Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Braukšana reibumā – bezatbildība augstākajā pakāpē

Soda naudas palielināšana par pārkāpumiem tikai nedaudz uzlaboja situāciju - acīmredzot, tas nav faktors, kas ietekmē dzērājšofera izvēli sēsties pie auto stūres. Man nav izpratnes, kāpēc daži indivīdi uzskata, ka viņi drīkst vadīt automašīnu iereibuši, pieņemot šādu situāciju par normu. Ja tēvs iedzer un pēc tam sēžas pie stūres, ko viņš iemāca saviem bērniem?! Tā ir bezatbildība augstākajā pakāpē, apdraudot ne tikai savu, bet arī citu cilvēku dzīvību. Atcerēsimies, ka uz koplietošanas ceļiem neatrodamies vieni paši, mums jārespektē visu braucēju intereses, ievērojot noteikumus un braukšanas kultūru. Cilvēka attieksmi pret alkohola lietošanu jāveido no mazotnes. Tagad cīnāmies ar nepareizas audzināšanas sekām, tāpēc problēma jānocērt jau saknē, izglītojot cilvēkus savlaicīgi.

Laba pašsajūta nākamajā rītā – maldīgs indikators

Liela daļa vienkārši neapzinās, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pēc grādīgo dzērienu lietošanas atkal droši vadītu auto. Pieceļoties rīta agrumā, laba pašsajūta bieži vien ir maldīgs indikators. No pēdējās izdzertās glāzes jāpaiet vismaz 12 stundām, lai sāktu domāt par stūrēšanu. Ja lietots ļoti liels daudzums alkohola, tad līdz braucienam jāgaida vismaz 24 stundas. Nedrīkst paļauties uz izelpā pieļaujamajām 0,2, bet pieredzējušiem braucējiem 0,5 promilēm. Iespējams, kādam šīs likuma robežās atļautās promiles liks justies pamatīgi iereibušam, ievērojami pasliktinot auto vadīšanas prasmes. Manuprāt, jauniešiem un nepieredzējušiem braucējiem, kuri tikko ieguvuši tiesības, pārkāpuma gadījumā soda apmēram jābūt lielākam, vismaz uz diviem gadiem noņemot tiesības. Reibumā pieķerto jauniešu īpatsvars pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Ļoti pareizi, ka autobusu vadītājiem pieļaujamais promiļu daudzums tika samazināts (līdz 0,2 promilēm), to pašu nepieciešams ieviest arī smago automašīnu šoferiem. Tāpat bargāk jāsoda tie, kuri pie auto stūres reibumā sēdušies bez autovadītāja tiesībām. Jāteic, ka no kļūdām mācās vien daļa no pieķertajiem dzērājšoferiem.

Katru dienu pie stūres reibumā aptuveni 10 cilvēki

Braukšana reibumā ir aktuāla problēma arī ikdienā. Vidēji katru dienu pie stūres dzērumā tiek pieķerti 10 cilvēki. Reidi ir nepieciešami regulāri, jo tikai policijas darbinieks spēj apturēt pārkāpēju. Vienmēr ceram uz braucēju sapratni brīžos, kad reidu laikā apturam ikvienu autovadītāju – mēs to darām sabiedrības drošības labā. Tāpat ļoti priecājamies par atbildīgiem iedzīvotājiem, kuri pamana un ziņo par iespējamajiem pārkāpējiem. Iespējams, ka tā ir savlaicīgi novērsta autoavārija. Ne vienmēr iespējams pamanīt dzērājšoferi pirms viņš paspējis izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Labi, ja nav cietušo un bojāta tikai automašīna, kurai šādos gadījumos ir sekundāra vērtība, jo cilvēka veselība un dzīvība ir pats svarīgākais. Sēšanos pie stūres reibumā pilnībā izskaust nav iespējams, kāds bezatbildīgais atradīsies vienmēr. Ar reidu un preventīvo pasākumu palīdzību varam censties mazināt skaitu. Turklāt tas nav tikai atbildīgo instanču pienākums, bet arī vecāku uzdevums – mācīt bērnus un jauniešus būt atbildīgam pret sevi un apkārtējiem.

Jāizvēlas tikai sertificēti alkometri

Lai pilnībā pārliecinātos par gatavību braukt, nepieciešams labs un sertificēts alkometrs, kurš regulāri tiek kalibrēts atbilstoši noteiktajām prasībām. Nevajadzētu uzticēties vienreiz lietojamajiem alkometriem, kas nopērkami degvielas uzpildes stacijās. Šāda tipa vienreiz lietojamās ierīces ir derīgas tikai informatīvam nolūkam. Centieni policijas darbiniekam ieskaidrot, ka tikko veikalā nopirktajā ierīcē promiles uzrādītas netika, no iespējamā soda neatbrīvos. Jārēķinās, ka alkohols no organisma vidēji izdalās ar ātrumu – 0,15 promiles stundā. Ja cilvēks ir atbildīgs un loģiski domājošs, problēmas neradīsies. Atgādināsim sev un citiem būt piesardzīgiem, ievērosim noteikumus un pie stūres reibumā nebrauksim. Ceļu policija nekad nav centušies būt ienaidnieki, mūsu galvenais mērķis ir sabiedrības drošība!

Raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība, kurā studē Verners Vangravs