Ekonomika

Augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā nākotnē, turpinot sociālo, tiesību, humanitāro un mākslas zinātņu speciālistu sagatavošanu pašreizējā apjomā, ir ļoti augsti riski, ka šo nozaru speciālisti jau pēc pieciem gadiem būs spiesti Latviju pamest vai arī sāks strādāt neatbilstoši savai kvalifikācijai.

Pēc tam, kad pagājušā gada 20. decembra žurnālā Dienas Bizness tika publicēts mans raksts Latvija – administratoru un juristu zeme es saņēmu desmitiem zvanu, e-pastu, WhatsApp ziņu ar jautājumu, kas tad ir atbildīgs par šādu augstskolu disproporciju un vai kāds arī plāno, kādi augstskolu speciālisti un cik lielā skaitā Latvijai būs vajadzīgi?

Diemžēl atbildība par ekonomiskās attīstības plānošanu un speciālistu sagatavošanas plānošanu Latvijā ir sadalīta starp divām ministrijām, kuras izsenis pārvalda ļoti atšķirīgi politiskie grupējumi. Lielāko daļu no tā, kas attiecas uz augstskolām (ir izņēmumi – lauksaimniecības un mežsaimniecības augstāko izglītību pārvalda Zemkopības ministrija), plāno Izglītības ministrija, bet Latvijas uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru speciālistu vajadzības prognozē Ekonomikas ministrija. Iespējams, tieši tāpēc, ka līdz šim (un arī jaunajā Krišjāņa Kariņa valdībā) visas šīs sistēmas pārvaldīja atšķirīgi politiskie klani, katra no tām evolucionēja savā virzienā neatkarīgi no Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.

Ekonomikas ministrija, balstoties uz Latvijas demogrāfiskajām un migrācijas tendencēm, kā arī uz ekonomiskās attīstības tendencēm, var sagatavot visai ticamas prognozes par to, kādas būs Latvijas vajadzības pēc speciālistiem nākotnē. Zinot augstskolās uzņemto studentu skaitu, zinot vidējo mācību ilgumu un zinot, cik no uzņemtajiem studentiem mācību iestādi beigu beigās pabeigs (ņemot vērā arī demogrāfiskos procesus un migrācijas ietekmi), var tuvināti aprēķināt, kāds būs speciālistu piedāvājums nākotnē.

Aplūkosim vairākus piemērus. Inženierzinātnēs (atbilstoši CSP datiem) no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 94 tūkstoši studentu, savukārt no 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma nedaudz vairāk par 39 tūkstošiem absolventu. Šajās studiju nozarēs pie diploma vidēji tika tikai 41,8% no sākotnēji uzņemtajiem studentiem. Nedaudz labāka situācija bija dabas zinātnēs.

Dabas zinātnēs no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 46 tūkstoši studentu, savukārt no 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem absolventu. Šajās studiju nozarēs diplomu vidēji saņēma tikai 48,2% no sākotnēji uzņemtajiem studentiem. Humanitārajās zinātnēs pie augstskolas diploma šajā laika posmā tika aptuveni puse no uzņemtajiem. Humanitārajās zinātnēs no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 53 tūkstoši studentu. No 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma aptuveni 29 tūkstoši absolventu. Šajās studiju nozarēs augstskolas diplomu vidēji saņēma 54,8% no uzņemtajiem studentiem.

Visu rakstu lasiet 10.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru