Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) saredz nepieciešamību atslogot slimnīcas saistībā ar lielu būvniecības procesu vadību, aģentūrai LETA sacīja Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Komentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas plānus lūgt valdību atslogot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vadību no būvniecības jautājumiem, Zoldners sacīja, ka vēstule vēl nav saņemta.
Vienlaikus Ministru prezidente plānojot uzdot atbildīgajām ministrijām nākt klajā ar risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības procesus, meklēt to centralizēšanas iespējas.
"Slimnīcu pamata funkcija ir cilvēku ārstēšana, nevis lielu objektu būvniecības vadība," uzsver Siliņa.
LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja slimnīcas vadības prezentāciju par PSKUS būvniecības hronoloģisko norisi un projekta attīstību.
Deputāti vienojās vēstulē Ministru prezidentei lūgt valdību atslogot Stradiņa slimnīcas vadību no būvniecības jautājumiem.
Komisijas deputāti, kā arī Veselības un Finanšu ministrijas pārstāvji atzinīgi novērtēja PSKUS pagaidu valdes konstruktīvo darbu un risinājumu meklēšanu, vienlaikus komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un deputāte Ingrīda Circene (JV) atzina, ka būvniecība pēc būtības nav slimnīcas funkcija, tāpēc deputāti vērsīsies valdībā ar lūgumu meklēt risinājumu tam, lai PSKUS vadība no šī uzdevuma tiek atslogota. Tāpat deputāti uzskata, ka būvniecībai jānotiek ātrāk.
Kā ziņots, PSKUS vadība šogad atklātā konkursā meklēs jaunu A2 korpusa būvnieku.
Jaunais A2 ēkas Ģenerālbūvuzņēmējs tiks izvēlēts publiskā iepirkuma procesa gaitā atklātā konkursā, un iepirkuma rezultāti būs zināmi, vēlākais, līdz 2024.gada beigām. Plānots, ka jau nākamā gada janvārī jaunais būvnieks pārņems projekta būvniecību un to noslēgs, vēlākais, līdz 2026.gada beigām. A2 ēkas būvniecības turpināšanu finansēs gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), gan pati PSKUS un Latvijas valsts.
Saskaņā ar slimnīcas vadības iecerēm no 2024.gada marta līdz maijam ārkārtas sarunu procedūrā tiks izvēlēts un piesaistīts būvniecības uzņēmums, kas līdz gada beigām jaunā korpusa būvobjektā veiks neatliekamos būvdarbus, tostarp jumta un fasādes pilnīgu izbūvi, ieskaitot defektu novēršanu, pagrabstāvā ar pelējumu bojāto būvniecības materiālu un defektēto komunikāciju demontāžu, nokrišņu ūdens aizvadīšanas sistēmas izbūvi un ēkas uzturēšanu. Arī šo būvniecības posmu iecerēts finansēt dalīti, proti, no ERAF, valsts budžeta un PSKUS budžeta līdzekļiem. Projekta grozījumus Eiropas Komisijā plānots iesniegt 2024.gada 2.ceturksnī.
Patlaban slimnīca ir reģistrējusi sevi kā būvdarbu veicēju būvatļaujā, lai arī tuvākajos mēnešos no slimnīcas finanšu resursiem nodrošinātu ēkā atbilstošu mikroklimatu un drošumu, tostarp nepieciešamo temperatūru un apsardzi, kā arī veiktu steidzamos darbus, lai novērstu mitruma iekļūšanu jaunbūvē.
PSKUS, būvniekam atzīstot nespēju pildīt līgumsaistības, šogad 13.februārī lauza līgumu ar "Velvi". Savukārt 21.februārī pēc trīs stundu ilgām sarunām slimnīca pārņēma no "Velves" nepabeigto slimnīcas korpusu.
