Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.

Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

Francijas lidsabiedrība Air France trešdien paziņoja, ka pagājušajā mēnesī pilotu rīkotais divu nedēļu streiks kompānijai izmaksājis aptuveni 500 miljonus eiro.

Ņemot vērā streika laikā zaudētos ienākumus un ietekmi, ko radīs neapmierināto pasažieru lēmums turpmāk neizvēlēties aviokompānijas pakalpojumus, šim gadam radītais trieciens veido 500 miljonus eiro, norāda Air France.

«Mums nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā pabeigtu mūsu aplēses. Taču mēs domājam, ka uz trešo ceturksni radītā ietekme veidos 320-350 miljonus eiro,» vēsta lidsabiedrība.

Vienlaikus Air France brīdina, ka radītā ietekme būs jūtama gan šā gada pēdējā ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā pusē, aviokompānijai cenšoties atgūt tās reputāciju.

«Mēs panācām nelielu ietaupījumu, piemēram, ar aviācijas degvielu, jo lidmašīnas neizlidoja,» norāda Air France. «No otras puses, mums bija papildu izdevumi - pasažieru izmitināšana, kompensācijas vai biļešu pirkšana no mūsu konkurentiem daļai mūsu pasažieru, un ne vienmēr mēs ieguvām labāko cenu.»

Puse no Francijas nacionālās aviokompānijas «Air France» garo maršrutu lidojumiem ceturtdien atcelta saistībā ar pilotu, lidmašīnu apkalpojošā personāla un lidostās strādājošo streiku.

Aviosabiedrība prognozē, ka streikā piedalīsies vien 28% darbinieku, ļaujot tai nodrošināt 75% no paredzētajiem lidojumiem, taču vien 50% no garo maršrutu reisiem no Parīzes.

Ceturtdienas rītā ziņas par būtiskiem lidojumu traucējumiem Šarla de Golla vai Orlī lidostās gan nav saņemtas.

Pirms šīs streika aviokompānija aicināja ceļotājus atlikt savus lidojumu plānus līdz 27.februārim.

«Air France» darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%.

Savukārt lidsabiedrība piedāvājusi algu paaugstinājumu par 1% un vairākas piemaksas, taču arodbiedrības šīs nodēvējušas vien par niecīgām izmaiņām.

«Air France» algas iesaldētas jau kopš 2011.gada.

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Aviokompānijas Air France 47 gadus vecā stjuarte Lūsija vairāku mēnešu laikā ir zagusi naudu, dārglietaslietas un citas mantas no guļošiem pasažieriem, kuri lidojuši Air France reisos uz un no Parīzes, ziņo Newsru, atsaucoties uz Francijas izdevumu Le Figaro.

142 reisos Lūsija pamanījusies no guļošiem pasažieriem piesavināties skaidro naudu, rokaspulksteņus, čeku grāmatiņas un banku kartes. Kāda reisa laikā no Tokijas uz Parīzi viņa kādam biznesa klases pasažierim pamanījusies nozagt četrus tūkstošus eiro.

Air France stjuarte izmantojusi brīžus, kad pasažieri lidojuma laikā ir aizmiguši, lai šajā laikā «pārskatītu» šo cilvēku personīgās mantas – koferus un somas.

Sākta izmeklēšana saistībā ar problēmām, ko piedzīvojusi aviokompānijas Air France lidmašīna. Lidmašīnu piemeklējusi līdzīga problēmu ķēde kā šīs pašas aviokompānijas lidmašīnu, kas avarēja 2009.gada jūnijā, atsaucoties uz izdevuma Le Figaro vēstīto, ziņo thelocal.fr.

Laikraksts rakstījis, ka problēmas, kas piemeklējušas reisu no Karakasas uz Parīzi, izmeklē Francija civilās aviācijas drošības iestāde Bureau d'Enquêtes et d'Analyses (BEA).

Incidents norisinājies 21.jūlijā, kad lidmašīna, kas lidoja uz Parīzes Šarla de Golla lidostu, piedzīvoja negaidītu turbulenci.

Problēmas, kas piemeklējušas šo lidmašīnu, atgādinājušas tās, ko piedzīvoja Air France reiss AF 447 no Riodežaneiro uz Parīzi 2009.gada jūnijā. Lidmašīna sākusi paātrināties, kas izraisījis ātruma pārsniegšanas brīdinājuma signālu. Vienlaikus pārstājis darboties autopilots un lidmašīna vienā minūtē pacēlusies par 900 metriem, kā rezultātā ātrums samazinājies līdz 205 mezgliem.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle (Norwegian) plāno piedāvāt transatlantiskos lidojumus desmit jaunos maršrutos starp ASV un Eiropu, biļešu cenas vienā virzienā paredzot no 65 dolāriem (62 eiro), teikts aviokompānijas paziņojumā.

Norwegian Air Shuttle paplašinās savu lidojumu tīklu uz ASV, sākot no jūnija vidus, pēc tam, kad decembrī no Savienotajām Valstīm tika saņemts ilgi gaidītais apstiprinājums tās Īrijas struktūrvienībai Norwegian Air International veikt lidojumus pāri Atlantijas okeānam.

Aviokompānijas piedāvātās 65 dolāru biļetes būs vienvirziena ceļojumam uz galamērķiem Lielbritānijā un Īrijā no mazākām lidostām Ņujorkas štatā, Rodailendas štata Providensā un Konektikutas štata Hārtfordā.

Norwegian Air Shuttle gan norāda, ka vienvirziena biļetes par šādu cenu tiks piedāvātas ierobežotā skaitā, nākamajam cenu līmenim sākoties no 99 dolāriem. Turklāt šajā cenā neietilpst bagāža, ēdieni un dzērieni, sēdvietas rezervācija, sega vai citi labumi.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair aizvadītajā gadā pārvadājusi rekordlielu skaitu pasažieru. Kopumā kompānijas pakalpojumus izmantojuši 79,6 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums 4% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pasažieru skaita ziņā Ryanair aizvadītajā gadā bija otra lielākā Eiropas aviokompānija, piekāpjoties vienīgi Vācijas Lufthansa, kas pērn pārvadājusi 95,95 miljonus pasažieru, liecina statistikas dati.

Trešo vietu ieņem Francijas aviokompānija Air France, kura pērn pārvadājusi 71,46 miljonus pasažieru. Pasažieru skaitu ievērojami (par 6,7 miljoniem) audzēt izdevies Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijai easyJet, kura kopumā 2012. gadā pārvadājusi 54,41 miljonu pasažieru. EasyJet pērn bijusi arī straujāka izaugsme nekā tās konkurentam Ryanair.

Piektajā vietā pēc pārvadāto pasažieru (5,56 miljoni) kopskaita iekļuvusi IAG (British Airways un Iberia), bet sestajā – Turkish Airlines (35,94 miljoni). Septītajā vietā iekļuvusi Vācijas Air Berlin (27,95 miljoni), astotajā – SAS (26,37 miljoni), devītajā Norwegian Air (16,39 miljoni), bet desmitajā - Swiss International Air Lines (15,61 miljons).

Lidsabiedrības Air France lidmašīnas piloti, pēc ārkārtas nolaišanās Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, lūguši pasažierus aizdot naudu, lai samaksātu par degvielas uzpildi.

Incidents noticis trešdien, kad no Parīzes uz Libānas galvaspilsētu Beirūtu lidojošā lidmašīna, lidlauka tuvumā esošo nekārtību dēļ, bija spiesta mainīt savu kursu. Piloti vispirms gribējuši lidot uz Jordānijas galvaspilsētu Ammānu, taču tam neesot pieticis degvielas un nācies nosēsties Damaskā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Pēc nosēšanās Damaskā, piloti vēlējušies uzpildīt lidmašīnu, lai dotos uz Kipru, taču izrādījies, ka pret Sīriju vērsto sankciju dēļ, nav iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Rezultātā piloti vērsušies pie pasažieriem, ar lūgumu aizdot 17 tūkstošus ASV dolāru.

Aviokompānija Air France sāks piedāvāt pasažieriem ar lieko svaru otru vietu lidmašīnā bez maksas, lai padarītu šo cilvēku lidojumu ērtāku, ziņo BBC.

Francijas nacionālā aviokompānija jau tagad piedāvā pasažieriem ar lieko svaru otru sēdvietu lidmašīnā iegādāties ar 25% atlaidi, taču jau ar šī gada 1. februāri šis piedāvājums būs bezmaksas, taču tikai gadījumā, ja konkrētais reiss nebūs piepildīts.

Gadījumā, ja persona arī nebūs pieteikusi otru vietu lidmašīnā, lidaparāta apkalpe parūpēsies par to, lai cilvēki ar lieko svaru saņemtu divas sēdvietas, ja tas būs iespējams, skaidro Air France.

Bertolta Flika vadītā Vācijas aviokompānija XL Airways Germany Darmštates tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Decembra vidū lidsabiedrība jau apturēja ziemas lidojumus.

(Papildināts ar trešo rindkopu)

Maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts 27. decembrī, vēsta aviācijas ziņu portāls ch-aviation. Savukārt 14. decembrī lidsabiedrība uz laiku apturēja ziemas sezonas darbību. Pēc darbības apturēšanas Airways Gemany izīrētājiem atpakaļ atgrieza iznomātās lidmašīnas. Tomēr kompānija apgalvoja, ka pavasarī savu darbību atjaunos. Pirms darbības apturēšanas kompānija strādāja ar piecām Boeing 737 – 800s lidmašīnām.

Tomēr jau nākamvasar XL Airways Germany atkal plāno atsākt lidojumus, ziņo portāls Fluege.de. Pašlaik tiekot mēģināts atrast visiem iesaistītajiem pieņemamu risinājumu, lai uzņēmums varētu turpināt darbību, norādījis XL Germany komercdirektors Torstens Amends Šnārs. Maksātnespējas iemesls esot kāda uzņēmuma akcionāra laicīgi nesniegtais aizdevums, norāda portāls. Kopš pērnā gada novembra XL Germany un Parīzē bāzētā XL France pieder vienam un tam pašam īpašniekam – Luksemburgā reģistrētajam X-Air Aviation holdingam.

Šajā ziemas sezonā piedzīvotais lielais sniegs un sals, kas paralizējis Francijas galvaspilsētas Parīzes lidostas, izmaksās valsts aviokompānijai Air France 25 līdz 35 miljonu eiro lielus zaudējumus, ziņo AFP.

Aviokompānija norāda, ka pašreizējie nelabvēlīgie laika apstākļi Air France radīs 15 līdz 20 miljonu eiro lielus zaudējumus, savukārt pirms pāris nedēļām sniega radītie aviosatiksmes traucējumi Francijas lidsabiedrībai jau radījuši 10 līdz 15 miljonu eiro zaudējumus.

Lielais sniegs un sals joprojām turpina būtiski ietekmēt abu Parīzes galveno lidostu darbību.

Sniegs un sals Eiropas ziemeļu daļā izraisījis plašus gaisa un dzelzceļa satiksmes traucējumus. Londonā Hītrovas lidosta līdz trešdienai spēs apkalpot tikai trešdaļu no paredzētajiem reisiem, kamēr Briselē apledojuma dēļ nenotiks lielākā daļa lidojumu.

Atrasts Air France lidmašīnas, kas ar 228 cilvēkiem virs Atlantijas okeāna pazuda pirms gandrīz diviem gadiem, vraks, atsaucoties uz Francijas izmeklētāju sniegto informāciju, ziņo BBC.

Avārijas cēlonim joprojām esot nezināmam, ceturtais mēģinājums atrast lidmašīnas balss un datu ierakstus tika uzsākts pagājušajā mēnesī.

Meklētāji atraduši vraku pēdējo 24 stundu laikā, liecina izmeklētāju sniegtā informācija. Taču sīkāki paskaidrojumi pagaidām netiek sniegti.

Kā vēstīts, reiss 447 no Riodežaneiro uz Parīzi pazuda vētras laikā 2009.gada 1. jūnijā.

Airbus, kas ir lidmašīnas ražotājs, norādījis, ka neviens nevar skaidri pateikt, kas notika ar lidmašīnu, ja vien netiks atrastas tā sauktās melnās kastes.

Lidmašīnas vraka meklēšanu kopīgi finansēja Air France un Airbus.

Aviokompānijas Air France piloti sākuši nedēļu ilgu streiku, ziņo BBC.

Pārvadātājs nodrošinās mazāk nekā 50% no reisiem, liecina tā sniegtā informācija. Piloti protestē pret darbavietu nodošanu zemo izmaksu pārvadātājam.

Air France mudina pasažierus visā pasaulē mainīt vai atlikt ceļošanas plānus. Pagājušajā nedēļā tā paziņoja, ka lielāko daļu no Eiropas biznesa nodos zemo izmaksu pārvadātājam Transavia.

Tiek lēsts, ka streiks aviokompānijai varētu izmaksāt 10 līdz 15 miljonus eiro dienā.

Izmeklētāji, kuri cenšas noskaidrot, kāpēc pirms diviem gadiem mistiski avarēja Air France lidmašīna, atguvuši visu saturu no lidojuma datu reģistratora un pilotu kabīnē notiekošo sarunu pēdējo divu stundu ierakstu, ziņo CNN.

Datu analīze aizņems vairākas nedēļas, liecina Francijas ekspertu sniegtā informācija.

Kā vēstīts, Airbus A330 vētrainos laika apstākļos iegāžoties okeānā 2009.gada 1. jūnijā, bojā gāja visi 228 cilvēki. Avārijas cēlonis joprojām nav zināms.

Pilotu kabīnes skaņas reģistrators un lidojuma datu reģistrators tika atrasti maija sākumā.

Izmeklētāji izcēluši arī divu cilvēku mirstīgās atliekas. Meklēšanas operācijā tūlīt pēc avārijas tika atrastas tikai 50 cilvēku mirstīgās atliekas. Ja tikko atrastos mirušos cilvēkus nebūs iespējams identificēt, citu cilvēku mirstīgās atliekas no okeāna dzelmēm netikšot celtas ārā.

Pēc ledus radītām problēmām Air France piloti nespēja saglabāt Airbus A330 vienmērīgu ātrumu, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, vēsta The Wall Street Journal.

Lidojuma datu ierakstus no Air France lidmašīnas izmeklētāji atrada šā mēneša sākumā. To meklēšana ilga gandrīz divus gadus. Visi 228 cilvēki, kas bija lidmašīnā, tai avarējot 2009.gadā, gāja bojā.

Pēdējie momenti pilotu kabīnē liecinot par apmulsumu saistībā ar brīdinājuma signāliem, jo ledus bija pārklājis lidmašīnas ārpusi un traucējis ātruma sensoriem, kas ir tipiska problēma.

Neskatoties uz to, ka kabīnes displeji funkcionējuši normāli, apkalpe nespējusi sekot standarta procedūrām, vēsta medijs.

Drošības spēki piektdien iebrukuši viesnīcā Radisson Blu Mali galvaspilsētā Bamako, kur kaujinieki bija gūstā saņēmuši 170 ķīlniekus, un operācijas gaitā atrasti 18 cilvēku līķi.

«Atrasti 18 līķi,» sacīja avots ārzemju drošības dienestos, piebilstot, ka operācijā viesnīcā kopā ar Mali drošībniekiem piedalās arī Francijas īpašo uzdevumu spēki, kas ieradušies no kaimiņvalsts Burkinafaso.

Kā pavēstīja Mali drošības ministrs Salifs Traore, kaujinieku gūstā vairs neatrodas neviens cilvēks.

Teroristu gūstā nonāca 140 viesnīcas viesi un 30 darbinieki, iepriekš apliecināja viesnīcu ķēde Rezidor Hotel Group, kurai pieder arī Bamako hotelis.

Avots policijā atzina, ka uzbrucēji, pēc visa spriežot, bijuši islāmisti.

Iebrūkot viesnīcā, viņi klieguši «Allahu akbar» (Allāhs ir dižens- arābu valodā), ziņoja raidorganizācija Radio France Internationale (RFI).

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Lidmašīnu ražotājam Airbus uzdots pārbaudīt visas A380 lidmašīnas, kas patlaban tiek izmantotas satiksmē, jo spārnu sastāvdaļās atrastas plaisas, ziņo BBC.

Šādu rīkojumu, kas attiecas uz 68 Airbus A380, izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).

Tas paplašina iepriekšējo 20 A380 lidmašīnu pārbaudi, ko EASA lika veikt pagājušajā mēnesī.

Savukārt, Airbus ir atkārtojis, ka «droša [A380] lidmašīnu ekspluatācija nav ietekmēta».

Qantas Airways, Austrālijas lielākais pārvadātājs, paziņojis, ka apturējis vienas Airbus A380 pasažieru lidmašīnas lietošanu un šāds lēmums saistīts ar atrastajām plaisām spārnu sastāvdaļās.

Šāds atklājums nāca pēc tam, kad lidmašīna lidojumā no Londonas uz Singapūru pagājušajā mēnesī piedzīvoja smagu turbulenci. Qantas gan norāda, ka plaisas nav saistītas ar turbulenci, bet ražošanas jautājumiem.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu pakalpojumu – reģistrāciju lidojumam, izmantojot mobilās ierīces.

Mobilā reģistrācija pašlaik ir pieejama airBaltic reisiem no Rīgas, Bergenas, Billundas, Budapeštas, Diseldorfas, Helsinkiem, Lapēnrantas, Londonas, Maskavas, (Domodedovas), Nicas, Oslo, Oulu, Parīzes, Tallinas, Tamperes, Turku, Vāsas un Vīnes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mobilā reģistrācija visiem nākamās dienas reisiem sākas iepriekšējās dienas plkst.12 pēc vietējā laika un tiek pārtraukta aptuveni 90 minūtes pirms izlidošanas. Pakalpojums ir pieejams visās mobilajās ierīcēs, ievadot mobilajā interneta pārlūkprogrammā adresi airBalticMobi.com vai izmantojot airBaltic lietojumprogrammu iPhone vai iPad.

Aviokompānijas Air France lidmašīna, kas devās uz Tokiju, svētdien bijusi spiesta izliet lielu daudzumu degvielas Baltijas jūrā netālu no Somijas Ālandu salām un atgriezties Parīzē.

Airbus 380 lidmašīna pie Ālandu salām izlējusi aptuveni 90 tūkstošus litru degvielas un tad griezusies atpakaļ, vēsta Zviedrijas izdevums Aftonbladet.

Lidmašīnai - lielākajai pasažieru lidmašīnai pasaulē - radušās tehniskas problēmas ar durvīm.

Pēc atbrīvošanās no degvielas lidmašīna droši nolaidusies Parīzē.

Somijas Transporta drošības aģentūra Trafi pirmdien izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka šāda rīcība nav radījusi apdraudējumu videi.