Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Nākamajā dienā mūsu ceļš veda uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Kā savu pārvietošanās transportu izvēlējāmies vilcienu. Lai gan tas līdz Tbilisi brauc piecas stundas, tomēr laiks paskrēja nemanot. Ceļojot vienmēr izmantoju iespēju pārvietoties ar vilcienu, jo tas dod pavisam citu skatījumu. Arī šoreiz tas 100% attaisnojās - kalni, upes, brīvdabas govis, cūkas, zosis un citi zvēri, kuri nesteidzīgi dzīvojas kalnu pakājē. Mazi, mīlīgi ciematiņi nekurienes vidū, mazliet gan nolaisti, taču ne mazāk šarmanti. Brauciens ar vilcienu vienai personai izmaksā aptuveni 4 eiro. Sēdēšana ir kupejās un mums pat paveicās, ka braucienu varējām izbaudīt divatā.

Gandrīz pusi dienas pavadām vilcienā un esam ieradušās Tbilisi! Neiedomājami liela pilsēta! Arī tur Airbnb uz nedēļu noīrējām dzīvokli, kas kopumā izmaksāja 155 eiro. Tbilisi pārlaižam nakti un nākamajā rītā dodamies uz pilsētas daļu, kurā pulcējas mikroautobusi, lai tālāk dotos uz Stepansmindu (Kazbeku). Brauciens ir īsts piedzīvojums, jau pat neiekāpjot transportā. Katram mikroautobusam ir atbildīgais, kuru es nosaucu par menedžeri - cilvēks, kas nokomplektē transportu, lai tas būtu pēc iespējas pilnāks un varētu doties ceļā. Menedžeris aktīvi mēģina piesaistīt klientus un pēc neilgas gaidīšanas dodamies ceļā.

Pa ceļam tiek ieturētas divas pauzes - viena, lai pasažieri varētu izmantot labierīcības, bet otrā bija neplānota. Ceļš uz Kazbeku ir salīdzinoši šaurs un ļoti līkumots, tāpēc dažviet kustība notiek tikai vienā virzienā. Šī iemesla dēļ, mikroautobusā pavadām vēl papildu pusotru stundu. Vislielāko pārsteigumu šajā braucienā izraisa braukšanas ātrums. Vietās, kur atļautais ir vien 30,40 un 50 km/h, šoferis brauc ar vismaz 100km/h un pat vairāk. Jāuzsver, ka Gruzijā transportlīdzekļiem nav nepieciešama tehniskā apskate un no 2018. gada tā ieviesta tikai valsts amatpersonu transportam. Lai vai kā - bez īpašiem starpgadījumiem nonākam galapunktā, tomēr braucienu ar mikroautobusiem neieteiktu cilvēkiem ar vājiem nerviem, bailēm no ātruma un maziem bērniem. Ņemot vērā, ka man pret ātrumu nav iebildumu un uzticējos gruzīņu šofera profesionalitātei, es absolūti izbaudīju šo braucienu, jo tas, ko redzi aiz loga, bija dažbrīd prātam neaptverami. Izkāpjot no mikroautobusa, skats, kas paveras ir absolūti neticams. Zūd realitātes sajūta, ka tas notiek šeit un tagad. Brauciens izmaksāja aptuveni 3-4 eiro.

Arī Stepansmindā esam interneta vietnē Booking.com rezervējušas naktsmājas, kas mums izmaksāja aptuveni 22 eiro divām personām par nakti. Pat neesam vēl kārtīgi aptvērušas, ka patiesi esam nonākušas Kazbekā, kad jau viesu nama saimnieks mūs viesmīlīgi piedāvā uzvest augstāk un apskatīt klosteri, kas - kā vēlāk izrādās - ir augstāk esošā baznīca visā Eiropā. Pirms tam vēl vietējā restorānā nobaudām tradicionālos hinkaļus - gruzīnu pelmeņus. Pirms tam noteikti iesaku pastudēt, kā pareizi ēst šo gruzīnu nacionālo ēdienu. Brauciens ar viesu nama saimnieka džipu kalnā mums izmaksāja aptuveni 19 eiro divām personām.

Brauciens kalnā ir nedaudz ekstrēms, jo, lai arī viesu nama saimniekam ir džips kā gandrīz visiem, kuri dzīvo kalnos, tomēr ceļa stāvokļa dēļ mašīnu nēsā šurpu turpu. Esam sasnieguši klosteri un, pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, ieraudzījušas arī Kazbeka virsotni. Gribu pieminēt, ka svarīgi ir apavi, jo kalnu virsotnes ir ļoti slidenas, kā arī silts apģērbs.

Nākamajā dienā ar to pašu mikroautobusu dodamies atpakaļ uz Tbilisi. Tā kā esmu mākslas cienītāja, ceļojumos vienmēr ieplānoju arī laiku kāda mākslas muzeja apmeklējumam. Mēs tādus apmeklējām divus - Gruzijas nacionālās mākslas muzeju un modernās mākslas muzeju. Abus noteikti iesaku. Gruzijas nacionālās mākslas muzejs ļāva vēl vairāk izprast mūsu valstu ciešo saikni. Notikumi, kurus Gruzija un Latvija ir piedzīvojušas un pārdzīvojušas, ir patiesi līdzīgi. Manuprāt, tas ir tas, kas mūs vieno - vēsture. Lai arī pēc šī muzeja apmeklējuma man palika skumji, tomēr es no sirds to izdzīvoju. Savukārt, modernās mākslas muzejs deva ieskatu tajā, kādi gruzīni ir šodien. Spilgti, izteiksmīgi, drosmīgi.

Mans Tbilisi atklājums ir bijušajā tipogrāfijas ēkā ierīkotā viesnīca un kafejnīca Stamba. Gaumīgs interjers savienojumā ar industriālo vidi, garšīgu ēdienu un dzērieniem. Gruzija nav iedomājam bez vīna, tāpēc noteikti iesaku nogaršot vidēji saldu baltvīnu Tvishi un, protams, arī čaču - tradicionāls stiprais alkoholiskais dzēriens, kas tiek gatavots pēc senām receptēm un ir aptuveni 40 grādus stiprs.

Nakts dzīvei es iesaku bāru Fabrika, kura iekšpagalmā izveidots kvartāls ar vairākiem citiem bāriem. Savukārt, relaksācijai pēc ballītes iesaku izmēģināt sēra vannas. Piedāvājums ir liels un kopā ar masāžu divām personām tas izmaksāja aptuveni 44 eiro. Cena ir iespējama arī zemāka, ja izvēlas publisko sēra vannu un atsakās no masāžas. Es gan ieteiktu šo pakalpojumu izmantot, jo pēc tam jutos kā no jauna piedzimusi. Arī masāža ir kaut kas nebijis - sākumā masiere no galvas līdz kājām norīvē ar asu skrubi, bet beigās veic masāžu ar putām.

Pastaigām iesaku doties uz Tbilisi botānisko dārzu, kurā iespējams kaut nedaudz aptvert, cik varena ir Gruzijas daba. Pat esot pilsētā, var redzēt ūdenskritumus, tūju alejas un citus dabas brīnumus. Taču, ja uznāk sagurums, tad Tbilisi ir iespējams izmantot Taxify un vidēji brauciens pa pusi pilsētas maksā aptuveni 3 eiro. Vēlos uzslavēt gruzīnu taksistus, kuri vairums ir ļoti godīgi un tāpat vien bez atļaujas dzeramnaudu sev nepaņem un ir ļoti pateicīgi, ja tiek atstāta kaut neliela tējas nauda. Patiesībā taksometros bieži vien varēja dzirdēt stāstus par to, cik latvieši ir labi cilvēki un kā gruzīni mūs mīl.

Visbeidzot - mana mīļākā vieta jebkurā pilsētā ir tirgus, tāpēc Tbilisi iesaku apmeklēt un iegādāties dažādus gardumus tieši tirgū. Piemēram, čurčhelas - gruzīnu nacionālais saldums, ko viņi paši dēvē par savu vietējo «snikeru». Tie ir dažāda veida rieksti, kas savērti uz diega un izmērcēti vīnogu sulas ķīselī.

Arī pēc garšvielām vislabāk doties uz tirgu Dezertieris, kas ir ideāla iepirkšanās vieta – skaļa, haotiska un nedaudz netīra. Zivis un gaļa pārsvarā nestāv vitrīnās, bet vienkārši uzmestas uz galda. Coca-cola un citās pudelītēs salietas mērces un citi nenosakāma satura šķidrumi bez marķējuma. Noteikti vērts iegādāties tādas gruzīnu nacionālās garšvielas kā, piemēram, Svanetijas sāls, adžika. Tāpat tirgū var iegādāties svaigas lauru lapas un citus labumus.

Tāpat noteikti vērts apskatīt arī blakus esošo apģērba un apavu tirgu, kā arī zelta un sudraba tirgu, kurā, kā uzzinājām, par gana izdevīgām cenām var iegādāties dažādas rotaslietas.

Tbilisi tirgus mudina vērot un domāt. Brīdī,kad vietējie uzzina,ka esmu no Latvijas, viņi atplaukst dubultā sirsnībā.Un ko es dzirdu? Latvija ir brīnišķīga valsts, latvieši ir burvīgi cilvēki un mēs esam kā veiksmīgs piemērs. Tik viesmīlīgu attieksmi pret mūsu nacionalitāti es sajutu pirmoreiz dzīvē un tā ir ļoti patīkama sajūta. Es no sirds novēlu visiem piedzīvot Gruziju - iemācīties kaut nedaudz no gruzīnu sirsnības, sasildīties saulē, izbaudīt dabas neticamo varenību un, protams, gruzīnu virtuvi.

Īsumā par Gruziju? Iemīlēties un aizlaisties!

Ja Tev ir jautājumi par ceļošanu uz Gruziju, labprāt uz tiem atbildēšu!

Komentāri

Pievienot komentāru