Būvniecība un īpašums

Būvniecības nozares attīstības dzinuļi - ēku būvniecība un specializētie būvdarbi

Db.lv,10.11.2023

Jaunākais izdevums

Būvniecības produkcijas apjomi Latvijā palielinās trešo ceturksni pēc kārtas, informē Ekonomikas ministrija.

Šā gada 3. ceturksnī būvniecības izlaide pieauga par 16,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni (neizlīdzināti dati salīdzināmās cenās). Augšupeja ir vērojama arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības izlaide gada griezumā ir par 16,1% lielāka kā 2022.gada 3 ceturkšņos. Var redzēt, ka pasūtītāju aktivitātes pieaugums atspoguļojas labākos nozares rādītājos.

Aplūkojot būvniecības pamatgrupas, redzamas aktivitāšu pieauguma tempa atšķirības. 2023.gada ēku būvniecība un specializētie būvdarbi ir nozares attīstības dzinuļi. Inženierbūvniecībā aktivitātes ir pieaugušas ievērojami lēnāk.

2023.gada 3. ceturksnī ēku būvniecības pieauguma temps bija visstraujākais, palielinoties par 33,2%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu. Šajā periodā nedzīvojamo ēku segments noteica šīs pamatgrupas attīstības tempus.

Inženierbūvniecības apjoms 2023.gada 3. ceturksnī pieauga par 2,3%, salīdzinot ar 2022.gada 3. ceturksni. Šajā pamatgrupā saglabājas iepriekšējā ceturkšņa tendences. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu un pārējās inženierbūvniecībās (to veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība) aktivitātes pieaug, kuras tikai mazliet spēja kompensēt samazinājumu ceļu un dzelzceļu būvniecībā.

Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā bija par 16,6% lielāks kā 2022.gada 3. ceturksnī. Pieaugums vērojams visās pamatgrupas jomās, visstraujāk pieaugot ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas segmentam.

2023.gada 3. ceturksnī bija izsniegtas 1189 būvatļaujas, samazinoties par 8,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Līdzīga tendence redzama arī paredzamās platības dinamikā, šajā periodā samazinājums ir 10,3%.

Pašreizējā būvniecības nozares rādītāju pozitīvā dinamika ļauj optimistiski vērtēt to attīstību tuvākajā perspektīvā. Salīdzinoši strauji izaugsmes rādītāji nozarē ir sagaidāmi arī tuvākajos ceturkšņos, vienlaikus saglabājas dažādi izaicinājumi, tostarp, samērā augstais cenu līmenis un darbaspēka pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cildinājums koksnes izmantošanai būvniecībā

Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis,11.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Pētījums: būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai jāsalāgo procesi visā Latvijā

Db.lv,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,29.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi (LIBP) turpmāk vadīs Maija Dzirkale, informē Latvijas Būvuzņēmēju apvienība.

Padome ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies dažādi ar būvniecību saistīti uzņēmumi un speciālisti ar mērķi veicināt nozares ilgtspēju un arī nozares pārstāvju atbildību. Kā Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, tā arī Ilgtspējīgas būvniecības padomes mērķis ir sekmēt apritīgas un ilgtspējīgas ekonomikas ieviešanu būvniecības nozarē.

LIBP vadītāja Maija Dzirkale par galveno uzdevumu jaunajā amatā nosauc to tirgus dalībnieku apvienošanu, kuri grib saimniekot atbildīgi un būt ilgtspējīgi ne tikai domās, bet arī darbos. “Nekustamo īpašumu attīstītāji, būvniecības uzņēmumi, materiālu un konstrukciju ražotāji, kā arī projektētāji visā pasaulē iesaistās organizācijās, kas iestājas par ilgtspēju un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanu. Latvija nav izņēmums. Mums ir daudz atbildīgu būvniecības uzņēmumu, kam nav vienaldzīga būvniecības nozares ietekme uz vidi. Mēs gribam dot viņiem iespēju runāt un iestāties par savām vērtībām,” saka Maija Dzirkale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide pērn vietējā un ārvalstu tirgū bija 4,1 miljards eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Vietējā tirgū kritums bijis 7%.

Igaunijas būvniecības uzņēmumu ēku būvniecības vērtība pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 11% līdz 2,6 miljardiem eiro, bet civilās inženierijas būvniecības apmērs pieauga par 4% līdz 1,5 miljardiem eiro.

Statistikas analītiķi norāda, ka būvniecības izlaidi Igaunijā pērn ietekmēja pieaugošās būvniecības cenas, procentu likmju kāpums un patērētāju pārliecības kritums.

Ārvalstīs veikto Igaunijas būvniecības uzņēmumu darbu apmērs pagājušajā gadā veidoja 7% no kopējās būvniecības izlaides salīdzinājumā ar 5% 2022.gadā. Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide ārvalstīs pērn bija par 18% lielāka nekā 2022.gadā, pieaugot gan ēku būvniecībai, gan civilās inženierijas būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs,24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CLT Profi investē 450 000 eiro un palielina ražošanas jaudu par 30%

Db.lv,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais masīvkoka ēku ražošanas uzņēmums “CLT Profi” šī gada otrajā ceturksnī veicis 450 000 eiro investīcijas papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei, tādējādi palielinot krustām līmētu jeb CLT paneļu ražošanas jaudu par 30%.

Ņemot vērā koka ēku būvniecības industrijas attīstību Eiropā un Skandināvijā un arvien pieaugošo tirgus pieprasījumu, “CLT Profi” ieguldījis 450 tūkstošus eiro papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei ar mērķi gan būtiski kāpināt ražošanas jaudu, reaģējot uz nozares attīstību Eiropā, gan turpināt piesaistīt jaunus klientus jaunos eksporta tirgos.

“Neskatoties uz neskaidrību eksporta tirgos un būvniecības nozarē, pieprasījums pēc koka ēkām gan Eiropā, gan ASV turpina stabili pieaugt. Tādēļ, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju globālajos tirgos ilgtermiņā, investējam ražotnes paplašināšanā arī nenoteiktības laikos. Tas mums ļaus nekavējoties reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu un palielināt pasūtījumu izpildes apjomus. Turpinām darbu arī pie jauniem investīciju projektiem šā gada otrajā pusgadā, lai uzlabotu ražotās produkcijas kvalitāti, kā arī ieviestu ražošanā jaunus produktus,” stāsta “CLT Profi” īpašnieks un valdes loceklis Andris Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku būvniecība, kā arī to ekspluatācija dzīves ciklā ir būtisks CO2 izmešu avots, kuram laika gaitā būs būtiski jāsamazina sava izmešu pēda. Lai to panāktu, būs nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet, iespējams, nākotnē arī kādas soda sankcijas — papildu maksājumi.

Tādu ainu iezīmēja diskusija Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Lai arī par būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu Latvijā tiek minēts transports (automašīnas) un lauksaimniecība, tomēr būtiska ietekme attiecībā uz CO2 izmešiem bija, ir un būs ēkām. Tieši tāpēc ilgtspējīgas būvniecības tēma kļūs arvien karstāka. ”Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem, to racionālu izmantošanu, kas komplektā rada ilgtspējīgas ēkas, vēl jo vairāk, ja būves ir atbildīgas par 40% visas patērētās enerģijas, turklāt ēkas rada 36% ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā 75% Eiropas Savienībā esošo ēku nav energoefektīvas, un sagaidāms, ka 2050. gadā joprojām tiks izmantoti 85 - 95% pašreizējo ēku,” uz problēmas lielo multiplikatīvo ietekmi norādīja Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050 valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas būvniecība paša spēkiem vai jau gatava projekta iegāde: kuru ceļu izvēlēties?

Reklāmraksts,17.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com / Alena Darmel

Katram no mums ir sapnis par savu ideālo dzīvesvietu. Kāds vēlas dzīvot mierā un klusumā tādā privātmājā, kas atrodas tālu prom no burzmas, bet cits dod priekšroku visam, ko sniedz mūsdienīga infrastruktūra un labiekārtota vide lielpilsētās vai netālu no tām. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlies, vienmēr aktuāls ir jautājums par to, kas ir izdevīgāk: būvēt māju pašam vai tomēr pirkt jau gatavu un mēbelētu ēku. Raksta turpinājumā aplūkojam dažādus faktorus, lai palīdzētu Tev pieņemt pareizo lēmumu.

Būvēt pašam – vai labākais risinājums?

Privātmājas būvniecība ir nopietns lēmums, kam ir jābūt rūpīgi pārdomātam. Lai arī doma var šķist vilinoša vien tā iemesla dēļ, ka māju var būvēt tā, kā pašam patīk vislabāk, tomēr, lai viss izdotos tieši tā, kā iecerēts, jau laikus ir jāapzina dažādi riski, kā arī jāņem vērā būtiski faktori. Piemēram, īpašumā ir jābūt zemei un pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic būvprojekta saskaņošana. Pēcāk jāizvēlas kompetenti un uzticami meistari, jāiegādājas kvalitatīvi būvmateriāli, iespējams, jāpiesaista speciālists, kas palīdzēs radīt gaumīgu un skaistu iekārtojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru