Jaunākais izdevums

Labi zināmā atziņa, ka «pastāvēs, kas pārvērtīsies», attiecināma arī uz uzņēmējdarbību, kur pārmaiņas un to vadīšana ir viens no līderu svarīgākajiem uzdevumiem. Pieņemot, ka pārmaiņu mērķis ir uzņēmuma rādītāju uzlabošana un tās tiek ieviestas pakāpeniski, kas jāievēro, lai sasniegtu rezultātu un neapstātos pusceļā? Biznesa konsultants Stīvens Ārčers personāla vadības forumā HR Zone uzskaita piecas lielākās kļūdas pārmaiņu ieviešanā un kā no tām izvairīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pārmaiņas «izgāž» darbinieki vai vadība? Zelta likumi veiksmīgai pārmaiņu vadībai

Ieva Kukule, komunikācijas un korporatīvo attiecību eksperte, 22.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā īpaši izteikti novērojama organizāciju cīņa ar ārējiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, kas ne vienam vien uzņēmuma vadītājam lika pieņemt lēmumus par finanšu un organizācijas struktūru optimizāciju, darbinieku skaita un atalgojumu samazināšanu, darbinieku rotāciju, uzņēmumu apvienošanu vai jaunu darbības sistēmu ieviešanu. Īsāk sakot, bija un joprojām ir jāievieš pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Māris Mančinskis - par Swedbank vadīšanu, naudas ieguldīšanu un hobijiem

Kristīne Stepiņa, Žanete Hāka, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados lielāko banku trijnieks ir mainījies, taču lielākās bankas godu stabili šajā laikā saglabājusi a/s Swedbank

Tā spējusi izkuģot caur pārmaiņu vējiem finanšu sektorā. Krīzes laikā bankai nācās saskarties ar ievērojamu zaudēto kredītu apmēru un atvēlēt aizvien lielākus līdzekļus dažādu regulatoru prasību īstenošanai, taču kredītiestāde spējusi tikt ar tiem galā un patlaban ir lielākā banka Latvijā gan aktīvu, gan klientu, gan peļņas ziņā.

A/s Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis banku vada no Saules akmens visaugstākā punkta – ērta biroja ar fantastisku panorāmu ēkas 24. stāvā. Lai nezaudētu formu, viņš apgūst cīņas sporta veidu džiu džitsu (jiu jitsu), spēlējas ar akcijām pasaules fondu tirgos un nākamajā vasarā plāno braukt uz darbu ar velosipēdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijā līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi

Viktors Bolbats - Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītais 2018.gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā.

Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Aizvien lielāku nozīmi arī 2019.gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.

Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā Baltic International Bank strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.Piemēram, Baltic International Bank akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas – TAX3 pārstāvjiem Latvijas finanšu sektora uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informēja par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari.

Trīs pārmaiņu gados FKTK vadībā kopš 2016. gada ir notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās.

TAX3 delegācijas dalībnieki novērtēja Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu. Šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās – 20%.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa veidošanā Latvijā. Ir paveikts liels darbs, jo īpaši pēdējo četru mēnešu laikā tieši risku mazināšanā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu. Ja 2015. gadā Latvijas bankās vietējo un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu noguldījumi veidoja vien 65%, tad patlaban tie jau ir 90%. Savā ziņā pēdējos gados saistībā ar klientu struktūru esam radikāli pārveidojuši to, kas tika uzbūvēts 25 gados. Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tiek iestrādāts tagad biznesa stratēģijās. Nav vairs iemesla runāt par riskantas naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka nevaram to izkontrolēt. Fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas banku sektorā FKTK vadībā konsekventi turpināsies. No mūsu banku puses transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iestrādāšanu to nākotnes darbības stratēģijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu vadībā uzņēmumā ir būtiska komunikācija, taču vadītājam ir jābalansē starp pārspīlēšanu un vienaldzību, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB Akadēmijā Drosme pārmaiņu vadībai atzina eksperti, rodoties baumām, nevajadzētu katru teikumu atspēkot ar milzīgu pretspēku, taču tajā pašā laikā, ignorējot tās, vadītājs parādīs, ka nekontrolē situāciju. Tāpat negatīvi nevajadzētu uztvert darbinieku kritiku, jo tas nozīmē, ka viņi vēlas iesaistīties procesos; vairāk jāsatraucas, ja no viņu puses ir klusums

« Savas karjeras laikā man ir veicies būt pārmaiņu centrifūgā, kas ir nogurdinoši, bet tajā pašā laikā aizraujoši, un man ir bijusi iespēja pārmaiņu procesos piedalīties gan kā darbiniekam, gan kā konsultantam, gan kā vadītājam,» stāsta sabiedrisko attiecību aģentūras Repute/A Weber Shandwick affiliate valdes priekšsēdētāja Iveta Dzērve (Antonišķe).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nosaukta DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda

Žanete Hāka, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā viesosies ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma bijušais līderis Antonio Fernandess

Dienas Bizness, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm jauno stratēģiju balstīs trīs virzieni

Māris Ķirsons, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām izstrādās jaunu uzņēmuma nākamo 5 gadu darbības stratēģiju, kura balstīsies uz trīs vaļiem: esošo zāļu failu sakārtošanu, lielāku atdevi no meitas kompānijām un jaunu produktu izstrādi

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis, kurš iepriekš vairāk nekā 16 gadus strādājis banku nozarē. Viņš atzīst, ka svarīgākais uzdevums ir izstrādāt nākamo gadu darbības stratēģiju. «Olainfarm nav vienkārša kompānija. Latvijas mērogiem tas ir liels uzņēmums ar labām nākotnes perspektīvām, tajā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku,» vērtē L. Macijevskis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma vadībā nonācis brīdī, kad tā akciju cena turpināja savu lejupslīdi. «Šobrīd ir izdevies apturēt uzņēmuma akciju vērtības kritumu,» tā L. Macijevskis. Viņš nenoliedz, ka ieguvēji ir tie, kuri pirka uzņēmuma akcijas, kad tās bija vislētākās. Taču bija un joprojām pastāv jautājums gan no akcionāriem, gan sadarbības partneriem: kas notiek Olainfarm?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm.

Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies Eiropas Savienības un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saņemot FKTK uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītāju Aivaru Gribustu

Lelde Petrāne, 03.02.2017

80.-to gadu sākums Latvijas Universitātes Fizmatu diskotēkas «DiskoPifs» sastāvā. Sarīkot aizrautīgu deju pasākumu, būtu prieks joprojām. Sajūtas īstenoju mašīnā, «Spotify» listi uzgriežot skaļāk, ja braucu viens, un ceļošana Lielvārde – Rīga – Lielvārde sanāk bieži.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK padomes locekļa amatam apstiprināšanai Saeimā virza Černaju-Mežmali

Lelde Petrāne, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile FKTK padomes locekļa amatam apstiprināšanai Saeimā virza Kristīni Černaju-Mežmali, kura no 2019. gada 15. jūlija līdz S. Purgailes apstiprināšanai amatā – 2019. gada 24. oktobrim pildīja FKTK priekšsēdētāja amata pienākumus.

Černajas-Mežmales kandidatūru saskaņojis finanšu ministrs un Latvijas Bankas padome.

FKTK priekšsēdētāja S. Purgaile komentē: «K. Černaja-Mežmale FKTK pārmaiņu posmā sekmīgi nodrošinājusi iestādes darba nepārtrauktību, tostarp profesionāli nodrošinot izaicinājumiem pilno FKTK darbu saistībā ar Moneyval pasākumu plāna ieviešanu, AS «PNB Banka» darbības apturēšanu, garantētās atlīdzības izmaksu organizēšanu un maksātnespējas procesa uzsākšanu. K. Černajas-Mežmales profesionālā pieredze un personības īpašības būs vērtīgs papildinājums FKTK padomes darba nodrošināšanā. Mans un viņas redzējums par FKTK nākotnē veicamajiem darbiem ir līdzīgs, kas ir ļoti svarīgi spēcīgas komandas veidošanā un pārmaiņu vadībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar publikāciju oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» Valsts kanceleja piektdien izsludinājusi pieteikšanos uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatu.

Atklātajā konkursā pretendenti var pieteikties līdz 12.augustam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī viņam jāatbilst normatīvajos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. FKTK padomes priekšsēdētāja amatam var pretendēt Latvijas pilsonis, kurš ieguvis vismaz maģistra vai tam pielīdzināmu grādu ekonomikas, finanšu vadības vai tiesību zinātņu jomā.

Tāpat tiek prasīta vismaz piecu gadu darbības pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā, kā arī finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: FKTK vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Guļbaļķu māju ražotājs Dores fabrika piedzīvojis finanšu rādītāju kritumu

LETA, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka māju ražotājs SIA Dores fabrika pērn piedzīvojis 43% apgrozījuma kritumu, kā arī zaudējumu palielināšanos, ko vadība skaidro ar krasu eksporta tirgus samazināšanos vienā no galvenajiem eksporta tirgiem - Krievijā.

Kā liecina Firmas.lv dati, uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,94 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet zaudējumi pieauga līdz 275 458 eiro salīdzinājumā ar 59 917 eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums saistīts ar krasu tirgus samazināšanos Krievijā. Izvērtējot pārdošanas rezultātus Vācijā, Francijā, Norvēģijā un Latvijā, secināts, ka tajos pārdošanas apjomi pieauguši vidēji par 8-10%. Vienlaikus saistībā ar straujo Krievijas ekonomikas recesiju un valūtas vērtības kritumu pieprasījums no šī mērķa tirgus strauji krities, kas atstāja negatīvu ietekmi uz sabiedrības kopējo apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru