Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.
Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.
Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.
Regulēto komersantu kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē 2015. gadā bija 93,54 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2014.gadā. Lietotājiem piegādātā ūdens apjoms aizvadītajā gadā bija 60,35 milj. , kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir mazāk par 1 %. Savukārt no lietotājiem savākto notekūdeņu apjoms 2015. gadā bija 65,11 milj. , kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.
Balstoties uz komersantu iesniegtajām atskaitēm un veiktajām pārbaudēm, SPRK secina, ka joprojām ir vērojama tendence pieaugt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksām, jo komersanti turpina iesāktos darbus pie projektu realizēšanas, kas uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti un samazina vides piesārņojuma riskus. Vienlaikus SPRK secina, ka ir uzlabojusies komersantu iesniegtās informācijas kvalitāte. Izvērtējot atskaites, SPRK nekonstatēja nevienu gadījumu, kurā komersanta peļņa pārsniegtu pieļaujamo robežu. Tajā pat laikā vairākiem komersantiem tika nosūtīti papildu informācijas pieprasījumi ar lūgumu sniegt skaidrojumu par pasākumiem, kas veikti un tiks veikti, lai samazinātu zaudējumus no ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un nodrošinātu pakalpojumu ilgtspēju.
Analizējot komersantu iesniegtās atskaites, komersantiem papildus tika pieprasīta informācija par būtiskākajiem notikumiem - izmaksu un tehnisko rādītāju izmaiņu iemesliem, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām komersanta darbībā.
Kopš 2010. gada SPRK kopumā ir apstiprinājusi 88 ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Šogad tika apstiprināti ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi četriem komersantiem, šobrīd tiek izskatīti tarifu projekti pieciem komersantiem, savukārt vēl no pieciem komersantiem Regulators tuvākajā laikā gaida tarifu projektus.
Apkopojot informāciju par tarifiem Latvijas lielākajās pilsētās, tajā skaitā arī pašvaldību regulatoru apstiprinātajiem tarifiem (bez PVN), SPRK secina, ka kopumā zemākais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs ir Rīgā, bet lielākais – Jūrmalā.
Vērtējot tarifa apmēru, ir jāņem vērā daudzi un dažādi faktori, tostarp kāds ir pakalpojumu apjoms konkrētajā tarifa darbības teritorijā, kāds ir pieslēgumu blīvums, kādas ir sistēmu tehniskās īpatnības.
Piemēram, Rīgas situācijā salīdzinoši zemais tarifs pamatā skaidrojams ar lielo sniegto pakalpojumu apjomu, uz kuru tiek attiecinātas ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas. Salīdzinoši lielais tarifs Jūrmalā lielā mērā ir saistīts ar ūdenssaimniecības sistēmu tehniskajām īpatnībām, piemēram, tā kā pilsētai ir izteikti izstiepta konfigurācija, ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie inženiertīkli ir ļoti gari. Līdzenā reljefa dēļ notekūdeņu novadīšanai uz attīrīšanu nepieciešams izmantot daudzas lielas ražības kanalizācijas sūkņu stacijas. Nepārtrauktai dzeramā ūdens nodrošināšanai ir ierīkoti vairāki ūdens ieguves, sagatavošanas un spiediena nodrošināšanas objekti. Teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu dēļ visās Jūrmalas ūdens sagatavošanas stacijās ir jānodrošina ne tikai dzeramā ūdens atdzelžošana, bet arī desulfatizācija ar membrānu tehnoloģijām, kas būtiski sadārdzina ūdensapgādes pakalpojumu izmaksas.
Apkopojot informāciju par visiem 67 2015.gadā regulēto ūdenssaimniecības komersantu tarifiem (tostarp pašvaldību regulatoru apstiprinātie), var secināt, ka vidējais ūdensapgādes pakalpojumu tarifs ir 0,84 EUR/m3. Mazākais – 0,46 EUR/m3 tiek piemērots Babītē, Babītes pag. Savukārt lielākais - 1,22 EUR/m3 - tiek piemērots Ludzā.
Vidējais kanalizācijas pakalpojumu tarifs ir 1,14 EUR/m3. Mazākais – 0,65 EUR/m3 - tiek piemērots SIA «Rīgas ūdens» darbības teritorijā, savukārt lielākais ir 1,71 EUR/m3un tiek piemērots Jūrmalā.
Salīdzinot maksu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem starp vairākām pilsētām Eiropas Savienībā, Rīgā noteiktā ūdenssaimniecības pakalpojumu maksa ir viena no zemākajām.
Kopumā 2015. gadā SPRK uzraudzīja 67 regulējamos komersantus ūdenssaimniecības nozarē, bet šobrīd – 65. Regulējamie komersanti ūdenssaimniecības nozarē sniedz aptuveni 95% no visa sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma. 57% no regulētajiem pakalpojumiem tiek sniegti Rīgā. Regulēto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji šobrīd apsaimnieko 360 nošķirtas ūdensapgādes sistēmas un 314 kanalizācijas sistēmas.
Galerijā augstāk iespējams salīdzināt maksu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem ES pilsētās (2016.g., EUR/m3 ar PVN)!