Bankas

ABLV Bank likvidators Arvīds Kostomārovs iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Likvidējamā AS "ABLV Bank" saņēmusi likvidatora Arvīda Kostomārova paziņojumu par atkāpšanos no amata ar 2019.gada 31.decembri, liecina paziņojums "Nasdaq Riga".

Sīkāka informācija par atkāpšanās iemesliem pagaidām nav zināma.

DB jau rakstīja, ka novembra beigās sabiedrības akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā. Sapulcē tika apstiprināti divi jauni likvidatori - Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā

LETA; Db.lv, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank".

"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas, ar ko saistītas šīs darbības.

"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.

Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Valsts iestādēm iesniegti tūkstošiem bankas dokumentu

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar virkni iesaistīto institūciju, tostarp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošajām iestādēm, dienestiem nododot tūkstošiem dokumentu, lai viestu skaidrību un pārbaudītu izteiktās aizdomas par bankas darbību,atzīmēja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš sacīja, ka banka reaģē un sniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, izsniedzot nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp par bankā pieņemtajiem lēmumiem.

«Tas ir mūsu pienākums. Esam ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību, izvērtējot visas publiski izteiktās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem. Vai tādi ir bijuši, vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Esam atvērti sadarbībai un visa informācija tiek sniegta gan proaktīvi, gan reaģējot uz pieprasījumiem. Dokumentu skaits, kas nodots dažādām institūcijām, jau sasniedz vairākus tūkstošus,» teica Kovaļčuks.

Tāpat viņš norādīja, ka EY turpina kreditoru pārbaudes. Savukārt, komentējot Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekš pausto, ka bankā iesaldēti apmēram 100 miljoni iespējami aizdomīgas naudas, Kovaļčuks norādīja, ka ar dienestu kopumā izveidojusies pragmatiska sadarbība - tās ietvaros ne tikai nodoti visi vēsturiskie dati par kreditoriem, bet arī tiek sniegta papildu informācija par bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm. Par to, cik pamatotas bijušas kreditoru naudas iesaldēšanas, Kovaļčuks atteicās komentēt, norādot, ka tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta funkcija veikt vai neveikt šādas darbības - pamatotību naudas iesaldēšanai pēc tam vērtē policija, bet pēc tam tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Likvidējamā ABLV Bank uzsākusi kreditoru prasījumu izmaksas

Lelde Petrāne, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi kreditoru prasījumu izmaksas, liecina tās sniegtā informācija.

Šā gada oktobrī «ABLV Bank» uzsākusi jaunu posmu pašlikvidācijas procesā — veikta pirmā izmaksa tās atzītajam kreditoram, kuram veiktas visas pārbaudes saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saskaņoto metodoloģiju.

Izmaksas uzsāktas Kredītiestāžu likumā noteiktai kreditoru 2. kārtai, kurā šobrīd ir 865 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 347 miljoni eiro. Tās ir privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

«Līdz šim Latvijā un Eiropā šāda veida kreditoru pārbaudes nav īstenotas. Tas mums lika izveidot pilnīgi jaunus procesus un procedūras, lai šo pārbaužu mehānismu iedarbinātu. Jā, tas prasīja ilgāku laiku kā plānots, taču šobrīd sagatavošanās darbs ir paveikts un pirmais tests veiksmīgi īstenots, lai sāktu naudas izmaksu kreditoriem,» skaidro likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iestāžu aizdomas liedz saņemt iesaldētu naudu 2,5 gadus

Jānis Goldbergs, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmuma īpašniekiem, Baltkrievijas pilsonis Jevgēņijs Barovskis.

Publicitātes foto

SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro.

“Manuprāt, ir pienācis laiks Latvijas biznesa sabiedrībā novērtēt to situāciju, kā lietas notiek likvidējamajā ABLV Bank, jo man un mūsu uzņēmumam situācija ir pilnīgi neadekvāta. Domāju, ka tā ir ne vienam vien uzņēmējam,” pēc vairāk nekā divu gadu pacietīgas gaidīšanas savu stāstu sabiedrībai iesāk viens no uzņēmuma īpašniekiem, Baltkrievijas pilsonis Jevgēņijs Barovskis.

Par ko ir galvenie pārmetumi Latvijas institūcijām?

Runa ir gan par termiņiem, gan pieeju, kā strādā Latvijas institūcijas. Manuprāt, te ir vairāk politiskas, nevis kaut kādas Latvijas ekonomiskas intereses. Te vairs nav biznesa interešu vai loģikas. ABLV Bank ir Latvijas rezidents. Mūsu uzņēmums ir Latvijas rezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesas ceļā grib piedzīt 650 000 eiro no Krievijas popzvaigznes Kirkorova

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» tiesas ceļā pieprasījusi Krievijas popzvaigznei Filipam Kirkorovam atdot apmēram 650 000 eiro parādu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra «RIA Novosti».

Prasība pret Kirkorovu un viņa uzņēmumu «Filipp Kirkorov Prodakšn» iesniegta Maskavas Tagankas rajona tiesā.

Atbilstoši aizdevuma līgumam banka pieprasa piedzīt 651 000 eiro pamatparādu, kā arī procentus un sodanaudu, pastāstījusi tiesas preses sekretāre Jūlija Suhiņina.

Banka šo informāciju nekomentēja.

Suhiņina teica, ka Tagankas rajona tiesā pret Kirkorovu iesniedzis prasību arī uzņēmējs, kas remontējis viņa māju Piemaskavā. Viņš pieprasa 7,5 miljonu rubļu (105 000 eiro) kompensāciju.

Krievijas mediji arī ziņojuši, ka Krievijas prezidenta lietu pārvaldes ēdināšanas kombināts «Kremļovskij» Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību par 82 000 rubļu (1150 eiro) piedziņu no Kirkorova par viņa trupas ēdināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank miljards gatavs izmaksai

Māris Ķirsons, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Andris Kovaļčuks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kopējie likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru prasību pieteikumi ir nedaudz vairāk par 2 miljardiem eiro, šo prasījumu apmierināšanai uzkrāti jau vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, kuri gaida to izmaksas.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta likvidējamās a/s "ABLV Bank" likvidācijas komitejas loceklis, likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš atzīst, ka izmaksas kreditoriem jau ir uzsāktas pagājušā gada nogalē, turklāt tādas notiek tikai pēc tam, kad pilnībā ir veikta kreditoru pārbaude saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu prasībām sankciju un AML jomā.

Jautāts, kāpēc likvidējamajā "ABLV Bank" tika veikta kratīšana, A. Kovaļčuks akcentē: "Tiesību aizsardzības iestāžu darbības nebija vērstas pret likvidācijas komiteju un likvidējamajā sabiedrībā šobrīd strādājošajiem, tās bija saistītas ar "ABLV Bank" klientu vēsturisko darījumu izmeklēšanu."

Viņš arī norāda, ka nekādu ietekmi uz bankas likvidācijas procesu tas neradīs, kaut arī, nenoliedzami, 28. janvārī darbs nenotika un, protams, ir jūtamas psiholoģiskās ietekmes (ko radīja bruņoti vīri birojā) sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mecenāti pabeigto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu vēlas atdāvināt valstij, cerot, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus to uzbūvēt, jo pašiem tiem līdzekļu šim nolūkam pašlaik nav, vēsta Latvijas Radio.

Projekts, kuru 2014.gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai, tāpēc mecenāti iecerējuši projektu atdāvināt valstij. Sadarbībā ar "ABLV Bank" valsts arī kopš 2005.gada veidoja laikmetīgās mākslas kolekciju.

Adžejs savā piedāvājumā iedvesmojies no Rīgas koka arhitektūras.

Kā informējusi LLMM fonda vadītāja Elīna Vikmane, projektā ieguldītie vairāk nekā 4 miljoni eiro ļāvuši pabeigt projektēšanu, taču rocības uzcelt pašu ēku privātajiem investoriem vairs nav, tādēļ sāktas sarunas ar valsti. Muzeja projekts esot pilnībā pabeigts un saskaņots visās institūcijās, gatavs konkursa sludināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kopš ABLV Bank likvidācijas apstiprināšanas atgūti 636 miljoni eiro

Žanete Hāka, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā likvidējamā ABLV Bank atguvusi 25,8 miljonus eiro, bet kopš likvidācijas apstiprināšanas — 636 miljonus eiro, liecina pārskats Nasdaq Riga.

Kopējais aktīvu apjoms 31.jūlijā sasniedza 2,4 miljardus eiro, pieteiktie kreditoru prasījumi - 2 miljardus eiro, bet kapitāls un rezerves: 296,5 miljonus eiro. Kopš 2018. gada 3.marta, kad sākās garantēto noguldījumu atlīdzību izmaksa sabiedrības klientiem, līdz 2019. gada jūlija sākumam to ir saņēmuši 13 511 klienti.

Kopumā izmaksāti 434 miljoni eiro jeb 90% no sabiedrības pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Pārskata periodā sabiedrība turpināja kreditoru sniegtās informācijas pārbaudes, aktīvu atgūšanu un to pircēju pārbaudes, kā arī sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā valsts institūcijām un amatpersonām, nodrošinot caurspīdīgu un atklātu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina neatkarīgas kreditoru pārbaudes, ievērojot ar regulatoru saskaņotajā kreditoru pārbaužu metodoloģijā noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID izdevis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārvaldītājam un attīstītājam SIA «New Hanza Centre», kura lielākais dalībnieks ir likvidējamā AS «ABLV Bank», samazināts pamatkapitāls par 9,9 miljoniem eiro - līdz 25,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 35,2 miljoni eiro. Pēc pamatkapitāla samazināšanas uzņēmuma dalībniekiem piederošo daļu īpatsvars nav mainījies - AS «ABLV Bank» joprojām pieder 99,72% daļu, bet AS «New Hanza Capital» - 0,28%.

Pamatkapitāla samazināšana ierakstīta komercreģistrā 20. jūnijā.

SIA «New Hanza Centre» dibināta 2016. gada decembrī, lai pārvaldītu un veiktu tās īpašumā esošā zemesgabala Rīgā, Mihaila Tāla ielā 3 attīstību. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir likvidējamās AS «ABLV Bank» akcionāri - Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

SIA «New Hanza Centre» pagājušajā gadā nav bijuši ieņēmumi, bet tai bija izdevumi 7,858 miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 7,864 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Veiktas izmaiņas ABLV Bank Likvidācijas komitejas sastāvā

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienotā noregulējuma valdes vadītāja: Noregulējuma atteikums divām bankām Latvijā nav sektora vērtējums

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors nebūtu vērtējams pēc tā, ka divām bankām ir atteikts piemērot noregulējuma mehānismu jeb neveikt darbības, lai to darbību stabilizētu, atzīst Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga.

Viņa teica, ka nesen tikusies ar Latvijas valdības pārstāvjiem un gaidījusi jautājumu par to, ko tas pasaka par Latvijas banku tirgu. «Mana atbilde ir: «Neko»,» uzvēra Kēniga, piebilstot, ka «ABLV Bank» un «PNB banka» ir divi pilnīgi atšķirīgi gadījumi. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijas banku regulators pašlaik ļoti koncentrējas uz naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumiem un tas ir nepieciešams visā Eiropā, lai lauztu stereotipu, ka šajā jomā aktīvas ir tikai ASV institūcijas.

«Šim jautājumam ir jābūt ikvienas valsts dienaskārtībā,» teica Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja.

Savukārt «PNB bankas» gadījums kārtējo reizi pierāda, cik nepieciešams ir vienots maksātnespējas regulējums visā Eiropā, atzina Kēniga, piebilstot, ka grūti iztēloties, kā jutās tiesnesis Rīgā, kuram bija jālemj par «PNB bankas» maksātnespēju pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā «PNB bankas» tiešais uzraugs nolēma atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kopš ABLV Bank likvidācijas sākuma atgūti 759,6 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī turpinājās "ABLV Bank" aktīvu atgūšana un to pircēju pārbaudes, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sabiedrība turpināja sniegt informāciju un atbildes uz dažādu valsts institūciju pieprasījumiem, liecina sabiedrības pārskats "Nasdaq Riga".

Janvārī tika atgūti 10,4 miljoni eiro, bet kopš likvidācijas sākuma – 759,6 miljoni eiro.

Šobrīd sabiedrībai pieejami naudas līdzekļi 1,72 miljarda eiro apmērā, kas nodrošina 83,7% visiem kreditoru prasījumiem. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvajos aktos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic sabiedrības nolīgta starptautiska "EY" konsultantu komanda.

Izmaksas uzsāktas Kredītiestāžu likumā noteiktajām 2.-6. kreditoru kārtām, kurās šobrīd ir 856 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 351 miljons eiro. Kopējais pieteiktais kreditoru prasījumu apmērs sasniedz 2,02 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru