Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Vairums vadītāju piekritīs, ka pēdējo gadu ekonomikas attīstība ir radījusi krasu pieprasījuma pieaugumu pēc kvalificēta personāla, pie tam ārvalstu darba tirgi Latvijā apdraud veselas nozares. Augošais dažādu līmeņu darbinieku deficīts ik gadu rada papildus slogu darba algu budžetam, kas uzņēmuma peļņas attīstībai rada virkni citu problēmu.

2. Uzņēmumu mēģinājumi darbinieku noturēšanu atrisināt tikai ar atalgojuma palielināšanu veicina darbinieku pārpirkšanu;

3. Pieaugošās darba algu izmaksas ar nemainīgo produktivitāti mazina uzņēmuma peļņu un spēju konkurēt.

Vērojot šo ainu, Dienas Bizness pieņēma lēmumu izdot personāla vadības rokasgrāmatu, lai palīdzētu uzņēmumiem pelnīt, noturot un attīstot savu personālu. Personāla vadības rokasgrāmata tiks pastāvīgi atjaunota ne retāk kā reizi ceturksnī ar aktualitātēm Latvijas un Pasaules personāla vadības jomā un iznāks 2007. gada februāra beigās.

Personāla vadības rokasgrāmata aplūko šādus jautājumus:

1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

A/s Latvijas tilti kārtējā akcionāru pilnsapulcē, kas notika

2007.gada 11.maijā, tika pieņemti sekojoši lēmumi:

1.Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu apstiprināt piedāvātos AS Latvijas tilti

Statūtu grozījumus un Statūtus.

AS Latvijas tilti Valdes piezīme: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši:

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

„3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas, attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie, kuri ir ierakstīti personāla akciju reģistrā.

3.5.3. Sabiedrībai piederošās personāla akcijas Sabiedrība izsniedz Sabiedrības valdei bez atlīdzības. Darījumus par Sabiedrības personāla akciju izsniegšanu akceptē Sabiedrības padome. Līdz personāla akciju izsniegšanas apstiprināšanas Sabiedrības padomes sēdē, netiek veikti grozījumi Sabiedrības personāla akciju reģistrā.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Jau ilgāku laiku izmaksu samazināšana bijusi aktuāla gandrīz visiem Latvijas uzņēmumiem. Izdevumu ierobežošana veikta dažādās izmaksu pozīcijās, meklējot variantus, kur, par cik un ko var samazināt, nedomājot par mehāniskas apgriešanas ietekmi uz darba kvalitāti. Tomēr ir reizes, kad izmaksu samazināšana ne vien ietaupīs jūsu naudu, bet arī uzlabos procesa kvalitāti.

Darbs ar personālu ir laika un izmaksu ietilpīgs process. Tas Latvijā notiek dažādos veidos - gan pēc Darba inspekcijas draudzīga atgādinājuma, gan izmantojot nopietnas, tomēr nereti smagnējas metodikas, kas pārņemtas no lieliem mātes uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat ir gadījumi, kad darbs ar personālu tiek veikts tikai tad, ja tam atliek laiks, tādējādi atstājot novārtā uzņēmumam būtisku funkciju. Ir jāsaprot, ka tieši personāls veido uzņēmuma tēlu, gūst ienākumus un kritiskos gadījumos uzņēmumam palīdz izdzīvot.

Uzņēmumos, kuri nevar atļauties iegādāties personāla vadības IT risinājumus, personāla lietvedība parasti ir birokrātisks process, kas ir gan dārgs, gan laikietilpīgs, turklāt salīdzinoši nekvalitatīvs, jo dokumenti mēdz nonākt pie izpildītāja ar novēlošanos, kā arī tajos mēdz būt neuzmanības kļūdas utt. Tādējādi darba devējs pakļauj sevi nepatikšanām, riskējot noformēt dokumentus neatbilstoši darba likumdošanai. Tomēr ko darīt, ja pašreizējā situācijā nav finansiālu iespēju ne algot augsti kvalificētu personāla vadītāju, ne pirkt atbilstošas programmatūras?

Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .

Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.

Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.

Nesen TNS Latvia veiktā pētījumā tika noskaidrots, ko vadītāji sagaida no personāla vadības. Biju diezgan pārsteigta, par rezultātiem, jo strādājot ar saviem klientiem man bija radies priekšstats, ka Latvijā personāla vadība pēdējo gadu laikā ir attīstījusies tālāk.

Pētījumā, kā trīs būtiskākās funkcijas, kuras jānodrošina personāla vadītājam, tika minētas:

- drošības, stabilitātes sajūtas radīšana darbiniekos;

- ar atalgojumu saistītu jautājumu risināšana;

- darbinieku motivēšana/ lojalitātes veicināšana.

Izlasot bez konteksta, šīs trīs funkcijas man asociējas ar jebkura līmeņa vadītāja amata aprakstu. Protams, ka par atalgojuma jautājumu risināšanu varētu būt diskusija - ko dara vadītājs, ko dara personāla vadītājs. Pieredze rāda, ka atalgojuma jautājumu risināšana ir tiešā vadītāja funkcija, tiesa personāla vadītājs un augstākā līmeņa vadība definē noteiktas robežas, kuru ietvaros vadītājam ir iespēja darboties patstāvīgi. Ja uzņēmums ir neliels, tad personāla vadītājs šīs funkcijas spēj nodrošināt vismaz daļēji, piemēram, aprunājoties ar darbiniekiem. Ja personāla vadītājs ir viens uz 400-500 darbiniekiem, tad kā lai viņš rada drošību un motivē vadītāja, ja:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

"Triviums apmācība" 25.maijā organizē apmācību semināru "Praktiskā personāla vadība". Semināra mērkauditorija: Personāla speciālisti, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji, tie, kam nepieciešams apgūt strukturētas zināšanas par galvenajiem personāla vadības jautājumiem, kā arī tiem, kas vēlas gūt ieskatu dažādās pieredzēs to ieviešanai praksē. Seminārā uz piemēru bāzes tiks sniegts vispusīgs ieskatu galvenajās personāla vadības funkcijās, kā arī izpratne par praktisku procedūru ieviešanu. Kursa gaitā lektores dalīsies ar savu pieredzi personāla vadībā dažādu Latvijas uzņēmumu ietvaros. Semināru vadīs Eva Selga un Zanda Dozberga. Eva Selga - a/s Parex banka Personāla daļas vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente. Pirms tam E.Selga bijusi a/s Dati Personāla pārvaldniece, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izpilddirektore, a/s Jelgavas Maiznieks personāla vadītāja. Zanda Dozberga – a/s Diena Personāla direktore. LPVA viceprezidente.

Otrdien, 7.oktobrī GE Money Bank un Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) parakstīja sadarbības līgumu par ikgadējas intelektuālas olimpiādes augstskolām organizēšanu.

Šā gada tēma ir “Personāla vadība esošajos Latvijas ekonomikas apstākļos”. Olimpiāde veidota ar praktisku pieeju, arī uzvarētājiem būs iespēja apmeklēt praktiskas, starptautiskas apmācības cilvēku līderībā, Db.lv informē AS GE Money Bank Preses sekretāre Tija Ezeriņa.

Latvijā tikai trīs augstskolās personāla vadība tiek piedāvāta kā atsevišķa programma. Taču pašlaik, kad ekonomika piedzīvo straujas pārmaiņas, uzņēmumiem visbūtiskāk ir spēt pareizi, atbilstoši situācijai, vadīt cilvēkus - piesaistīt jaunus darbiniekus, motivēt un noturēt esošos, kā arī optimizēt struktūru un paaugstināt darba produktivitāti. Tā kā darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, tad biznesa veiksmes atslēga izdzīvošanai ir profesionāls personāla vadītājs.

Latvijas Personāla vadības kongresā viesnīcai Radisson SAS Daugava pasniegta Latvijas Personāla vadīšanas Gada Balva 2004. LPVA Gada Balva 2004 nu jau piekto gadu tiek piešķirta progresīvākajam un aktīvākajam uzņēmumam personāla vadības jomā. Konkursa mērķis ir popularizēt personāla vadīšanas nozari, ieviešot personāla vadīšanas pamatprincipus un kritērijus, celt personāla speciālistu kompetenci un attiecīgā amata prestižu darba tirgū, kā arī parādīt efektīva personāla vadīšanas darba pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma attīstību. LPVA pārstāvji ne tikai izskata iesniegtās anketas un dokumentus, bet arī personīgi tiekas ar uzņēmuma vadību un tā darbiniekiem. LPVA vērtē personāla vadīšanas stilu, uzņēmuma vadības attieksmi, darbinieku sociālās garantijas, personāla apmācības un attīstības programmu, kā arī to vai personāla vadīšana ir kļuvusi par stratēģisku vadības funkciju dotajā uzņēmumā. Viesnīca Radisson SAS Daugava kļuva par LPVA biedru 2004. gadā. 2004. gada balvu svinīgajā ceremonijā saņem Karls Kjellbergs, viesnīcas Radisson SAS ģenerāldirektors. Tā ir mākslinieces Ausmas Gūtmanes veidotā ASV teorētiķa Abrahama Maslova vajadzību līmeņu simboliskā piramīda no stikla un marmora. 2000.gadā LPVA Gada Balva tika piešķirta AS „Latvijas Krājbanka", 2001.gadā to saņēma informāciju tehnoloģiju firma AS „DATI" un par 2002.gada konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA „Latvijas Mobilais Telefons" un 2003.gada uzvarētājs un galvenās balvas ieguvējs ir VAS "Latvijas valsts meži".

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Latvijā darbu ir sākusi jauna personāla atlases kompānija Tripod Link, kas sadarbosies personāla atlases uzņēmumiem Lietuvā (PeopleLink) un Igaunijā (Tripod).

Visu trīs uzņēmumu alianse veidos lielāko 60 personāla konsultantu komandu Baltijas valstīs, kas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, sākot no personāla atlases un psihometriskās novērtēšanas līdz personāla konsultācijām un aptaujām. Jaunās alianses fokuss būs personāla meklēšanas un atlases nodrošināšana Baltijas mēroga uzņēmumiem.

Darba tirgū strauji ir ielauzusies attālinātā darba prakse, kā arī ir augsts pieprasījums pēc starptautisko uzņēmumu vadības struktūru optimizācijas. Šīs abas tendences mudināja vienu no lielākajiem Lietuvas personāla meklēšanas un atlases uzņēmumiem PeopleLink un Igaunijas vadošo personāla konsultāciju un vadītāju meklēšanas uzņēmumu Tripod uzsākt sadarbību Baltijas valstu līmenī. Abi uzņēmumi pārvaldīs jaunizveidoto Tripod Link biroju Latvijā vienādās daļās.

Atbalstot mazos uzņēmējus, Luminor banka piešķīrusi finansējumu 166 800 eiro apmērā personāla vadības pakalpojumu un konsultāciju uzņēmumam SIA Personāla attīstības risinājumi.

Finansējums paredzēts uzņēmuma administratīvās ēkas būvniecībai Krimuldas novadā.

SIA Personāla attīstības risinājumi galvenokārt sadarbojas ar finanšu, ražošanas un IT nozares uzņēmumiem, sniedzot personāla vadības konsultācijas, veicot personāla atlasi un organizējot dažādas apmācības. Uzņēmums pakalpojumus sniedz arī savu klientu uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. Uzņēmuma speciālisti konsultē arī privātpersonas darba, karjeras plānošanas un attīstības, darba un dzīves līdzsvara un labbūtības jautājumos.

“Mūsu speciālistu un konsultantu lielā pieredze augsti kvalificētu speciālistu un vadītāju atlasē jau līdz šim ir palīdzējusi atrast darbiniekus vadošajiem Latvijas un starptautiskiem uzņēmumiem no visdažādākajām nozarēm. Ar bankas atbalstu vēlamies radīt vietu, kas palīdzēs veikt mūsu darbu vēl labāk, un piesaistīt arvien jaunus klientus,” saka Dzintra Zālīte, SIA Personāla attīstības risinājumi vadītāja un konsultante.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic par uzņēmuma viceprezidenti personāla vadības jautājumos iecēlusi Alīnu Roščinu, informē uzņēmums.

Alīna Roščina ir pieredzējusi profesionāle ar vairāk nekā deviņu gadu pieredzi personāla vadībā. Alīna Roščina ir ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē, kā arī šobrīd viņa studē Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. Alīna airBaltic strādā kopš 2011. gada un gadu laikā uzņēmumā ieņēmusi dažādus ar cilvēkresursu vadību saistītus amatus. Pēdējo pusotru gadu viņa bija vecākās viceprezidentes personāla vadības jautājumos vietniece, vadot darbinieku administrēšanas un personāla analītikas komandu. Papildus tam Alīna Roščina ir airBaltic pārstāve Latvijas Personāla vadīšanas asociācijā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Par spīti automatizācijai, digitalizācijai, Zaļā kursa prasībām un mākslīgā intelekta spējām Eiropā darbiniekus vajadzēs un vajadzēs aizvien vairāk, līdztekus būs nepieciešama pārkvalifikācija un mūžizglītība ar valstisku pieeju.

To intervijā Dienas Biznesam atklāja personāla nomas uzņēmuma SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet par uzņēmuma personāla nomas uzņēmuma Biuro vēsturi un attīstību?

Uzņēmuma saknes ir Lietuvā pirms 20 gadiem, kad uzņēmuma dibinātāji atrada šo nišu – personāla noma. Sākums bija ar darbiniekiem izklaižu pasākumiem un koncertu organizēšanai, un lēnām pakalpojumu sfēras paplašinājās. Latvijas filiāle SIA Biuro pastāv 11 gadus. Līdzīga pārstāvniecība uzņēmumam ir arī Igaunijā. Proti, strādājam visās trijās Baltijas valstīs, nodrošinot klientiem personāla nomas pakalpojumus, personāla atlasi pilnā apmērā, arī konsultējam par personāla atlasi un tirgus situāciju darbaspēka jomā. Ar nomu saistītajā jomā uzskatām sevi par līderiem Baltijas tirgū. Lietuvā zinām, ka tirgus daļa ir aptuveni 30%.