Eksperti

7 soļi, kas sekmē uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanu

Sergejs Volvenkins, LU doktorants (spec.: MVU konkurētspējas paaugstināšana), 18.10.2010

Jaunākais izdevums

Mani kolēģi, draugi un uzņēmēji bieži man vaicā, vai reklāma vai cita komunikācija sekmē kompānijas konkurētspējas palielināšanu. Domāju, ka šo jautājumu viņi man uzdod ne tāpēc, ka es sniedzu mārketingu atbalstu uzņēmējiem, bet tāpēc, ka pētu Latvijas Universitātes doktorantūrā mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas jautājumus.

Protams, komunikācija var sekmēt konkurētspējas paaugstināšanu, bet ir jāatceras, ka tas ir tikai viens no faktoriem un ja tēmē tikai uz reklāmu un PR, tad gūt panākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti.

Tā kā šis temats izsauc diezgan lielu interesi daudzu uzņēmēju vidū, ar kuriem es komunicēju, tad es domāju, ka šis jautājums var būt interesants tāpat arī cilvēkiem, ar kuriem es neesmu pazīstams. Šodien sava bloga lapaspusēs es padalīšos ar jums ar pamatfaktoriem (no mārketinga viedokļa), kuri sekmē kompānijas konkurētspējas paaugstinājumu. Es izcēlu 7 tādus faktorus. Protams, tie nav vienīgie, bet šo septiņu soļu izpilde ieliek stipru pamatu kompānijas konkurētspējas paaugstinājumam.

1. Izstrādājiet biznesa plānu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos Nacionālās produktivitātes padomi

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurētspējas matrica – rīks stratēģisku lēmumu pieņemšanai

Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deviņās Latvijas pilsētās notiks forumi Atbalsts uzņēmējiem

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī deviņās Latvijas pilsētās or forumus Atbalsts uzņēmējiem, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, informē EM.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda, ka jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā EM veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro. «Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks,» uzsver R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu atbalsta finansējumu no starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas, eksportējošiem uzņēmumiem jākoncentrējas uz ilgtermiņa plānošanu, piektdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) seminārā sacīja LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vecākais projektu vadītājs Filips Tālbergs.

Viņš stāstīja, ka konkurētspējas veicināšanai ir piesaistīti 22,4 miljoni eiro, no kuriem 18,6 miljoni eiro ir uzņemējdarbības veicināšanai un 3,8 miljoni eiro - tūrisma attīstībai.

Tāpat 10,8 miljoni eiro būs LIAA eksporta pakalpojumu pilnveidei un 7,8 miljoni eiro būs pieejami granta veidā. Viņš atklāja, ka starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma paredz atbalstu eksporta pakalpojumu pasākumos, dalībai nozaru izstādēs ārvalstīs, tirdzniecības misijas vizītēs ar valsts amatpersonām un produktu attīstības novērtēšanai.

Pēc Tālberga teiktā, atbalsts ir plānots arī Latvijas nozaru un komersantu mārketinga kampaņu veidošanai ārvalstīs, padziļinātu eksportu konsultāciju nodrošināšanai, kā arī digitālā mārketinga pakalpojuma atbalsta aktivitātēm ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdības paveiktais 2010.gadā - premjera vērtējumā

LETA, 25.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010.gadā valdības darbu lielā mērā noteica gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kurām tika pakārtoti arī daudzi lēmumi. Pēc nesaskaņām koalīcijā Valda Dombrovska (Vienotība) vadītais Ministru kabinets pat pusgadu strādāja nepilnā sastāvā, bet, saņemot atkārtotu vēlētāju uzticību, straujā tempā sagatavoja valsts budžetu ar sabiedrībai sāpīgiem nodokļu pieaugumiem un izdevumu samazinājumiem.

Dombrovskis aģentūrai LETA sniedz savu vērtējumu par, viņaprāt, pieciem būtiskākajiem valdības paveiktajiem darbiem 2010.gadā, kā arī par turpmāk darāmo.

1) Fakti par iepriekš padarīto liecina, ka 90% no iepriekšējās valdības tautsaimniecības programmas tika izpildīti un virkni iesākto pasākumu šobrīd turpina jaunā valdība. Galvenais uzdevums - sekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, mīkstināt krīzes izraisīto triecienu uzņēmējdarbībai, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt uz eksportu un ražošanu orientētu tautsaimniecības nozaru attīstību.

2) Ar mērķi mazināt bezdarbu valstī, sniedzot iedzīvotājiem iespēju viegli un ātri uzsākt savu biznesu, no valdības puses īpaša vērība tika pievērsta mazās uzņēmējdarbības sekmēšanai. Ir ieviesta mikrouzņēmumu atbalsta programma, t.sk. vienotais mikrouzņēmumu nodoklis. Pabeigts darbs pie pirmās bezmaksas grāmatvedības programmas izstrādes mikrouzņēmumiem, kuru pirmajā dienā vien lejuplādēja vairāk kā 100 komersantu. Paredzams, ka programmas efekts tuvākajos gados būs vēl lielāks un mazās un mikrouzņēmējdarbības jomā piedzīvosim izrāvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klasteru atbalstam novirzīs 6,2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 5. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu klasteru darbības atbalstam, informē ministrija.

«Jaunās klasteru atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību. Tādējādi tiks sekmēta komersantu konkurētspējas celšana, eksporta apjomu palielināšana, inovācijas un jaunu produktu veidošanās, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugumu veicinoši faktori un būtiskas komponentes valsts ilgtspējīga makroekonomikas modeļa attīstībai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Klasteru atbalstam novirzīs 6,2 miljonus eiro, kuru ietvaros laika periodā līdz 2020. gadam plānots atbalstīt 14 projektus, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Globālās konkurētspējas indeksā Latvija deviņas vietas augšup

Gunta Kursiša, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum, WEF) Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies deviņas vietas augšup līdz 55. vietai, liecina ziņojuma dati.

Pagājušā gada Globālās konkurētspējas indeksā Latvija atradās 64. vietā.

Igaunija un Lietuva šajā sarakstā, tāpat kā pagājušajā gadā, atrodas augstāk. Igaunija ieņem 34. vietu sarakstā, bet Lietuva – 45. vietu. Abas kaimiņvalstis, salīdzinot ar pagājušo gadu, konkurētspējīgāko valstu sarakstā ir noslīdējušas par vienu vietu. Labākie rādītāji no visām Austrumeiropas valstīm ir Igaunijai un Čehijai (39. vieta sarakstā). Piemēram, Polija atrodas 41. vietā.

Līdzās Latvijai atrodas tādas valstis kā Meksika (53. vieta), Maurīcija (54. vieta), Slovēnija (56. vieta), Kostarika (57. vieta), Kipra (58. vieta) un Indija (59. vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup ideju realizācijai no akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot aktualitātēm vienā no svarīgākajām un dinamiskākajām Latvijas tautsaimniecības jomām, Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar DNB banku, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību šā gada 6. jūlijā Rīgā, Radisson BLU Latvija, zālē Alfa organizē pārtikas nozares forumu «Latvjas pārtikas nozares konkurētspēja starptautiskajos un pašmāju tirgos».

Lielākais vairums Eiropas Savienības dalībvalstu aizstāv savus ražotājus, īstenojot pārdomātu nodokļu politiku un nozares attīstības stratēģiju. Vai tā tas būs arī Latvijā? Šos jautājumus forumā skaidros gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan Finanšu ministrijas nodokļu speciālisti, tajā skaitā stāstot, kāda ir paredzēta nodokļu politika turpmākajos gados, lai sekmētu ražotāju konkurētspēju un attīstības iespējas. Arī Latvijā ik pa laikam izskan idejas par dažādu valsts atbalsta mehānismu piemērošanu ražotāju starptautiskās konkurētspējas celšanai. Tādēļ foruma dalībniekiem būs iespēja pirmajiem uzzināt, kādi konkrēti palīdzības mehānismi reāli jau ir pieejami šobrīd un kādi atbalsta instrumenti tiks piemēroti tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pūce: ES vienotā tirgus mērķis ir ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus mērķis ir ekonomikas izaugsme, jaunu darba vietu radīšana un kopējā tirgus konkurētspējas paaugstināšana.

Šādu viedokli pēc dalības ceturtdien notikušajā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē par vienotā ES tirgus stiprināšanu, rūpniecības konkurētspējas veicināšanu un vienotas patentu sistēmas jautājumiem pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Kā informēja EM, sanāksmē notika diskusija par ES Vienotā tirgus aktu, kas izstrādāts ar mērķi definēt un īstenot pasākumus, kas sniegtu ieguldījumu ES vienotā tirgus stiprināšanā un dziļākā integrācijā. Sanāksmē tika pausts viedoklis, ka dažādu pārrobežu aktivitāšu attīstīšana nodrošinātu nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Efektīvi funkcionējošs ES vienotais tirgus Latvijas uzņēmējiem sniegtu plašākas eksporta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko divu gadu laikā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) plāno izsniegt garantijas 107 milj. Ls apmērā.

To paredz valdībā apstiprinātie noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai.

Pašreiz LGA izsniedz garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai, pamatojoties uz 2009.gada 24.marta noteikumiem, kas zaudē spēku ar šā gada 31.decembri. Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta piešķiršanas nosacījumus, neatbalstāmās nozares un darbības, atbalstāmos finanšu pakalpojumus, garantijas apjomu u.c.

Jaunā noteikumu projekta ietvaros, tiks paplašināts arī finanšu pakalpojumu loks, par kuriem tiek sniegtas garantijas, ar konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantijām. Tādā veidā tikšot veicināta konkurētspēja un izaugsme, radot iespēju saņemt garantijas par minētajiem pieejamiem finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, noslēdzoties 2016. gadam, joprojām ir to valstu vidū, kuru konkurētspēja Eiropas līmenī ir zem vidējā rādītāja, liecina Eiropas portālā publicētie dati.

Konkurētspējas indeksa aprēķināšanai ņemti vērā daudzi parametri, tai skaitā IKP, valsts attīstības stadija, makroekonomiskā stabilitāte, infrastruktūras, veselības aprūpes un izglītības kvalitātes rādītāji. Tāpat tiek izvērtēti arī iekšējā tirgus un darba tirgus izmēri, augstākās izglītības un mūžizglītības īpatsvars, tehnoloģiskā gatavība, inovāciju un biznesa vides attīstība.

Vizuāli aplūkojot publicēto interaktīvo karti, ir redzams, ka Latvijas konkurētspējas indekss ir aptuveni vienā grupā ar pārējo Centrālās un Austrumeiropas bloka, kā arī Dienvideiropas valstu rādītājiem. Manāmi sliktāki rezultāti ir Balkānu pussalas valstīm, taču vislabākos konkurētspējas indeksus uzrāda Centrālās un Ziemeļeiropas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima par Valsts kontroles (VK) 2019. un 2020.gada finanšu pārskatu revidentu ir izraudzījusies SIA «Auditorfirma Padoms».

«Auditorfirma Padoms» pieder Vairai Šķibelei. Pērn tā strādājusi ar 153 000 eiro apgrozījumu un 51 500 eiro peļņu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums arī iepriekš ir veicis VK finanšu pārskatu revīzijas.

VK ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, «kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai».

Kā uzsver VK, tā ar savu rīcību sekmē finanšu kontroles sistēmas attīstību valstī, sekmē likumu ievērošanu, mazina kļūdu un pārkāpumu risku, sekmē iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos un veicina likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji biznesa atbalstam un inovācijām varēs pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro

Z. Zablovska, S. Dieziņa, M. Ķirsons, E. Mudulis, E. Pankovska, S. Igaune, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru