta deficītu Latvijā. Savukārt Lietuvā, kas līdz šim ir iztikusi bez SVF un ES palīdzības, nepieciešamība pēc finansiālā atbalsta pieaug.

Ekonomikas lejupslīde turpināsies, paredz eksperti, norādot, ka šajā gadā IKP būtiski kritīs četrās no sešām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kas ietvertas apskatā – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Ukrainā. Polijā un Krievijā kritums būs mērenāks, pateicoties relatīvi labiem fundamentālajiem faktoriem. Tikai 2010. gadā šīs ekonomikas stabilizēsies, bet IKP turpinās krist visās trijās Baltijas valstīs un Ukrainā. Tekošā konta deficīti, kas vairākās no šīm valstīm ir lieli, būtiski samazināsies importa krituma rezultātā. Arī inflācija ievērojami nokritīs, taču saglabāsies augstos līmeņos Krievijā un Ukrainā.

Ekonomikas nesabalansētību rezultātā Centrālās un Austrumeiropas valstu finanses turpinās būs ievainojamas. Krievijas, Ukrainas un Polijas valūtas turpinās pavājināties.

Krievija virzās uz recesiju par spīti ievērojamajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Baltijā valdības turpinās sāpīgās stingrās ekonomiskās politikas un iespējami turpmāki budžeta samazinājumi.

SEB eksperti paredz, ka Latvija eiro ieviesīs ātrākais 2012. gadā, savukārt Lietuvā par spīti tās vēlmei ieviest eiro 2011.-2012. gadā, tas nenotiks ātrāk par 2013. gadu.