E-komercija – paradumu maiņa ir notikusi

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

“Covid-19 ir veicinājis paradumu maiņu, un tā ir notikusi. Par to liecina globālie skaitļi. Piemēram, mūsu sadarbības partneris Alibaba, kas ir viens no lielākajiem digitālajiem tirgiem pasaulē, pirms diviem mēnešiem organizēja izpārdošanu, sasniedzot 75 miljardus dolāru lielu apgrozījumu nedēļas laikā. Mums tajā ir jāmāk piedalīties, ja gribam būt biznesā,” tā M. Vilcāns.

Latvijas Pasts vairs neizceļ pasta funkcijas, tam ir pakomāti, paciņu piegāde DUS Circle-K, kā arī kurjeru piegādes. Visi šie kanāli tiek izmantoti e-komercijā. Tā ir pasta darbības redzamā daļa, bet ir vēl neredzamā. Pērn uzņēmumā notikusi infrastruktūras jaudas celšana, automatizēta sūtījumu šķirošanas līnija, kas nozīmē paku dimensiju automatizētu mērīšanu, svēršanu, šķirošanu un nosūtīšanu.

“Tas noteikti palielinās mūsu konkurētspēju,” sacīja M. Vilcāns, piebilstot, ka uzņēmums Printful ražo tieši Latvijā tāpēc, ka pasts var nodrošināt sūtījumus un piegādi visā pasaulē. Printful atrodas netālu no Latvijas Pasta pie lidostas Rīga. Tāpat uzņēmums atbalsta 220.lv Marketplace darbību, gan piegādājot paciņas klientiem, gan ražotāju devumu uz noliktavām.

Šķirotājs un prece

SSI Schaefer ir kompānija, kas nodarbojas ar noliktavu aprīkojuma un loģistikas sistēmu piegādi noliktavām, kas nodrošina e-komercijas pasūtījumus. Viens no piemēriem, kas ieviesis jaunās paaudzes metodes noliktavās uzņēmuma kapacitātes audzēšanai, ir jau minētais Latvijas Pasts, tomēr kopumā par risinājumiem un iespējām sistēmisku priekšstatu sniedza SSI Schaefer Pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Krūtkrāmelis.

“Galvenais e-komercijas izaicinājums ir laiks. Sistēmām jāspēj ātri apstrādāt lielu pasūtījumu skaitu. Pasūtījuma atlases laiks aizvien tiek samazināts. Pandēmijas laikā pamatproblēma uzņēmumos bija šķirošanas kapacitāte,” tā J. Krūtkrāmelis.

Loģistikas speciālists, atklājot vakardienas un rītdienas atšķirību, uzsver, ka iepriekš centrā bija veikals, taču tagad tas ir pircējs. Būtiska piebilde –kļūdas faktors sistēmā, kad pircējs pats nepaņem preci plauktā un tā vēlāk tiek nosūtīta atpakaļ, ir daudz dārgāks nekā klātienes veikalā. Tās ir gan izmaksas, gan zaudēts laiks. Runājot par veiktspēju, kuras trūkumus atklājis Covid-19, J.Krūtkrāmelis norāda, ka, jo lielāka ir noliktava, jo vairāk tajā manuālu procesu un cilvēku darba, jo tā ir dārgāka.

“Latvijā un Baltijā ierastais veids, ko lieto 99% gadījumos noliktavās, – operators dodas pie produkcijas, sāk no sākuma un iziet cauri plauktu sistēmai, savāc visu nepieciešamo un atgriežas konsolidācijas vietā, kas prasa daudz laika. Otra metode, kas ir e-komercijai krietni vien atbilstošāka, – produkcija pienāk pie operatora un viņš savu laiku patērē konsolidācijai, komplektē pasūtījumu, iepako, uzlīmē marķieri,” atklāj J. Krūtkrāmelis.

Vidējā darbinieka kapacitāte, izmantojot pirmo darba metodi, ir 50 līdz 70 vienumu stundā, neskaitot to, ka vēl jāveic pasūtījumu iepakošana. Savukārt, šo pašu sistēmu organizējot un pielietojot zonētu darbu noliktavā, ir iespēja iegūt teju trīs reizes lielāku kapacitāti. Tas ir praktisks piemērs par kādu Latvijas uzņēmumu, kurā risinājumi tika ieviesti vecajā standarta atlases sistēmā.

220.lv – Latvijas Amazon

“Pērnā gada pavasarī, kad valsti skāra pirmais pandēmijas vilnis, 220.lv uzrādīja pārdošanas apjoma pieaugumu par 40%, salīdzinot ar to pašu laika periodu gadu iepriekš. Iepirkšanās tiešsaistē kļuva par cilvēku ikdienas sastāvdaļu, lai droši, ātri un ērti iegūtu visvairāk nepieciešamās preces. Vienlaikus, kamēr e-komercijā Covid-19 pandēmija ir pavērusi jaunas iespējas, tikmēr citos sektoros ir nācies pieņemt grūtus lēmumus. Straujā klientu pāreja no tradicionālās uz tiešsaistes iepirkšanos uzņēmējiem lika pieņemt ātrus lēmumus attiecībā uz biznesa stratēģijas pārveidošanu. Raksturīgi, ka klientu uzmanības piesaistei maziem un vidējiem uzņēmumiem nereti trūkst apgrozāmā kapitāla, lai atvērtu savu e-veikalu un veicinātu zīmola atpazīstamību. Pievienošanās jau zināmai un funkcionējošai e-komercijas platformai, piemēram, 220.lv Marketplace, ļauj turpināt uzņēmējdarbību un klientiem nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi. Pērn no labākās vietas pirkumu veikšanai mēs pārtapām arī par labāko vietu tirdzniecībai, lai palīdzētu uzņēmējiem, kam nepieciešami papildu kanāli klientu sasniegšanai. Joprojām augošie rezultāti pierāda platformas efektivitāti,” norāda Kārlis Ozols, 220.lv Marketplace Pārdošanas vadītājs.

K. Ozols uzsver, ka pēc būtības 220.lv tīmeklī piedāvā to pašu, ko iepirkšanās centri vai tirgi. Proti, raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa, Marketplace koncepts ļauj uzsākt uzņēmējdarbību e-vidē ievērojami ātrāk, jo uzņēmējs pievienojas jau funkcionējošai platformai, kas neprasa lielas investīcijas tehnoloģiju, loģistikas un klientu servisa jomā. Šīs funkcijas nodrošina 220.lv, tirgotāja pārziņā atstājot pilnvērtīga preču saraksta sagatavošanu. Tikmēr pircēju ieguvums ir plašs un daudzveidīgs sortiments vienuviet, drošs norēķinu veids, ātru piegāžu dažādība un augsti klientu apkalpošanas standarti. Pašreiz tirdzniecības centram internetā 220.lv Marketplace ir pievienojušies jau vairāk nekā 550 jaunu veikalu no Latvijas, savukārt, apskatot Pigu Grupas kopējos rādītājus, platformā tirgojas jau 2000 pārdevēju Baltijas mērogā. Jaunajiem tirgotājiem tā ir iespēja par vairākām reizes paplašināt savu potenciālo klientu loku, pārdodot produktus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, izmantojot jau labi attīstītu loģistikas sistēmu.

Omniva izaugsme – 64%

Omniva kurjeri un šķirotāji pandēmijas laikā 2020. gadā ir strādājuši 24 stundas diennaktī. Iepriekš Omniva priecājās, ka 2019. gads ar izaugsmi 31% ir visu laiku lielākais pieaugums, bet 2020. gads ir pārspējis izaugsmes rādītāju, sasniedzot 64%, skaitļos tas ir 6,4 miljonus eiro liels apgrozījuma pieaugums. Klientu interese par pakomātu pakalpojumiem bija pastiprināta, un gada nogalē veidojās sastrēgumi.

“Izaugsmi 2020. gadā ir sekmējis tieši Latvijas tirgus, Latvijas uzņēmēji, mazie tirgotāji un privātpersonas. Interneta veikalu skaits, kas izmanto Omniva pakalpojumus, gada laikā ir pieaudzis par vairāk nekā 1000 veikaliem. Tas parāda, ka tiešām ir īstais laiks uzsākt savu e-komercijas lietu,” atzīst Omniva vadītāja Beāte Krauze–Čebotare, piebilstot, ka jaunu interneta veikalu atklāšana turpinās un ik dienu tiek saņemti jauni sadarbības pieteikumi.

Otrs būtisks izaugsmes iemesls ir privātpersonu sūtījumi, jo pandēmijas laikā braukt pie tuviniekiem nebija iespējams un daudzi izmantoja iespēju dāvanas tuviniekiem nosūtīt ar Omniva starpniecību.

Pēc Omniva novērojuma, mājsaimniecības preces ir lielākais segments, ko cilvēki visvairāk pērk tīmeklī. Otrajā vietā ierindojas pārtika. Omniva gadījumā nav runas par pārtiku, kas līdzinās Rimi vai Barbora piedāvājumam, bet gan mājražotāju produkcija. Trešajā vietā ierindojas grāmatas un hobiju preces. Tālāk seko apavi, apģērbi un aksesuāri, elektropreces un citas. Elektropreču piegādes strauji pieauga tieši pēc paziņojuma, ka jaunāko klašu skolēni nevarēs mācīties klātienē. “Visticamāk, šis valdības lēmums veicināja iegādāties papildu ierīces bērnu apmācībai, jo dators bija nepieciešams vecākiem skolēniem, kuriem arī jāmācās,” uzsver Beāte Krauze – Čebotare.

Kopumā pandēmijas ierobežojumi skaidri atspoguļojas Omniva darbībā, un proporcionāli ierobežojumiem ir augusi arī pakomātu noslodze.

Pārtika ar piegādi

Viens no pandēmijas laika izaicinājumiem gan tirgotājiem, gan arī pircējiem bija tīmeklī pasūtītās pārtikas piegādes. Viens no spēlētājiem tirgū ir Rimi veikalu ķēde, kas ar saviem novērojumiem dalījās seminārā.

Rimi Baltic Digitālās attīstības direktore Liene Perija norāda, ka pārtikas piegādēs klientu kļuvis daudz vairāk un attālinātu pasūtījumu veikšanu izvēlas aizvien vairāk cilvēku, kā galveno motīvu minot laika ekonomiju.

“Pēc pirmā pandēmijas viļņa aptuveni 25% vai ceturtā daļa bija iegādājušies pārtikas preces internetā pēdējā mēneša laikā,” norāda L. Perija, uzsverot, ka pirms pandēmijas tikai 0,5% pārtikas Latvijā tika pirkta internetā.

Pārtikas iegādei tīmeklī nav vecuma ierobežojumu, proti, to izmanto gan jaunāki, gan vecāki cilvēki, gan sievietes, gan vīrieši. Arī pircēju ienākumu līmenis ir dažāds.

Rimi veikalu ķēde daudz pētījusi pircēju vēlmes un gaidas. “Cilvēki vairs neuztraucas par to, ka nespētu realizēt maksājumu internetā vai nemācētu atrast mājaslapu, bet gan bažījas par produktu kvalitāti, par to, vai viss būs tāds, kā izskatās fotogrāfijā. Ir praktiskas bažas – vai biezpiena sieriņš nebūs samīcīts, vai olas nebūs ieplīsušas utt. Būtiski, lai cilvēki varētu iegādāties arī kvalitatīvu saldētu pārtiku, piemēram, lai piegādātais saldējums nebūtu izkusis. Otrkārt, cilvēki vēlas saņemt pasūtīto pārtiku pēc iespējas ātrāk. Uz to arī fokusējamies interneta tirdzniecībā,” sacīja L. Perija.