Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Finanšu nozares asociācija (FNA) īpaši uzsver pensiju sistēmas ilgtspēju, norādot, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē atbilstoši Allianz pensiju indeksam 2020, ir skaidri redzams, ka nākotnē strauji pieaugs pensionāru skaits.

FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre norāda, ka Igaunijas eksperiments ar pensiju otrā līmeņa kontu atvēršanu ir pierādījis to, kas bija prātā daudziem: cilvēki labprātāk izvēlas naudu iztērēt tagad, nevis apdomīgi krāt vecumdienām. "Aptuveni 150 tūkstoši igauņu ir izmantojuši Igaunijas pensiju reformā paredzēto iespēju izņemt pensiju otrajā līmenī uzkrāto naudu jau tagad. Vien nepilni 2% no šiem cilvēkiem ir naudu ieguldījuši atpakaļ pensiju uzkrāšanai, bet nospiedošais vairākums šo naudu ir vienkārši iztērējuši. Turklāt, lai izņemtu šo uzkrājumu pirms pensijas vecuma, cilvēkiem bija jāsamaksā 20% ienākuma nodoklis, kas nebūtu jāmaksā, saņemot savu uzkrājumu pensijas vecumā. Ilgtermiņa sekas šādam solim varētu būt pieaugošs cilvēku skaits, kuri pensijas vecumā atradīsies uz nabadzības sliekšņa, kā arī pagaidām grūti paredzams atvilnis Igaunijas ekonomikā," pieļauj S.Bajāre.

Patēriņā vispirms nonākot vairāk nekā 1 miljardam eiro pensijas naudas, ir sagaidāms ekonomikas pieaugums, taču turpmākajos gados ekonomika var piedzīvot svārstības un nestabilitāti, prognozē Igaunijas Centrālā banka. Tomēr visnegatīvākais šādas pieejas rezultāts varētu būt grūti uzsāktā uzkrāšanas ieraduma pārtraukšana. Kad jaunais auto būs noskrējis garantijā paredzētos kilometrus un būs jāremontē jaunuzceltā privātmāja, būs vajadzīga atkal jauna nauda. Un šādos apstākļos maz ticama ir iespēja, ka cilvēki brīvprātīgi atgriezīsies pie uzkrāšanas savām vecumdienām.

Visu rakstu lasi 17.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!