Jaunākais izdevums

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Šogad pirmo reizi sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju tika pasniegts apbalvojums “Gada izaugsme” par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. To saņēma augsto tehnoloģiju uzņēmums “HansaMatrix”, kas audzis tostarp ar ALTUM finansēto Latvijas izaugsmes kapitāla fondu palīdzību, radot 230 jaunu darbavietu un labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

““Gada investors 2020” laureātu un balvai nominēto investoru paveiktais apliecina, ka Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas izaugsmei arī krīzes apstākļos. Investori ir veikuši nozīmīgus darījumus, kas stiprina mūsu ekonomiku, rada jaunas darbavietas, produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tā sekmējot Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Mūsu uzdevums ir turpināt darbu un radīt investīcijām pievilcīgu vidi, lai varam pārvarēt krīzes sekas un piedzīvot ekonomikas uzrāvienu,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“2020. gadā privātie investori, tajā skaitā LatBAN biedri, 20 projektos investējuši 1 800 000 eiro, galvenokārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), ražošanas un elektronikas nozarēs. Biznesa eņģeļi ir gatavi investēt konkurētspējīgās, kvalitatīvās jaunuzņēmumu idejās. “Gada investors 2020” laureāti apliecina, ka spējam krīzi izmantot kā iespēju, reaģējot uz situāciju un attīstot šī laika pieprasījumam atbilstošus produktus un pakalpojumus,” uzsver LatBAN valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks.

“Gada investors 2020” laureāti privāto investoru jeb biznesa eņģeļu sektorā:

  • Apbalvojumu “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmis Kārlis Cerbulis par 90 000 eiro investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”.
  • Nominācijā “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas apbalvota deviņu investoru apvienība (Rauls Viktorovs, Raivis Kakānis, Normunds Bergs, Juris Grišins, Roberts Idelsons un citi) par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “IPAS INDEXO” akciju pārdošanas darījumā.
  • LatBAN valdes virzīto apbalvojumu “Gada nozares atbalstītājs” saņēma Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija par ilggadēju sadarbību investīciju vides attīstībā Latvijā.

“Izaugsmes kapitāls ir atbilde uz jautājumu, kur ambicioziem uzņēmējiem meklēt finansējumu inovatīvām, drosmīgām idejām un saņemt atbalstu straujai biznesa izaugsmei. Neskatoties uz izaicinājumiem, pērn Latvijā reģistrētie fondi veikuši interesantas investīcijas galvenokārt biznesa pakalpojumu, elektronikas, IKT un ražošanas nozares uzņēmumos. 2020. gadā arī izdarītas izmaiņas likumdošanā, kas Latviju padara par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Baltijas un starptautiskajā mērogā – akciju (daļu) opciju piešķiršanas tiesības šobrīd ir arī SIA, tajā skaitā jaunuzņēmumu vai citu strauji augošu uzņēmumu darbiniekiem. Tāpat izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā ļaus pensiju plāniem aktīvāk investēt izaugsmes kapitāla fondos,” teic LVCA valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

“Gada investors 2020” laureāti investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā:

  • Apbalvojumu “Gada investīcija” saņēmis “INVL Baltic Sea Growth Fund” par investīciju vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.
  • Nominācijā “Gada pārdošana” par darījuma apjomu, rezultātu un ietekmi uz izaugsmes kapitāla nozares attīstību balvu ieguvis “FlyCap” par 100 % “Mailigen” daļu pārdošanas darījumu Igaunijas uzņēmumam “Pipedrive”;
  • Apbalvojums “Gada finanšu konsultants” par sniegto konsultāciju apjomu, rezultātu un nozīmi otro gadu pēc kārtas pasniegts “Callidus Capital”, šoreiz par akcionāru konsultācijām ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INDEXO” pircēju piesaistei un darījuma organizēšanai.
  • Apbalvojumu “Gada juridiskais konsultants” par sniegto konsultāciju apjomu, rezultātu un nozīmi saņēmis “COBALT” par pro bono juridisko atbalstu grozījumu Komerclikumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izstrādes un pieņemšanas procesā, kas turpmāk ļauj piešķirt akciju pirkuma tiesības ne tikai darbiniekiem AS, bet arī SIA (tostarp jaunuzņēmumu vai citu strauji augošu uzņēmumu) darbiniekiem, kā arī par konsultācijām “Coffee Address” kafijas automātu nomas un servisa uzņēmuma “Kafe Serviss” iegādē un par konsultācijām “Capital300” un “Chalfen Ventures” par piecu miljonu eiro ieguldījumu Latvijas jaunuzņēmumā “Lokalise”.
  • Apbalvojumu “Gada nozares atbalstītājs” otro gadu pēc kārtas saņēma Reinis Znotiņš un Gatis Eglītis par atbalstu grozījumu pieņemšanā Komerclikumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Valsts fondēto pensiju likumā, kas ļaus pensiju plāniem vairāk investēt izaugsmes kapitāla fondos.

Iniciatīvu “Gada investors 2020” atbalsta Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kas riska kapitāla fondos investē resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TransferWise apgrozījums aug par 70%

Anda Asere, 23.09.2020

"TransferWise" dibināji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora attīstība nākamajā gadā būs atkarīga no situācijas ekonomikā, aģentūrai LETA sacīja "Luminor Bank" Latvijas filiāles vadītāja Kerli Gabrilovica.

"Kopumā nozares attīstība būs atkarīga no ekonomiskās izaugsmes un globālo banku attīstības tendencēm," teica Gabrilovica.

Viņa atzīmēja, ka šis gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm, bija sarežģīts. "2020.gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm un iedzīvotājiem, ir bijis ekonomiski sarežģīts un neparedzams laiks," sacīja Gabrilovica, piebilstot, ka viens no pandēmijas pozitīvajiem ieguvumiem ir strauja digitālo iemaņu apgūšana.

Viņa arī minēja, ka pēdējos gados finanšu sektors daudz strādājis pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prakses ieviešanas un ilgstošas klientus izglītošanas. "Šodien jau novērojam, ka klienti izpēti uztver par sadarbības neatņemamu sastāvdaļu, ko veicinājuši arī skaidrāki mehānismi pārkāpumu apkarošanā," piebilda Gabrilovica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gada Latvijas krīžu Top10

Db.lv, 28.01.2021

1. Spriedumā par Zolitūdes traģēdiju tiesa ar blakuslēmumu norāda uz prokuratūras neprofesionalitāti (7,15)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu pēc kārtas ir izveidots Latvijas krīžu Top 10, kura mērķis ir konstatēt un izanalizēt gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē.

Topa izveidē vērtēti 22 aizvadītā gada notikumi, kas nebija tiešā veidā saistīti ar COVID-19 un tā izraisīto pandēmiju. No tiem tika atlasīti 15, kuri tika piedāvāti izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Topā iekļauti 10 notikumi, kas ieguva visaugstāko vērtējumu.

2019. gada Latvijas krīžu Top10 

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos...

“Lai arī COVID-19 izraisītā pandēmija pasaulē un Latvijā ir lielākā krīze daudzu desmitgažu laikā, mums likās interesanti paraudzīties uz notikumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar to. Mēs vēlējāmies izvērtēt pārējās norises mūsu valstī un sabiedrībā laikā, kad visa uzmanība ir pievērsta vienam notikumam,” teic viens no topa veidotājiem, krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.

2020.gada Latvijas krīžu Top10 skatiet galerijā (vieta/notikums/iegūtais vērtējums)!

Topa izveidē piedalījās krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre, PhD (London), LU asociētais profesors Daunis Auers, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante Anita Gaile, Mediju Tilts Public Affairs direktors Filips Rajevskis, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja Lita Grafa, 4finance Grupas Personāla direktore, RBS pasniedzēja Daiga Ērgle un finansists un investors Māris Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdz ātrāk noslēgt līgumu

Anda Asere, 11.09.2020

"Juro" dibinātāji Ričards Īans Meibejs (Richard Ian Mabey) (no kreisās) un Pāvels Kovaļevičs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investors "Baltic RE Group", kas specializējas nekustamo īpašumu ar pievienoto vērtību portfeļu veidošanā un pārvaldīšanā Baltijā, no SIA "Tet" iegādājies administratīvo ēku Rīgas centrā, Citadeles ielā 9A.

1100 m2 lielā trīs stāvu ēka, kas celta 1965. gadā un daļēji atjaunota 2014. gadā, atrodas uz vairāk nekā 2000 m2 zemes. Īpašums iegādāts e-izsolē 26. augustā.

Tet izsolīs vairākus nekustamā īpašuma objektus 

Pārskatot uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli, tehnoloģiju un...

Kopš 2008. gada "Baltic RE Group" darbības modelis paredz vēsturisku ēku iegādi aktīvākajās tirdzniecības ielās un stratēģiski nozīmīgos punktos un kvalitatīvus šo namu renovācijas darbus, pēc tam iznomājot telpas maksātspējīgiem nomniekiem.

""Baltic RE Group" iegādājoties ēku Citadeles ielā 9A, tiks labiekārtota vēl viena vieta pilsētas centrā, kas galu galā kļūs par biroju centru ar skatu uz parku un teritoriju Rīgas pilsētas kanāla krastā," komentē Anžela Koļesņikova, partnere un investīciju nodaļas direktore "Colliers International" Baltijas valstīs.

Džovanni dalla Dzonka (Giovanni dalla Zonca), "Baltic RE Group" izpilddirektors un dibinātājs, pauž: "Ņemot vērā svarīgas izmaiņas, kas notiks biroju sektorā, mēs esam iecerējuši ieviest Latvijā pilnīgi jaunu koncepciju. Mēs jau sen meklējam īpašumu ar šīm īpašībām, kur var izveidot novatorisku piedāvājumu, lai labiekārtotu darba telpas vēl radošāk, lai tajās būtu patīkami atrasties un strādāt. Īpašumam Citadeles ielā ir priekšrocības: to ieskauj zaļā vide, un mēs atjaunosim piestātni blakus kanālam, kur tiks izveidota vieta atpūtai. Renovācijas projekta koncepcija tiks prezentēta novembrī, taču esam jau izlēmuši par biroju ēkas nosaukumu: tā sauksies "Il Giardino"."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienradžu veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums

LETA, 12.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27 , Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā atrodas 5 minūšu attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no 3 fasādes daļām ar logiem - gaišas telpām ar kopējo platību 2697 kv.m. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināta komforta viesmīlības zīmola "Accor" grupa parakstījusi līgumu ar Luksemburgas holdingu "Financiere Le Rachinel Sarl" par jaunas viesnīcas atvēršanu Rīgā šogad oktobrī, informēja "Accor" pārstāvji.

Jaunā viesnīca atradīsies Rīgas centrā, renovētā ēkā, kas ir celta 20.gadsimta sākumā, un kurā agrāk atradās viesnīca "Valdemar's Riga Hotel".

Pēc renovācijas, kas tiks pabeigta 2022.gadā, viesnīca darbosies ar "Accor" grupas "Tribe" zīmolu.

Jaunajā viesnīcā būs pieejami 83 numuri, restorāns, bārs, sauna, konferenču telpas un autostāvvieta. Viesnīcas investors ir "Accor" grupas ilgtermiņa partneris - "Financiere Le Rachinel Sarl".

"Accor" grupa plāno tuvākajā nākotnē atvērt vairāk nekā 50 "Tribe" viesnīcas visā pasaulē. Savukārt nākamajos piecos gados visā pasaulē plānots atvērt kopumā 150 jaunas viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēsturiskais Rīgas Piensaimnieka ražošanas komplekss meklē investoru

Monta Šķupele, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA "Rīgas Piensaimnieks" pievienošanas AS "Rīgas piena kombinātam" ("Food Union" grupa), ražošana no rūpnīcas Valmieras ielā pārcelta uz AS "Rīgas piena kombināts" teritoriju Bauskas ielā, līdz ar to iegādei pieejamas bijušās rūpnīcas ēkas un zeme.

Objekta pārdošanu uzticēts veikt nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumam SIA "InSign". Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, automašīnu novietošanas iespējas teritorijā un salīdzinoši plašās attīstības iespējas, īpašums ir labi piemērots tirdzniecības apbūves, noliktavu un ražotnes attīstīšanai, uzskata uzņēmuma partneris un komercīpašumu speciālists Armands Broničs.

Īpašums Valmieras ielā atrodas Rīgas pilsētas centrā, kas jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Īpašumam ir 4,65 hektāru liels zemes gabals, kuru jaunais investors var veiksmīgi izmantot un attīstīt atbilstoši saviem biznesa plāniem un iecerēm.

Saskaņā ar spēkā esošo Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, īpašums atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju un daudzveidīgām komerciāla rakstura un publiskām funkcijām teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru