Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.
Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.
"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.
Faktiski vairs nekāds lielais jaunums nav tas, ka Rietumu pasaulē lētākā pārtika bieži vien ilgtermiņa veselībai nav tā pati labākā. Šāda pārtika mēdz būt pārsātina ar sāli, cukuriem un taukiem. Šajā pašā laikā nabadzīgākajai sabiedrības daļai var neatlikt nekas cits, kā to turpināt iegādāties. Neveselīga diēta pasliktinās aptaukošanās problēmu visā pasaulē, kas būs "sava veida pandēmija pati par sevi", vēl teikuši Apvienoto Nāciju FAO (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) pārstāvji. Uz pārējo fona negatīvā ziņā tiek izcelta Apvienotā Karaliste, kur jau divām trešdaļām iedzīvotāju esot kādas liekā svara problēmas. Tas ir visvairāk Eiropā, ja neskaita Maltu.
Tiek norādīts, ka briti sevišķi mīl patērēt dažādus saldumus un tā saucamo "junk " pārtiku. Apvienotās Nācijas vēl norāda, ka pasaulē veselīga un barojoša pārtika jau līdz šim nav bijusi pieejama aptuveni trīs miljardiem cilvēkiem. Tautsaimniecībām strauji sarūkot un augot bezdarbam, šī problēma var vien saasināties.
Tāpat tiek lēsts, ka līdz šā gada beigām pasaulē hronisks bads varētu skart papildu 132 miljonus cilvēkus. Attīstītajā pasaules daļā gan lielākā problēma būšot tieši aptaukošanās.
Pieejamie dati liecina, ka šobrīd pasaulē cilvēku, kuriem ir liekais svars, ir vairāk nekā cilvēki, kuri cieš badu. Vēl tiek izcelts, ka Rietumvalstīs aptaukošanās problēma sevišķi izplatīta ir tieši zemāku ienākumu cilvēku grupu vidū, kuri attiecīgi arī pārsvarā iegādājas apšaubāmi veselīgu pārtikas produktus.
Bieži tiek norādīts, ka cilvēki ar aptaukošanās problēmām ir mazāk aizsargāti pret diabētu, sirds slimībām, insultu un arī vēzi. "Bloomberg" ziņo - pētījumi rādot, ka šādiem cilvēkiem ir paaugstināts risks piedzīvot smagu Covid-19 saslimšanu vai pat nāvi no šī vīrusa.
