No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.
Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.
Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.
Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.
Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.
Atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita rosinājumam noteikts, ka līdz 31.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredzēs vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Tajā arī vietējām kopienām būs jāparedz kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.
Tāpat akceptēts Levita rosinājums, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums. Arī tāds vēl būs jāizstrādā. Levits uzsvēris, ka tas nepieciešams iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.
Likumā ierakstīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi.
Noteikts, ka līdzfinansējums tiks piešķirts kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai kopā ar Ventspils novada pašvaldību, kā arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā.
Minēto projektu izstrādi līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.
Saskaņā ar pieņemto likumu no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija, aģentūrai LETA apstiprināja atbildīgās ATR komisijas priekšsēdētājs.
Attiecībā uz Ādažiem, Mārupi un Ķekavu tas likumā nav tieši ierakstīts, bet, kā skaidroja Plešs, likumā atbalstīta redakcija izveidota kopā ar Saeimas Juridisko biroju. Minētās pašvaldības, šo priekšlikumu skatot Saeimas komisijā, neizrādīja īpašu entuziasmu iegūt pilsētas statusu, norādot uz apgrūtinājumiem uzņēmumiem.
Pretēji iepriekš ATR komisijā lemtajam Saeima arī nolēmusi, ka Varakļānu novads tiks iekļauts Rēzeknes novadā.
Tāpat noteikts, ka topošā Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023.gada 31.decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns, to nosūtot izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai. Ropažu un Ādažu novada pašvaldībām pēc tam būs jālemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.
Noteikts arī, ka Latvijas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Likumā ierakstīts, ka Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ar tuvējo novadu būs jāveido kopīgas institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas attieksies uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Ventspils novada pašvaldību.
