Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Viņa arī akcentēja, ka patlaban piena iepirkuma cena ir mazāka nekā 20 eirocenti par kilogramu piena, kas nesedz zemniekiem pašizmaksu un uzņēmumam rada problēmas ar produkcijas noietu esošajos tirgos.

Savukārt paziņojumā PVD skaidro - lai piena pārstrādes uzņēmums varētu eksportēt produkciju uz Krieviju un pārējām Muitas ūnijas valstīm (Baltkrieviju un Kazahstānu), tam jāatbilst ES likumdošanas prasībām un uzņēmumam darbība ir jāsakārto atbilstoši ūnijas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz pārtikas apriti. Kad tas ir veikts, PVD rekomendē uzņēmumus Muitas ūnijas ekspertu pārbaudei, uzaicina vizītē Krievijas Muitas ūnijas atbildīgā dienesta inspektorus, kuri klātienē apmeklē katru uzņēmumu, veic to pārbaudes un lemj par iekļaušanu to uzņēmumu sarakstā, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Muitas ūnijas valstīm, informē PVD.

Šī gada augustā bija plānota Krievijas Veterinārā un fitosanitārās uzraudzības dienesta/ Muitas ūnijas inspektoru vizīte Latvijā, kuru saistībā ar Krievijas embargo atcēla. Vizītes laikā inspektori bija plānojuši veikt pārbaudes Latvijas uzņēmumos, tajā skaitā, SIA Latvijas Piens.

Uzņēmumus, kuros veikt pārbaudes, Krievijas/Muitas ūnijas inspektori, nosaka pēc izvēles, to iepriekš nesaskaņojot, skaidro PVD.

Kopš 2012.gada PVD Muitas ūnijas kompetentajiem dienestiem ir nosūtījis vairākas uzaicinājuma vēstules ierasties pārbaudēs, kā arī dienesta vadība un atbildīgie speciālisti ir sazinājušies telefoniski.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka trešdien, atrodoties kopīgā darba vizītē, tikšanās laikā runājis ar Polijas veterinārā dienesta vadītāju, kurš apstiprināja, ka nekādas inspekcijas no Baltkrievijas puses Polijā nav paredzētas. Polija, tāpat kā Latvija, var vest pienu un piena produktus no Muitas ūnijas atzītiem uzņēmumiem. To pašu sarunā telefoniski apstiprināja arī Baltkrievijas dienesta vadītājs - nekādas inspekcijas nav plānotas un to, atbilstoši Muitas ūnijas reglamentam, Baltkrievijas dienests, bez visu triju valstu dienestu: Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas, saskaņošanas nevar veikt.

Pēdējā Krievijas inspektoru vizīte Latvijā bija 2011.gada pavasarī.

Līdz šā gada 6.augustam uz Krieviju tiesības eksportēt bija 72 Latvijas uzņēmumiem, no tiem 15 gaļas pārstrādes, 13 - piena un 44 - zivju pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijas piena īpašnieki ir piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS ar 48% kapitāldaļu, graudkopības kooperatīvs Latraps ar 33% kapitāldaļu un piensaimnieku kooperatīvs Dzēse ar 19% kapitāldaļu.

Latvijas piena dibinātāji 2010.gadā bija Trikāta KS, Dzēse, kā arī piensaimnieku kooperatīvs Piena partneri KS, apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr šā gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no rūpnīcas akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.

14,79 miljonus eiro vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat Latvijas piens ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.

Latvijas piens darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, pagājušajā gadā Latvijas piena apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums pērn izkļuvis no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

Latvijas piena pamatkapitāls ir 3,06 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbina 86 darbiniekus.