Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore,14.05.2021

Jaunākais izdevums

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Latvija sevi apliecinājusi ar augstu pakalpojumu kvalitāti

Latvija pēdējos gados sevi pieradījusi kā veiksmīgs un augošs darījumu un pasākumu tūrisma galamērķis. Ar ērtajiem starptautiskajiem avio savienojumiem, lidostas izdevīgo atrašanās vietu Rīgas un Jūrmalas pilsētu tuvumā un pakalpojumu piegādātāju augsto kvalitāti, pēdējos gados bija novērojama darījumu un pasākumu nozares infrastruktūras strauja attīstība. Tika atvērtas vairākas jaunas pasākumu vietas, tostarp Baltijā lielākais konferenču centrs.

Ja pandēmijas sākumā šķita, ka nekas nevar būt vienkāršāks par tiešsaistes pasākumu organizēšanu, tad šobrīd realitāte ir pierādījusi, ka veiksmīgs tiešsaistes pasākums prasa daudz vairāk nekā Zoom saites izveidi. Esam sapratuši, ka arī augstas kvalitātes tiešsaistes pasākumam ir nepieciešama norises vieta – studija. Šobrīd “jaunā realitāte” ir radījusi hibrīdpasākumu vai figitālu pasākumu nišas uzņēmējdarbības attīstību, kur pasākuma organizēšana notiek klātienē, bet skatītāji un lektori var pieslēgties tiešsaistē. Kad situācija kļūs drošāka, varēs ierasties arī klātienē.

Veiksmīga hibrīdpasākuma lielākais izaicinājums ir vienlaicīgi spēt piesaistīt un noturēt gan klātienes, gan tiešsaistes apmeklētāju uzmanību. Atšķirībā no klātienes pasākuma, kur apmeklētājam fiziski pamest telpu pasākuma laikā ir ja ne grūti, tad neērti, tad tiešsaistes pasākumos, it īpaši lielas auditorijas gadījumā, konferences telpu pamest ir nesalīdzināmi vieglāk. Līdz ar to konferenču rīkotāji saskaras ne tikai ar izaicinājumu piedāvāt labāko tehnisko risinājumu, bet arī nodrošināt augstu satura kvalitāti, jo kļūdas gadījumā tiek zaudēta auditorijas uzmanība, kas pēc tam ir skaidri redzams arī ievāktajos datos.

Hibrīdpasākums iekļauj efektīgu komunikāciju pirms pasākuma un reģistrāciju, dinamisku programmas satura izveidi, augstas kvalitātes pārraides nodrošināšanu, apmeklētāju savstarpējās komunikācijas platformu, spēļošanas elementus izklaides daļai un citas aktivitātes, lai tiešsaistes pasākuma apmeklētāja uzmanība tiktu noturēta visneiedomājamākajos “fona apstākļos”.

Lai pasākumam būtu atbilstošs tehniskais un vizuālais nodrošinājums, ir nepieciešama gan tehnika, gan vieta, gan cilvēki, kas to prot profesionāli salikt kopā. Tā ir pilnvērtīga biznesa niša, kurā vairāki Latvijas uzņēmumi jau paguvuši sevi atzīstami pieteikt. Piemēram, pasākumu aģentūra “3K Management” 2020. gada nogalē saņēma Ziemeļeiropas pasākumu organizētāju asociācijas balvu par vislabāk noorganizēto tiešsaistes pasākumu “5G Techritory”. Šī konference tika aizvadīta 2020. gada novembrī un kā runātājus pulcēja 180 nozares ekspertus no visas pasaules, bet pasākumam pieslēdzās vairāki tūkstoši interesentu. Starp pretendentiem uz apbalvojumu tika nominēti vēl divi Latvijas uzņēmumi – radošā apvienība “Skudras metropole” un aģentūra “Meduza Event”. Uzņēmuma “3K Management” radošais direktors Edgars Kuzmans, daloties pieredzē, uzsvēra, ka hibrīdpasākumi pilnībā neaizstās klātienes formātu, jo ar šādiem pasākumiem ir ļoti grūti radīt emocionālo piesātinājumu, kāds iespējams klātienes forumos, tomēr lietišķām biznesa konferencēm hibrīdpasākumi ir ļoti piemērots formāts.

Kā hibrīdpasākumi ietekmēs situāciju tūrisma nozarē

Iespējams, ka daļa tūrisma nozares var kritiski vērtēt hibrīdpasākumu pienesumu nozarei, taču vēlos akcentēt, ka pēc ierobežojumu mīkstināšanas, valsts atbalsts tiks sniegts tikai hibrīdpasākumiem vai klātienes formāta pasākumiem, kā nodrošināšanai būs nepieciešami visi ierastie nozares pakalpojumi – ēdināšana, transports, telpu noma, nakšņošana, tehniskie risinājumi u.tml. Tā būs arī iespēja organizēt daudz lielākus pasākumus, piesaistot plašāku auditoriju un pasaules līmeņa lektorus.

Jārēķinās, ka pēc pandēmijas, pasaules tūrisma nozarē būs liela tirgus pārdale, daudzas no vecajām iestrādēm vairs nedarbosies. Cilvēki būs mainījuši savus ceļošanas paradumus un vismaz sākotnēji daudz rūpīgāk izvērtēs braucienu nepieciešamību un konkrēto galamērķi. Tā kā pēc ICCA (International Congress and Convention Association) datiem, viena darījumu tūrisma ceļotāja tēriņi trīskārtīgi pārsniedz atpūtas ceļotāja tēriņus, ir pamats uzskatīt, ka darījumu un pasākumu tūrisma nozarē būs vērojama sīva galamērķu konkurence, jo visi ir ieinteresēti darījumu tūrisma atjaunošanā. Latvija šīs krīzes laikā ir paveikusi vairākus “mājasdarbus”, kas, situācijai stabilizējoties, palīdzēs nozares attīstības procesā.

Viens no paveiktajiem darbiem ir Latvijas Konferenču Vēstnešu programmas dibināšana sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un Rīgas Tūrisma Attīstības biroju. Programmas mērķis ir popularizēt Latviju kā kongresu galamērķi, sastrādājoties ar Latvijā dzīvojošiem dažādu pasaules līmeņa nozaru ekspertiem. Otrs paveiktais darbs ir Latvijas pasākumu kalendāra – statistikas rīka izveide, kas ļaus monitorēt Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozares atlabšanu, kā arī strādās kā mārketinga rīks, prezentējot Latviju kā potenciālu galamērķi pasākumiem nākotnē. Trešais nozīmīgais darbs ir bijis konferenču, kongresu un semināru atbalsta instrumenta izstrāde.

Valsts atbalsts hibrīdpasākumiem

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir rosinājusi pārskatīt tūrisma nozarei pieejamos atbalsta instrumentus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā, paredzot līdzfinansējumu konferenču organizēšanai miljona eiro apmērā. Viena pasākuma organizēšanai pieejamais atbalsts ir līdz 12 tūkstošiem eiro. Atbalsts klātienes konferencēm jau bija pieejams līdz šim, bet pēc grozījumu apstiprināšanas Ministru Kabinetā uz līdzfinansējumu var pretendēt arī hibrīdpasākumu organizatori.

Noteikumi paredz, ka pasākumu organizatori varēs atgūt no 30 līdz 40 procentiem no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta nosacījumi ir saskaņoti ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanai. Proti, pulcēšanās ierobežojumu apstākļos atbalstu varēs saņemt pasākumi arī bez klātienes apmeklētājiem, bet, mazinoties ierobežojumiem, atbalstīti tiks tie pasākumi, kuri ārpus Rīgas klātienē pulcēs vismaz 25 cilvēkus, bet Rīgā – 50. Tādā veidā tiks veicināta arī pasākumu industrijas atkopšanās, jo starp attiecināmajām izmaksām būs ēdināšana, transports, tūrisma objektu apmeklējums, telpu noma, pasākuma norises tehniskās izmaksas un lektoru piesaiste.

Par Latvijā organizētajām starptautiskajām digitālajām konferencēm atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kas Latvijā reģistrēti vismaz divus gadus un kas būs piesaistījuši vismaz divus Latvijā reģistrētus pakalpojumu sniedzējus. Apzināmies, ka tā ir lieliska galamērķa reklāma un ka ar šādu digitālo pasākumu formāta attīstību varam radīt interesi par Latviju dažādos pasaules reģionos. Tādēļ atbalsta nosacījumi ir elastīgi. Te gan jāuzsver, ka pasākumu organizatoriem jāņem vērā valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Esmu pārliecināta, ka hibrīdpasākumi darījumu tūrisma industrijā ir uz palikšanu, tādēļ aicinu nozari izmantot valsts atbalstu, lai atgūtos pēc krīzes un apliecinātu savu augsto profesionalitāti un konkurētspēju pasaules līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns,26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piesardzīgi raugoties 2023. gadā – ko gan varam sagaidīt?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors,24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru