Aizejošais 2022. gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un Centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās.
Vai Centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?
Likmes turpina kāpt, taču mazākiem soļiem
Decembra vidū lielākās Rietumvalstu Centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) ASV un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.
Kopš šī gada marta ASV bāzes likme tika paaugstināta no teju nulles līdz 4,25 – 4,50 % diapazonam. ECB aktīvu cīņu ar inflāciju uzsāka vēlāk, vasaras vidū, un pusgada laikā pacēla visu likmju kompleksu par 2,5 procenta punktiem, galvenajai refinansēšanas likmei sasniedzot 2,5 % un depozīta likmei - 2,0 % apgabalu. Līdz ar strauju likmju celšanu likmes ātri nonāca līdz līmeņiem, kas tiek uzskatīti par ekonomikas aktivitāti ierobežojošajiem. Kaut arī Centrālās bankas joprojām ir noskaņotas agresīvi un pārskatāmā nākotnē plāno turpināt celt likmes, tas liek domāt, ka kulminācijas punkts likmju celšanas procesā vairs nav tālā nākotnē.
Decembra likmju izmaiņas tika plaši sagaidītas un ierēķinātas prognozēs, taču daudz lielāku interesi raisa, kas mūs sagaida nākotnē. Saskaņā ar FRS pēdējām decembra prognozēm ASV bāzes likmes varētu apstāties pie 5,00 – 5,25 % apgabala. Tas ir augstāk nekā pati FRS sagaidīja rudenī un nekā patlaban paredz tirgus prognozes. Atšķirībā no FRS Eiropas Centrālā banka skaidri nekomunicē par savām iecerēm, bet arī tā apstiprināja, ka turpinās likmju celšanas kampaņu.
Ierobežojošās politikas rezultātus vērtēs vien nākamgad
Skatoties uz nākotnes likmju trajektoriju, ir ļoti daudz atklātu jautājumu. Pirmkārt, cik dziļš būs sagaidāmais ekonomikas atslābums nākamgad. Patlaban gan ASV, gan Eirozonā tiek sagaidīts kaut kas starp stagnāciju un recesiju. Otrkārt, cik spēcīgs būs reģionu darba tirgus un iekšējais pieprasījums. Šī gada laikā tie bija divi galvenie pozitīvo pārsteigumu avoti Rietumvalstu ekonomikās, kas uzturēja augšup vērstu spiedienu arī uz inflāciju. Treškārt, kā turpinās attīstīties situācija energoresursu tirgos, un, it sevišķi, Eiropas gāzes tirgū. Visi šie faktori nākamgad ietekmēs Centrālo banku baņķieru lēmumus.
Spriežot pēc finanšu tirgus indikācijām, tirgus dalībnieki sagaida, ka ASV FRS likme nekāps virs 4,75 – 5,00 %, un nākamā gada otrajā pusē ekonomikas realitāte liks FRS iet pretējā virzienā – sākt mazināt likmes. Līdz 2024. gada beigām tirgus prognozēs ierēķināts, ka dolāru likmes varētu nokļūt tuvāk 3 % apgabalam.
Jaunāko lēmumu ietekmi izjutīs arī Latvijā
Finanšu tirgus dalībnieki paredz, ka bāzes likmes Eirozonā savu augstāko punktu varētu sasniegt pie vai nedaudz virs 3 %. Ņemot vērā augstākus inflācijas līmeņus un lielāku neskaidrību par energoresursu cenu dinamiku Eiropā, tiek sagaidīts, ka likmes Eirozonā tuvāko gadu laikā būtiski nemazināsies. Spriežot pēc pašreizējām tirgus indikācijām, trīs gadu perspektīvā ECB bāzes likmes un atbilstoši arī trīs mēnešu EURIBOR varētu nostabilizēties pie 2,5 %, savukārt sešu mēnešu EURIBOR – nedaudz virs šiem līmeņiem.
ECB monetārās politikas lēmumi turpina ietekmēt arī kredītu ņēmējus Latvijā.
Ņemot vērā, ka mainīgas kredītu procentu likmes jeb EURIBOR tiek fiksētas uz noteiktu termiņu, patlaban ne visi esošie kredītu ņēmēji jau pilnā mērā ir izjutuši augstāko likmju efektu uz saviem kredītu maksājumiem. Taču vienlaikus aplēses liecina, ka jaunākais ECB lēmums par bāzes likmes celšanu varētu palielināt kredīta maksājumus līdz pat aptuveni 5 % no līdzšinējās ikmēneša summas.
