Lielākie plūdu kompensāciju saņēmēji – Latgales ražotāji – norāda: valsts subsīdijas tikai daļēji ļauj segt plūdu nodarīto skādi
Tomēr daļa zemnieku palikuši bez kompensācijām, jo savus iesniegumus atsauca un mēģināja laukus nokult. Cita daļa zemnieku pieteikumus kompensācijām vispār neiesniedza, jo uzskatīja, ka visi lauki nav zem ūdens. Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto ziņoja – radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.
Lielākais valsts kompensācijas apjoms par plūdos bojāgājušajām platībām izmaksāts augkopības uzņēmumam z/s Kotiņi, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publiskotais kompensāciju saņēmēju saraksts. Viļakas novada z/s Kotiņi izmaksāti 268 tūkstoši eiro. «Tik smagi nekad nav bijis kā šogad. Mūsu saimniecība ir sēklkopības saimniecība un izmaksas ir no 600 līdz 1200 eiro/ha. Kompensācijās saņēmām 15–30% no tā, kas ir zaudēts,» stāsta Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis. Viņa saimniecībā nav izdevies nokult aptuveni 40% no sējplatībām.
Vecumnieku novada z/s Baltiņi saimniekam Ilmāram Pētersonam šoruden pārlieku lielā mitruma dēļ palika nenovākti 25 ha kartupeļu, kas radījis ap 120 tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Pētersons ir sarūgtināts, ka nebija iespējas pieteikties uz valsts atbalstu, jo viņa novads nebija to skaitā, kur tika izsludināta ārkārtas situācija. «Pēc taisnīguma vajadzēja piešķirt visiem, kas cietuši no plūdiem. Tagad jau vairs neko. Jānorij tas krupis un jādzīvo tālāk,» tā saimnieks. Pavisam kompensācijas saņēmušas 1357 juridiskas personas un kopējā izmaksātā summa ir 14,87 miljoni eiro.
Visu rakstu Kompensācijas ar šaubu ēnu lasiet piektdienas, 1. decembra, laikrakstā Dienas Bizness!