Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, izsakot prognozes par rudeni, norādīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt nepārtrauktību elektroenerģijas sektorā, jo no tā ir atkarīga arī, piemēram, siltumenerģijas ražošana. Šajā ziņā Valdmanis pauda pārliecību par AS "Latvenergo" spēju atrast risinājumus savu vajadzību nodrošināšanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka, lai gan šobrīd krīzes nav, nenoteiktība un neprognozējamība ir vērojama daudzās dimensijās, kas rada stresu - krīze patlaban ir nevis faktā, bet sajūtā.

Vienlaikus Rostovskis atzīmēja, ka ļoti svarīgi ir tas, cik veiksmīgi Latvijas iedzīvotāji kā indivīdi un valsts kopumā šim nenoteiktības laikam spēs iziet cauri. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija, piemēram, salīdzinot ar kaimiņiem Igaunijā, ir nelabvēlīgākā situācijā, ņemot vērā, ka ļaudis nav tik turīgi - tas nozīmē, ka valstij būs jākāpina parāds, lai kompensētu lielo cenu pieaugumu, kas, savukārt, kaitēs valsts attīstībai ilgtermiņā, ņemot vērā, ka parāds būs jāatdod.