Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.
Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.
Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.
Daudz lielākā mērā var piekrist cita rādītāja sliktā novērtējuma objektivitātei – nodokļu sistēmas ietekmei uz darba tirgus veicināšanu un stimulu investēt. Nodokļu politika ir lielākais klupšanas akmens mūsu valsts konkurētspējai. Pašlaik Ekonomikas ministrija var palepoties ar eksporta datiem, uzņēmējdarbības asinsritē vēl pagaidām patīkami silti ieplūst Eiropas Savienības finansējums. Kas notiks pēc fondu naudas «krāna piegriešanas» un cik lielā mērā tā izpaudīsies, rādīs laiks. Pirms kāda laika ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens intervijā DB sacīja, ka pozitīvais sniegums reitingā Doing Business reflektē par to, ka Latvijā biznesa vide attīstās pozitīvā virzienā, tikai – ekonomika neaug. Te iezīmējas vērienīga pretruna. Ja valdības radītie apstākļi uzņēmējdarbībai nebūs pietiekami labvēlīgi, varam ātri vien nonākt pie daudz nopietnākiem uztraukumiem nekā vietu sadalījums vienā vai citā reitingā.