Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.
Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.
“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
“Mainoties satiksmei, ikvienam satiksmes dalībniekam ir jāzina un jāievēro noteikumi, lai pārvietošanās būtu droša. Vienlaikus satiksmes drošības uzlabošanai ir būtiski, lai pašvaldības pilsētu robežās un savienojumos ar piepilsētām un ciematiem nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, kas ir nodalīta gājējiem no velobraucējiem un elektroskrejriteņiem, vienlaikus tos neizdzenot uz ielas, kur tie nevar justies droši. Piemērotas infrastruktūras neesamība pagaidām ir vienīgais šķērslis, lai CSN izņemtu normu par iespēju velo un elektroskrejriteņu braucējiem pārvietoties pa ietvēm,” atzīst J. Butāns.
Saskaņā ar jauno CSN regulējumu ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu (ja tas atļauts riteņbraucējiem) un arī pa brauktuvi (atsevišķās vietās). Vienlaikus regulējumā ir noteikts, kas elektroskrejriteņa vadītājam ir jāzina un jāievēro, izmantojot katru no iepriekš minētajām pārvietošanās iespējām. Piemēram, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, ir jādod priekšroka gājējiem un ir jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.
Tāpat jāņem vērā, ka ar elektroskrejriteni var pārvietoties tikai pa tām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Jāievēro, ka ar elektroskrejriteni jābrauc vienā rindā un pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Tāpat ir jāievēro, ka pirms gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturām ir jāsamazina ātrums.
Elektroskrejritenim ir jābūt labā tehniskā stāvokli, aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē ir jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē – sarkanas krāsas lukturim. Ja iespējams, vadītājam jābūt tērptam gaismu atstarojošā vestē.
Ar elektroskrejriteni aizliegts braukt, neturot stūri, vest pasažieri, braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa, un pārvadāt kravu, kas apdraud citus. Vienlaikus CSN ir iekļautas normas, kas nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem jādara viss iespējamais, lai satiksmē netiktu apdraudēti arī elektroskrejriteņu vadītāji.
Saeimas apstiprinātajā Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka eletroskrejriteņu maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā un ar to drīkst pārvietoties tikai viens cilvēks vecumā no 14 gadiem.
Nepilngadīgai personai, lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, ir nepieciešamas riteņbraucēja tiesības. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem tiek piemēroti tādi paši administratīvie sodi kā riteņbraucējiem.