Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

«Tiesību īpašnieku organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai aizstāvētu tiesību subjektu tiesības. Valsts šobrīd nepilda savu pienākumu un nenodrošina tiesību īpašniekiem iespēju saņemt kompensāciju par darbu kopēšanu datu nesējos. Vairāku gadu garumā tiesību īpašnieki - gan Latvijas, gan starptautiskās tiesību īpašnieku apvienību organizācijas ir vērsušās KM, taču tas nav devis nekādu rezultātu,» DB iepriekš skaidroja AKKA/LAA pārstāve Agnese Kārše.

Lietas izskatīšanas gaitā tika pausti dažādi viedokļi, autori iestājās par datu nesēju atlīdzības saraksta papildināšanu, savukārt MK puse - uz nesamērīgumu.

Tehnoloģijas mūsdienās ir spērušas nozīmīgu soli uz priekšu, un šobrīd iedzīvotāji izmanto citas ierīces, kurās var veikt kopēšanu vai ieraksta funkciju, taču par šiem datu nesējiem netiek maksāta atlīdzība. Tomēr atlīdzība tiek piemērota audio, video kasetēm un disketēm, kuru lietojums mūsdienās ir vien 1-3%, skaidroja prasību ST iesniegušo organizāciju pārstāvis advokāts Lauris Liepa. Tāpēc viņa pārstāvošās organizācijas iestājas par saraksta papildināšanu ar jaunām ierīcēm, kuras būtu jāapliek ar atlīdzību.

KM tika izveidota darba grupa, kura skatīja minētos jautājumus, atgādina LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve. «Taču jau pēc pirmās grupas sēdes bija samulsums, jo autoru pārstāvji tika nosēdināti pie viena galda ar importētājiem, kuri attiecībā pret mums bija ļoti agresīvi. Mums bija jāuzklausa dažādi pārmetumi - «iedzīvošanās kāre» un tamlīdzīgas lietas. Būtībā mūs aizskāra cilvēki, kuri importē iekārtas, un kuriem negribētos maksāt par jaunām iekārtām. Protams, tā ir dabiska tieksme katram uzņēmējam samazināt savas izmaksas,» klāstīja E. Mīlgrāve. Tāpat viņa akcentēja, ka pēdējo gadu laikā iekasētais atlīdzības apmērs ir samazinājies, lai gan, piemēram, mūzikas klausīšanās biežums ir tikai pieaudzis.

Šobrīd liela daļa lietotāju autordarbus iegādājas internetā, līdz ar to pirmā lejupielāde ir datu nesējā un nevar skaidri apgalvot, ka pēc tam cilvēks šo darbu izvēlēsies pārkopēt, norādīja MK pārstāve advokāte Ineta Krodere-Imša. Tāpat viņa atzīmēja, ka iedzīvotājs ne vienmēr datu nesējus, piemēram, zibatmiņas, mobilos tālruņus izmanto kopēšanai vai autoru darbu reproducēšanai. Tādējādi, ja atlīdzība tiek piemērota plašam ierīču lokam, tad iedzīvotājiem būtu jāmaksā atlīdzība autoriem, lai gan viņš ierīces šiem mērķiem nemaz neizmanto.