Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš pieņemtās izmaiņas, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.
Sākot ar šo gadu noteiktas labvēlīgākas normas komersantiem, kas strādā ar akcīzes precēm. Lai veicinātu mazo alus darītavu eksporta iespējas, samazināto akcīzes nodokļa likmi ar 2019.gada 1.janvāri piemēro pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus, kas nodoti patēriņam Latvijā (iepriekš pirmajiem saražotajiem).
Ar 2019.gada 1.februāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu», kas jaunā redakcijā izsaka pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumus Nr.705.
Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts ka darbības apvienotajā noliktavā varēs veikt ne tikai ar fasētām precēm, bet arī ar naftas produktiem; tiesības izveidot apvienoto noliktavu ir nodokļu maksātājiem, kurš vismaz vienu gadu ir veicis darbības atbilstoši izsniegtajai akcīzes preču noliktavas licencei vai muitas noliktavas atļaujai, vai atļaujai preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai darbībai ar precēm brīvajā zonā; veicot darbības ar naftas produktiem, nepieciešams rezervuārus, kuros uzglabā preces, aprīkot ar elektroniskām un automatizētām naftas produktu daudzuma mērīšanas iekārtām, kuras nodrošina vēsturisko datu saglabāšanu pēc katras darbības ar precēm.Savukārt PVN jomā patlaban dienaskārtībā ir sekojoši jautājumi: viennozīmīgs PVN piemērošanas tiesiskais regulējums darījumos ar apbūves tiesībām; ES direktīvu pārņemšana:
PVN tiesiskais regulējums vaučeriem attiecībā uz regulējumu konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā; ES Tiesas lēmumu pārņemšana par atbrīvojuma piemērošanu izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem; normas, kuras vērstas uz ēnu ekonomikas mazināšanu; apgrieztās maksāšanas kārtība.
Galerijā augstāk iespējams salīdzināt netiešos nodokļus 2018.gadā visās trīs Baltijas valstīs!
#1/6
Bezsvina benzīns, eiro par 1000 litriem
Latvija: 476 (2020.g. – 509)
Igaunija: 563
Lietuva: 434,43
#2/6
Dīzeļdegviela, eiro par 1000 litriem
Latvija: 372 (2020.g. – 414)
Igaunija: 493
Lietuva: 347
#3/6
Cigaretes
- Specifiskā likme, eiro par 1000 gabaliem
Latvija: 74,6 (2020.g. – 78,7)
Igaunija: 69,5
Lietuva: 59,0
- % no maksimālās mazumtirdzniecības cenas
Latvija: 20%
Igaunija: 30%
Lietuva: 25%
#4/6
Alus, par katru spirta tilp. %
Latvija: 6,80 (2019.g. - 7,40; 2020.g. - 8,10)
Igaunija: 16,92
Lietuva: 7,11
#5/6
Stiprie alkoholiskie dzērieni, eiro par 100 litriem absolūtā spirta
Latvija: 1670 (2019.g. -1840; 2020.g. – 2025)
Igaunija: 2508
Lietuva: 1665,04
#6/6
Pievienotās vērtības nodoklis
Pamatlikme
Latvija: 21%
Igaunija: 20%
Lietuva: 21%
Samazinātās likmes
Latvija: 5/12%
Igaunija: 9%
Lietuva: 5/9%
