Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Ekonomikas un finanšu stabilitāti pandēmijas laikā lielā mērā nodrošināja apjomīgie valstiskie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi un elastīgāka finanšu sektora uzraudzība gan Latvijā, gan ārpus tās.

Ekonomiskā situācija ir tiešā veidā ietekmējusi arī nebanku finansētāju darbības rezultātus –situācijas stabilizācija uzņēmējdarbībā un pieprasījuma pieaugums pēc resursiem un finansējuma veicināja arī nebanku finansētāju izaugsmi. Papildu faktors ir arī izejvielu cenu un inflācijas pieaugums.

Pērn aizsākusies straujā izaugsme turpināsies

Lai arī vidējais darījumu skaits pērn nebanku finansētāju nozarē saglabājās, būtiski pieauga viena darījuma summa. “ERST Finance” gadījumā pieaugums bija vidēji par 23 %. Pēc apjoma samazināšanās jeb pauzes 2020. gadā, kas atbilda ekonomikas kopējam kritumam pandēmijas ietekmes dēļ par 3,6%, 2021. gadā jau parādījās uzskatāms pieprasījums pēc dažādām iekārtām ražošanas paplašināšanas projektu finansēšanai. Tāpat par 17 % pieauga finansēto eksporta darījumu skaits, ko ietekmē ārējā pieprasījuma atveseļošanās. Darījumu apjoma pieaugumi atbilst Latvijas pērnā gada izaugsmes tendencēm, taču pieaugums ir straujāks, apliecinot biznesa piesardzīgās nogaidīšanas fāzes beigas un atgriešanos pie ieguldījumiem un straujākas izaugsmes plāniem.

Raugoties uz aizvadītā 2021. gada rezultātiem, varam prognozēt, ka straujā izaugsme turpināsies vismaz līdz šā gada vidum. Īpaši pamanāma tā būs pirmā ceturkšņa beigās un otrā ceturkšņa sākumā, jo pavasarī atsāksies aktīvā būvniecības sezona, tiks turpināti ziemā iesaldētie projekti, kā arī uzsākti pavisam jauni. To redzam arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada 2. ceturkšņa datiem – šajā periodā būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 1,1 %**.

Būvniecība ir viens no lielākajiem ekonomikas sildītājiem, un tā tas būs arī šogad. Taču būvniecības finansēšanā būs jāņem vērā arī divi pretējos virzienos vērsti vektori – no vienas puses, jauni projekti un aktivitātes atsākšanās vispārējās ekonomiskās situācijas kontekstā, no otras puses – būvniecības izmaksu kāpums, kas var arī bremzēt atsevišķu uzņēmumu plānus, ja strauji pieaugs paredzēto investīcijas plānu apjoms.

Inflācija un tās radītie riski

Energoresursu un izejvielu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums turpinās balstīt arī inflācijas skrējienu kalnup. Analizējot cenu veidošanās faktorus, šķiet ļoti iespējams, ka pavasarī varam piedzīvot sen nepieredzētu cenu pieaugumu. Tomēr vasaras vidū vai rudens sākumā jau vajadzētu iestāties “nomierināšanās fāzei”, kas apturēs straujo kāpumu, mazinoties globālajām enerģijas cenām un piegādes ķēžu problēmām. Latvijas Bankas aktuālās prognozes paredz, ka 2022. gada vidējā inflācija varētu būt 6,1 %.

Diemžēl, redzot šodienas dinamiku un tuvākās Latvijas un pasaules ekonomikas un tirdzniecības tendences, iespējams, ka inflācija varētu sasniegt pat 8 %. Tas, protams, būtiski ietekmēs gan ekonomiku, gan visu sabiedrību. Produktivitāte un atdeve netiks līdzi straujajam cenu kāpumam, un uzņēmējiem var būt ļoti sarežģīti attiecīgi palielināt arī darbinieku atalgojumu līmeni.

Līdz ar cenu pieaugumu turpinās augt arī pieprasījums pēc finanšu līdzekļiem. Atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, jau iepriekš pieminētajā būvniecībā vai dažos tās segmentos, pieprasījuma kāpums varētu sasniegt pat 25-30 %. Tas attiecīgi ietekmē finanšu un aizdevumu tirgus.

Nebanku finanšu tirgus izmaiņas

Kopumā nebanku finanšu tirgū sagaidāms piesātināts gads, turklāt – vērtējot ne tikai ekonomikas izaugsmes un finansējuma piesaistes kategorijās. Palielināsies konkurence – tirgū ienāks jauni spēlētāji, būs lielāks spiediens uz cenas piedāvājumu kvalitatīviem projektiem, par kuriem finansētāji vēlēsies pacīnīties. Šādas norisies ir izdevīgas klientiem, kam nepieciešams finansējums, un tā piesaistei iespējams saņemt izdevīgākus piedāvājumus. Tāpat ļoti iespējams, ka notiks arī kādu tirgus spēlētāju apvienošanās, tādā veidā nostiprinot savas pozīcijas.

Riska apetīte nebanku finansētājiem šogad saglabāsies salīdzinoši augsta. Drosmīgākie kreditētāji ieviesīs augsta riska produktus, piedāvājot finansējumu augstāka riska projektiem to starta stadijā. Proti, tas varētu būt finansējums jaunuzņēmumiem jeb stārtapiem. Parasti šādiem pakalpojumiem ir arī augstāka cena, taču to atsver iespēja šiem projektiem vispār saņemt finansējumu un attīstīt darbību. Pašreizējā situācijā jaunajiem uzņēmumiem tas nav mazsvarīgs faktors un iespēja, un nebanku kreditētājiem ar ātro lēmumu pieņemšanas procesu un fleksbilo darbības filozofiju potenciāli šis ir interesants tirgus segments

Pēdējie divi gadi ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē biznesam ir bijuši izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī ļoti interesants periods. Tas ir prasījis gan spēju mainīties, gan pieņemt nestandarta lēmumus, gan meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai. To ir izjutusi un darījusi arī nebanku finansētāju nozare. Arī 2022. gads būs vērtīga skola ikvienam nebanku kreditētājam, liekot vēl rūpīgāk izvērtēt darbības pieredzes secinājumus un savu pakalpojumu grozu. Tas ļaus distancēties no mazāk efektīviem lēmumiem, lai gadu jau iesāktu ar apziņu, ka ar apņēmīgu skatu nākotnē un vēlmi sasniegt vairāk šoreiz vien nepietiks.

* https://www.makroekonomika.lv/latvijas-banka-parskata-makroekonomiskas-prognozes

**https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/buvnieciba/preses-relizes/6759-buvnieciba-un-izsniegtas-buvatlaujas-2021-gada?themeCode=BU