Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.
LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.
Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.
LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.
Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.
Tāpat viņš atzīmē Centrālāzijas reģiona nozīmīgumu Latvijas tranzīta koridora uzturēšanā. "Latvija ir tikai daļa no reģionāla un globāla tirdzniecības koridora, tāpēc nacionāli lēmumi jāpieņem gan saskaņā ar Eiropas Savienības (ES), gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, lai neradītu pārrāvumus transporta koridoros un nenostādītu Latvijas uzņēmējus negodīgā konkurencē ar reģionālajiem partneriem," viņš papildina.
Asociācijā informē, ka sēdē iesaistītās puses sadarbības stiprināšanu ar Centrālāzijas valstīm apstiprināja kā būtisku, ņemot vērā, ka Eiropas-Centrālāzijas koridors ir viens no ES prioritārajiem sadarbības virzieniem transporta sektorā.
Kā atzīmē LSA, Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi ir gatavi sadarboties, lai mazinātu agresorvalstu kravu plūsmu un palīdzētu Ukrainai, piebilstot, ka tam būs nepieciešams laiks, finansiāls atbalsts un nozares cieša sadarbība.
Tāpat stividori norāda, ka sēdē apspriesta nozares tālākā darbība šajos ģeopolitiskajos apstākļos un lemts par intensīvāku sadarbību ostu un dzelzceļa uzņēmumu attīstības programmas izveidē ar mērķi dažādot kravu plūsmas, kā arī uzsvērta transporta sektora loma valsts ekonomikā.
Vēsturiski Latvijas transporta infrastruktūra ir savienota ar austrumu kaimiņiem, tāpēc sankciju ietekmē būtiski samazinājies kravu apjoms ostās, un drīz tās vairs nespēs uzturēt infrastruktūru, kas nepieciešama ne vien tranzītam, bet arī Latvijas ražotāju eksportam un izejvielu importam, pauž LSA, papildinot, ka tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt Latvijai svarīgo ostu un dzelzceļa nozari, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus Centrālāzijā un rietumu virzienā.
Kā uzsver LSA, ES ir vienota sankciju noteikšanā pret Krieviju, nosoda tās rīcību un dara visu iespējamo, lai pārstrukturētu darbību tā, lai sadarbību ar šīm valstīm samazinātu, tomēr lēmumiem, kas saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas sadarbības ierobežošanu jābūt sabalansētiem ar valsts ekonomiku, konkurētspēju un aizsardzību.
Visas pierobežas valstis aktīvi strādā, lai pārorientētos uz jauniem tirgiem, taču stratēģiski svarīgas piegādes pārtraukt nav droši un ekonomiski pamatoti, papildina asociācijā.
Asociācija pauž gandarījumu, ka, pateicoties sēdes iniciatoram Ekonomikas ministrijai (EM), notikusi pirmā saturiskā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde pēc ilga pārtraukuma, papildinot, ka iepriekš sēdē netika sasaukta jau vairāku gadu garumā, tādējādi daudzas kritiski svarīgas ostu problēmas nav savlaicīgi risinātas, kas patlaban radījis haosu un nekoordinētu rīcību nozarē.
Kā norāda asociācijā, pēdējo gadu laikā transporta nozares vadība Latvijā bijusi sadrumstalota - pašvaldības strādā pēc sava plāna, ostas cīnās par kravām, lai uzturētu infrastruktūru, bet valsts cenšas sabalansēt nodokļu politiku, aizsardzību un ekonomikas izaugsmi.
Bet starptautisko investoru piesaistei Ostu likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus patlaban no valdības puses atsauc pirms termiņa, radot neizpratni starptautisko partneru vidū un sašūpojot ostu biznesa vides pievilcību, papildina LSA.
Tāpat asociācijā uzsver, ka arī ostu pārvaldības reforma no valdības puses aizkavējusies jau vairākus gadus, radot neziņu par turpmāko darbību gan pašā ostā, gan ārvalstu investoru vidē. Savukārt vienota pilsētas, reģiona un valsts attīstības redzējuma trūkuma dēļ nenotiek pietiekama sadarbība starp ostām un pilsētu pašvaldībām, kā rezultātā kavējas integrēta ostu pilsētu attīstība.
LSA atzīmē, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kuru vada Ministru prezidente, ir pareizais formāts, kurā risināt šādus starpnozaru izaicinājumus, un asociācija cer, ka turpmāk transporta nozare, tostarp ar ostu attīstību saistītie jautājumi, vairs netiks atstāti pašplūsmā.
Jau vēstīts, ka Siliņa uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) un EM izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes Siliņa tviterī pavēstīja, ka sēdē pārrunāta Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu ietekme uz Latvijas transporta un loģistikas sektoru, kā arī šī sektora pārorientēšanas virzieni. Pēc sarunas viņa secinājusi, ka nozare esot gatava pārmaiņām.
Tādēļ viņa uzdevusi SM un EM divu mēnešu laikā izstrādāt plānu un iespējamos risinājumus. Tiks izveidota operatīvās vadības grupa, lai izveidotu nozares attīstības scenārijus un sniegtu priekšlikumus padomei par turpmāko rīcību, pavēstīja Siliņa.
Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.