Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Trešdien, 14.februārī, Maskavas ielā 440 atvērta jauna Viada degvielas uzpildes stacija.

Uzņēmums paziņoja, ka, atklājot jauno DUS, AS Viada Baltia sāk iespaidīgu rekonstrukciju uzpildes stacijās, ko tās nomā no SIA Amic Latvija, kas iepriekš pārņēma SIA LUKOil Baltija R aktīvus, portālam DB pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Jaunajā DUS ieguldīti 230 tūkstoši eiro.

«Viada Baltija no Austrijas kompānijas Amic nomā 39 DUS. Amic no Lukoil tās pārņēma 2015.gadā. Latvijā joprojām tās strādā ar Lukoil zīmolu, tādēļ uzņēmums plāno rebrendingu. Pēc R. Turlinska teiktā, rebrendiga process faktiski sāksies šā gada jūnijā/jūlijā. »Mēs radīsim jaunu koncepciju, pēc kuras jau šobrīd strādā trīs DUS – Ādažos, Rīgā - Buļļu un Maskavas ielā. Šajā gadā plānots pārdēvēt vēl piecas DUS, mainot ne tikai zīmolu, bet arī dizainu. Tas nav LUKoil, tā ir Viada,« uzsvēra kompānijas vadītājs.

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" ceturtdien aicināja nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ar šo paziņojumu kļūstot par vienu no pirmajiem pašmāju lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.

"Publiskās akciju sabiedrības "Lukoil" direktoru padome pauž bažas par patlaban notiekošajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā un apliecina visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skārusi šī traģēdija," teikts paziņojumā.

"Mēs iestājamies par drīzāku bruņotā konflikta pārtraukšanu un pilnībā atbalstām tā atrisināšanu sarunu ceļā, ar diplomātiskiem līdzekļiem," tīmekļa medijs RBK citē padomes paziņojumu.

Vairāki prominenti Krievijas uzņēmēj, kas paši atrodas ārpus valsts, pauduši bažas par iebrukuma ekonomiskajām sekām, bet "Lukoil" paziņojums ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad ar šādu paziņojumu klajā nāk liels pašu valsts uzņēmums.

"Lukoil" norādīja, ka turpinās pūliņus, lai "nodrošinātu enerģijas drošas piegādes klientiem visā pasaulē", un ka ir "apņēmības pilna stiprināt mieru, starptautiskās attiecības un cilvēciskās saites".

Šā gada 28.martā noslēdzies Lukoil Baltia R un Lukoil Polska pārdošanas darījums, atbilstoši kuram 100% uzņēmumu akcijas un aktīvi, 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā, pārgāja Austrijā bāzētā aktīvu pārvaldes fonda AMIC Energy Management GmbH īpašumā.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvuši Johaness Klecls – Norbergs, Manfreds Kunce un Haincs Zernecs, kuriem pieder aktīvu pārvaldes fonds AMIC Energy Management GmbH.

Darījumā, par kuru tika paziņots 2016.gada februārī, no iepriekšējā vienīgā īpašnieka LUKOIL Europe Holdings BV tika iegādātas 100% abu uzņēmumu daļas. Darījuma summa netiek izpausta.

Tādējādi AMIC Energy ir būtiski palielinājusi savu Centrālajā un Austrumeiropā veikto investīciju portfeļa pievilcību, paziņoja AMIC Energy rīkotājdirektors Ginters Maijers.

Jaunie īpašnieki, kuru galvenās intereses ir banku sektors un aktīvu pārvalde, šo pirkumu vērtē kā izdevīgas investīcijas, mazāk domājot par ieiešanu jaunā nozarē.

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Miljardieris Vagits Aļekperovs nolēmis pamest Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" direktoru padomi un atstāt uzņēmuma prezidenta amatu, teikts kompānijas paziņojumā.

Atlūgumu Aļekperovs iesniedzis ceturtdien.

"Lukoil" preses dienests norāda, ka marta beigās Aļekperovam piederēja 3,12% "Lukoil" akciju, kā arī viņš bija vēl 5,43% akciju labuma guvējs ar ģimenes trasta fondu vai kopfondu starpniecību.

Lielbritānijas valdība 13.aprīlī Aļekperovu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā iekļāva sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm, Aļekperova bagātības apmērs ir 10,5 miljardi ASV dolāru, līdz ar to viņš ir 10.bagātākais cilvēks Krievijā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienoties benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirgotājiem SIA Akselss un AS VIADA Baltija, jo šāds darījums neradīs kaitējumu konkurencei un patērētāju interesēm.

KP atļauju uzņēmumi var izmantot gada laikā no KP lēmuma pieņemšanas dienas.

Lai apvienošanos īstenotu pēc 2016.gada 10.septembra, uzņēmumiem būtu nepieciešams atkārtoti lūgt KP izvērtējumu atbilstoši aktuālajiem tirgus apstākļiem.

Izvērtējot apvienošanos, KP ņēma vērā, ka SIA Akselss darbojas kā viens uzņēmums ar SIA LUKoil Baltija R, tāpēc tie savstarpēji nekonkurē. Vietas, kur šobrīd Latvijā darbojas gan AS VIADA Baltija, gan SIA Akselss vai SIA LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijas, ir Rīga, Liepāja, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils. Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz šiem tirgiem, KP secināja, ka konkurences samazinājums būs nebūtisks un patērētāju izvēles iespējas netiks samazinātas.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Krievijas naftas uzņēmums "Lukoil" iegādājies Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Shell" struktūrvienību "Shell Neft", kas Krievijā pārvalda degvielas uzpildes stacijas, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Lukoil" sīkāku informācija par šo darījumu neizpauž.

"Shell Neft" Krievijā pārvalda 411 degvielas uzpildes stacijas un nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A ir uzsācis sadarbību ar lielāko degvielas mazumtirgotāju Igaunijā AS Olerex. Tās ietvaros ir izveidota vienota degvielas karšu sistēma.

Sadarbība paredz, ka abu degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu klientiem tiks nodrošināta iespēja iekļauties vienotā degvielas karšu sistēmā, ļaujot veikt degvielas uzpildi un citus pirkumus vairāk nekā 135 VIRŠI-A un Olerex tirdzniecības vietās Latvijā un Igaunijā.

Jau šobrīd VIRŠI-A staciju tīkls ir atvērts Olerex klientiem, savukārt šā gada decembra vidū arī Olerex stacijās sāks pieņemt VIRŠI-A Degvielas kartes.

Jānis Riekstiņš, AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs, komentē: «Noslēgtā sadarbība ar AS Olerex ir būtisks solis VIRŠI-A turpmākai attīstībai. AS Olerex, kas nesen iegādājies Lukoil degvielas uzpildes stacijas, līdz ar to kļūstot par lielāko degvielas mazumtirgotāju Igaunijā pēc DUS skaita, ir kļuvis par nozīmīgu un spēcīgu partneri mūsu uzņēmumam.»

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Degvielas mazumtirgotājs AS «Viada Baltija» plāno pieņemt 50 jaunus darbiniekus, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Viņš pastāstīja, ka šogad plānotā investīciju programma, kuras mērķis ir modernizēt vairākas degvielas uzpildes stacijas (DUS) un jaunā «Viada» zīmola ieviešana visā tīklā, ir likusi pārskatīt arī darbinieku noslodzi, atalgojumu un apmācību sistēmu. Daļa no jaunpieņemtajiem darbiniekiem strādās tās ietvaros izveidotajās darba vietās, bet daļa – aizpildīs esošās brīvās vakances. Uzņēmums pēdējā pusgada laikā kopumā par vairāk nekā desmit procentiem ir palielinājis strādājošo algas.

Esošo DUS pārbūves laikā tiek modernizēts gan staciju tehnoloģiskais nodrošinājums, gan arī iekārtojums.

Līdz maija beigām degvielas uzpildes staciju pārbūvē ieguldīti 1,2 miljoni eiro no šogad plānotajiem četriem līdz astoņiem miljoniem eiro. Durvis ir vērušas jaunā zīmola «Viada» dizaina koncepta stacijas DUS Ādaži, DUS Buļļu, DUS Maskavas. Šobrīd notiek DUS Dārzciema rekonstrukcija, tuvākajā laikā sāksies Rēzeknes un Jēkabpils DUS pārbūve.

Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties Olaines naftas bāzes teritorijā, kur šobrīd darbojas SIA «Pirmas». Tuvākajos gados ir plānota Olaines naftas bāzes rekonstrukcija, kā arī pakāpeniskā tās uzlabošana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.

SIA «Pirmas» Latvijas degvielas vairumtirdzniecības tirgū darbojas kopš 2013. gada, un šobrīd ir nomnieks Olaines naftas bāzes teritorijai.

Aptuveni 80% no uzņēmuma klientiem veido degvielas uzpildes stacijas, piemēram, «Viada Baltija», «Gotika», «Latvijas Nafta», «Virši». Vislielākais apjoms tiek piegādāts «Viada Baltija».

Naftas bāze veic dažādas darbības ar naftas produktiem, piemēram, to pieņemšanu, uzglabāšanu, tirdzniecību, kā arī ražošanu - degvielas maisīšanu ar plūsmas metodi. Piedāvājumā ir divu veidu produkti - gaišie naftas produkti un sašķidrinātā naftas gāze.

Pēc SIA «Pirmas» valdes priekšsēdētāja Nerijus Seilius un naftas bāzes vadītāja Artūras Lupeika stāstītā, šobrīd vispieprasītākā ir dīzeļdegviela, kas veido 80% no kopējā produktu pieprasījuma. Atlikušie 20% - benzīns un gāze.

Degvielas tirgotājs AS «Viada Baltija» pagājušajā gadā kāpinājis apgrozījumu par 36,9%, salīdzinot ar 2016.gadu, un tas sasniedzis 135,106 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz straujo apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pērn bija 228 tūkstoši eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma ieņēmumi 114,522 miljonu eiro apmērā no degvielas realizācijas pērn veidoja 84,7% no AS «Viada Baltija» apgrozījuma, savukārt ieņēmumi no preču pārdošanas bija 18,294 miljoni eiro jeb 14% no apgrozījuma. Uzņēmums vēl guvis ieņēmumus 1,319 miljonu eiro apmērā no pakalpojumu sniegšanas un ieņēmumus 971 tūkstoša eiro apmērā no nomas.

AS «Viada Baltija» 2017.gadā nodarbināja vidēji 536 darbiniekus, kas bija par 126 darbiniekiem vairāk nekā 2016.gadā.

AS «Viada Baltija» lietošanā pagājušajā gadā bija tīkls ar 69 degvielas uzpildes stacijām, no kurām 61 bija pilna servisa degvielas uzpildes stacija un astoņas bija automātiskās degvielas uzpildes stacijas, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Krievijas naftas kompānija Lukoil šogad plāno samazināt investīciju apjomu par 1,5 miljardiem dolāru (1,3 miljardiem eiro), ņemot vērā naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītās Vagits Aļekperovs.

Šobrīd mums ir izveidoti trīs scenāriji - pašreizējais ar 30 dolāriem par barelu, optimistiskais ar 40 dolāriem un krīzes ar 20 dolāriem. Mūsu iepriekšējais scenārijs paredzēja 50 dolārus par barelu, intervijā biznesa laikrakstam RBK norādīja Aļekperovs.

Ja mēs nostabilizēsimies 30 dolāru apmērā, tad no plānotajām investīcijām 8,5 miljardu dolāru apmērā mums nāksies samazināt aptuveni 1,5 miljardus dolāru, sacīja Aļekperovs.

Krievijas ekonomiku smagi satricinājis naftas cenu kritums pasaules tirgū, naftas cenai nokrītoties līdz 12 gados zemākajam līmenim.

Naftas cenu kritums atjaunojis arī rubļa vērtības samazināšanos līdz rekordzemam līmenim.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.