Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.
Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.
Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.
Pat uz pusi lētāk
Jau pavasarī LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange DB atzina: par lielu pārsteigumu pasūtītājam piedāvātās ceļu būvdarbu izmaksas ir par 25 – 30% zemākas. DB izpēte liecina, ka atsevišķos konkursos uzvarētāji piedāvājuši vēl zemākas cenas. Piemēram, uz pusi mazākas, nekā plānots, ir ceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža 11,7 km gara posma rekonstrukcijas izmaksas. Tās bija plānotas 8,54 milj. eiro, bet konkursa uzvarētājs CBF Binders darbus apņēmies veikt par 4,28 milj. eiro.
Būtiski zemākas cenas vērojamas arī virknē citu Bindera uzvaru, piemēram, 7,83 milj. eiro vietā tikai par 4,45 milj. uzņēmums apņēmies veikt darbus uz reģionālā autoceļa Valka – Rūjiena – Naukšēni vai plānoto 2,14 milj. eiro vietā nosolījis par 0,88 milj. eiro atjaunot Rīgas HES – Jaunjelgavas ceļa posma segumu, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja un LVC informācijas.
Tas pats vērojams daudzos konkursos, kur uzvarējušas arī citas Latvijā strādājošās būv- firmas. DB min tikai finansiāli ietilpīgākos konkursus, piemēram, LVC lēsa, ka reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža – Lielauce posma rekonstrukcija izmaksās 8,04 milj. eiro, bet a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro. Savukārt SIA Lemminkainen Latvija par 2,79 milj. eiro gatavs rekonstruēt galvenā autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) posmu, kamēr LVC lēsa, ka tam būs nepieciešami 4,23 milj. eiro. Par teju pusi no LVC plānotās summas – par 3,98 milj. eiro 7,40 milj. eiro vietā – reģionālo autoceļa Tukums – Kuldīga posmu gatavs sakārtot arī SIA Saldus ceļinieks. Šajā konkursā gan iesniegta sūdzība.
Tāpat sūdzības iesniegtas arī par diviem autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža posmu rekonstrukcijas konkursiem, kur uzvarēja piegādātāju apvienība ACBL. Arī šajos konkursos piedāvātās summa būtiski atšķīrās no LVC plānotās – abu posmu piedāvātā cena – 10,31 milj. eiro – bija mazāka nekā pasūtītājs lēsa viena posma izmaksas. Bez sūdzības nav iztikts arī autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja rekonstrukcijas konkursā, kur uzvarējusi piegādātāju apvienība ACBR78, solot darbus veikt par 7,66 milj. eiro plānoto 14,94 milj. eiro vietā. Interesanti, ka lielāko daļu sūdzību par LVC sludinātiem iepirkumiem šogad iesniegusi SIA Matthai Latvija vai uzņēmumu apvienības, kurās šī SIA ietilpst. Matthai Latvija ir Vācijas būvniecības kompānijas Matthai Bauunternehmen Gmb&Co.KG meitas uzņēmums. Jāatgādina, ka šis uzņēmums jau pirms vairākiem gadiem ar Vācijas vēstniecības starpniecību Latvijas valdībai sūdzējās par diskrimināciju ceļu būves konkursos.DB jau ziņoja – tendence piedāvāt ievērojami zemākas cenas, nekā plānots, vērojama arī Rīgā. Tikko noslēdzies konkurss par Salu tilta rekonstrukciju Rīgā, kur būvnieks piedāvājis darbus veikt par 2,5 reizēm lētāk, nekā lēsusi pašvaldība.
Sezonas tendence
CBF Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja DB norāda: «Zemākas cenas iepirkumos par pasūtītāja prognozētajām šosezon piedāvājis ne tikai uzņēmums Binders. Domājams, ceļu būves iepirkumos tā ir šīs sezonas sākuma tendence, kas atspoguļo lielo konkurenci tirgū un atspēko bieži publiski dzirdamās spekulācijas par to, ka iepirkumos piedalās un uzvar vienas un tās pašas ceļu būves kompānijas. Ir konkursi, kuros piedalās pat padsmit pretendentu, un tas, protams, piedāvāto cenu līmeni būtiski samazina. Šajā sezonā ir samērā maz arī t.s. pārejošo objektu no citiem gadiem, ko būvē vēl ar iepriekšējo gadu līgumcenām. Arī tas saspīlē konkurenci, jo nav noslēpums – ceļu būvuzņēmumi, pastāvīgi cīnoties ar tirgus un konkurences kropļojumiem, ko rada hroniski nepietiekamais finansējums ceļu remontdarbiem, ir novājināti un daudzi šosezon atrodas starta pozīcijā, kurā jācīnās par jauniem objektiem. Tas ir kompāniju izdzīvošanas jautājums, par kaut kādu vienmērīgu attīstību, plānošanu, ilgtermiņa stratēģiju un stabilām tirgus cenām šādos apstākļos ir grūti runāt.»
Arī citas ceļu būvkompānijas DB iepriekš paudušas - zemā cena saistīta ar lielo konkurenci tirgū, kuru saasinot ārvalstu kompānijas, kas šeit nav veikušas būtiskas investīcijas, piemēram, kvalitātes kontroles sistēmās, tehniskajā bāzē, speciālistos. Nozarē manāms satraukums, nedrošība par to, kas notiks tālāk, nav saprotama valsts ilgtermiņa stratēģija un uzdevumi ceļu nozarei, finansējums zināms vien gadam, piekrīt arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Tas saasinātas konkurences apstākļos uzņēmējiem liek piedāvāt zemas cenas, iespējams, lai uzturētu apgrozījumu, kvalifikāciju. «Uzņēmumiem nav ticības nākotnei, tie cīnās šodienai,» uzsver biedrības izpilddirektors.
Jāvērtē riski
Latvijas pēdējo gadu vēsturē ir bijuši gadījumi, kad pārāk lēti nosolītu darbu dēļ būvobjektus nav iespējams pabeigt laikā vai pabeigt vispār, arī ceļu būvē ir lauzti līgumi. Arī šobrīd vērojamās zemās cenas gan kompānijām, gan LVC liek būt piesardzīgām.
«Runājot par kvalitātes riskiem, jāuzsver, ka zemākās cenas kritērijs iepirkumos ir nepareizs, skatot to no ļoti daudziem tālākā darba un tā rezultāta aspektiem. Uzņēmumos, kas nedomā tālāk par rītdienu, tas, protams, rada kārdinājumu rīkoties negodprātīgi, piemēram, aizstāt projektā paredzētos materiālus ar lētākiem.
Un zaudētāji ir visa nozare, jo šādas rīcības iespaido kopainu par ceļu būvdarbu kvalitāti, ko attiecina uz visām ceļu būvkompānijām,» norāda A. Sēja, vienlaikus piebilstot: zemāka cena par prognozēto pati par sevi nav arguments, lai pasūtītājs pārskatītu kvalitātes prasības. DB jau ziņojis, ka LVC arvien stingrāk kontrolē būvdarbu kvalitāti, to atzīst arī nozarē strādājošie uzņēmumi.
