Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.
Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.
Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?
2022. gadā kopējā uzstādītā vēja enerģija Lietuvā bija aptuveni 900 MW, Igaunijā - 300 MW, bet Latvijā - vien 137 MW. Galvenais iemesls, kāpēc mēs jaunu jaudu uzstādīšanas ziņā atpaliekam no kaimiņiem, jāmeklē pagātnē, kad Baltijas valstis bija Padomju Savienības sastāvā un enerģētikas politika tika plānota Maskavā. Lietuvā tika uzbūvēta atomelektrostacija (AES), Igaunijā kā galvenais resurss tika izmantots degslāneklis, bet Latvijā – ūdens, faktiski nodrošinot balansēšanu ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs kā vienotā energosistēmā.
Kad Lietuvas AES tika aizvērta, skaidrs, ka Lietuvas kolēģiem bija jādomā par jaunām jaudām, kā ietekmē atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu attīstība šajā kaimiņvalstī sākās daudz ātrāk, jo vējš un saule ir praktiski vienīgie Baltijai pieejamie resursi. Igauņi savukārt ilgi turējās pie degslānekļa izmantošanas, taču, tā kā šis resurss nav videi draudzīgs, bija skaidrs, ka arī viņiem jāmeklē alternatīvas, kas attiecīgi noveda pie jaunu saules un vēja jaudu maratona. Latvijā uzstādītās HES jaudas mums ļāva snaust nedaudz ilgāk, jo AER īpatsvars Latvijas kopējā enerģijas gala patēriņā vienmēr ir bijis salīdzinoši augsts. Tāpat Latvijā veiksmīgi darbojās arī termoelektrocentrāles (TEC), kas izmantoja iepriekš tik ļoti viegli pieejamo un lēto dabasgāzi. Turklāt arī importētā elektroenerģija nebūt nebija tik dārga, lai mēs aktīvi domātu par jaunu jaudu uzstādīšanu.
Ņemot vērā vēsturiskos notikumus, jāsaka, ka Latvijas atpalicība zināmā mērā ir loģisks rezultāts. Šobrīd situācija gan strauji ir mainījusies, jo Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis visai Eiropai saprast, ka ir jāatsakās no Krievijas gāzes un maksimāli jāmēģina savs patēriņš nodrošināt pašiem. Tāpēc arī Latvijai agrākais mantojums straujiem soļiem jārevidē, palielinot atjaunojamos energoresursu avotus. Šobrīd es tirgū redzu ļoti pozitīvas tendences vēja un saules enerģijas attīstībai. Daudzi privātie investori ir ieinteresēti ieguldīt AER segmentā un aktīvi to arī dara. Tāpat tirgū ir vairāki lieli spēlētāji, kas jau ir sākuši attīstīt vēja projektus Latvijā, tajā skaitā Eolus.
Kādus projektus šobrīd Eolus attīsta?
Mēs šobrīd strādājam vairākos virzienos. Izvērtējam projektu attīstības iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā. Tur mēs plānojam izbūvēt vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW, līdz 2026. gada beigām. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī izvērtējam projektus citur Latvijā. Mūsu ambīcija ir tuvāko septiņu gadu laikā Latvijā izbūvēt vēja parkus aptuveni 700 MW apmērā.
Arī citiem attīstītājiem Latvijā ir gana ambiciozi plāni. Kā vērtējat konkurentu ieceres?
Es pat teiktu, ka konkurentu plāni ir ļoti ambiciozi, taču šobrīd atturos vērtēt, cik reāli tie ir. Laiks rādīs! Kas attiecas uz mūsu plāniem – strādājam, lai iecerēto jaudu apjomu izbūvētu.
Par Eolus vēja parka projektu Dobelē noteikti ir dzirdējusi arī tā sabiedrības daļa, kas pārāk neseko līdzi notikumu attīstībai enerģētikas nozarē. Kādā stadijā šis projekts ir šobrīd – vai vēl ir kaut kādas cerības, ka parks tomēr tiks uzbūvēts?
Pēc Dobeles novadā veiktā ietekmes uz vides novērtējuma, projekts tika atzīts par ļoti labu, taču pašvaldība diemžēl to neapstiprināja, jo vēja parku izbūve neietilpa novada teritorijas attīstības stratēģijā. Šobrīd mēs esam atsākuši dialogu ar Dobeles novada domi, kas lieliski saprot, ka AER ir nākotne un, visticamāk, skars arī šo novadu, taču lēmums nenāk viegli. Ar Dobeles novadu sadarbojamies arī Pienava Wind projekta ietvaros, jo plānotais pieslēgums pārvades tīklam praktiski atrodas tur.
Visu interviju lasiet 24.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
